Septiņu Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu priekšsēdētāji uzsvēra, ka pieņemtā likuma par ārvalstu ietekmes caurskatāmību gars un saturs nav savienojams ar Eiropas normām un vērtībām. Vēstulē norādīts, ka likuma mērķis ir apklusināt plašsaziņas līdzekļus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kam ir būtiska nozīme demokrātiskā sabiedrībā un kas palīdz Gruzijai ceļā uz ES.
"Mēs aicinām jūs atsaukt šo likumu un iesaistīties jēgpilnā un iekļaujošā dialogā ar organizēto pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem. Aicinām arī ievērot pamatvērtības, aizstāvot cilvēku tiesības pulcēties, un pārtraukt vardarbības un iebiedēšanas izmantošanu pret miermīlīgajiem demonstrantiem," pausts vēstulē.
Parlamentu priekšsēdētāji uzsvēruši, ka lēmums turpināt ceļu uz ES ir Gruzijas un tās tautas suverēna izvēle, norādot, ka šis ceļš nav viegls, taču nelokāma uzņēmība un draugu atbalsts to ļauj.
"Patiesi ceram, ka Gruzija neatsakās no savas apņemšanās izmantot vēsturisko iespēju logu, kas dod iespēju Gruzijas iedzīvotājiem iekļauties kopējā miera un labklājības, kā arī brīvību un vērtību telpā. Mēs ticam Gruzijas Eiropas nākotnei un esam apņēmušies jūs atbalstīt," uzsvēruši parlamentārieši.
Ideja aicināt Gruziju atsaukt pretrunīgi vērtēto likumu radās, tiekoties Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (Zaļo un Zemnieku savienība) un Čehijas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētājai Markētai Pekarovai-Adamovai Rīgā pagājušajā nedēļā. Vēstuli parakstīja arī Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars, Čehijas Senāta priekšsēdētājs Milošs Vistrčils, Nīderlandes Pārstāvju palātas spīkers Martins Bosma, Polijas Sejma maršals Šimons Holovņa un Senāta maršale Malgožata Kidava-Bloņska, kā arī Francijas Nacionālās asamblejas prezidente Jaela Brona-Pivē.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura uzlikusi tam veto. Taču valdošā partija to var apiet ar balsu vairākumu parlamentā.
Līdzīgu likumprojektu "Gruzijas sapnis" centās pieņemt jau pagājušogad, bet pēc plašiem protestiem Gruzijas parlaments apturēja tā izskatīšanu.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
