Kultūras rondo

Kad džezs bija karalis. Komponists un tromponists Glens Millers

Kultūras rondo

Igauņu rakstnieks Juhani Pitseps - Baltvilka balvas starptautiskais laureāts

"Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī". Ar pētījumu iepazistina Zane Daudziņa

Kāda ir aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī? Runas pedagoģes Zanes Daudziņas pētījums pārtapis grāmatā

2021. gadā aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa veiksmīgi debitēja literatūras lauciņā ar savu darbu "Dienasgrāmata". Gadu vēlāk par grāmatu ir tapis arī viņas promocijas darbs  –"Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī".   

Zanes Daudziņas vēlme izdot vēl vienu grāmatu sekoja pagājušajā gadā izdotajam darbam "Dienasgrāmata". Aktrise savu promocijas darbu piedāvāja izlasīt izdevniecības "Zvaigzne ABC" vadītājai Vijai Kilblokai, kas to atzinīgi novērtēja un sacīja, ka izlasītais ir raisījis lielāku sapratni par aktiera runu no skatītāja puses. 

Vaicāta, kas ir grāmatas mērķauditorija, Zane Daudziņa teic "Tā ir domāta jebkuram ar teātri saistītam cilvēkam, jo grāmata iztirzā jautājumus, ko no ārpuses teātrī neredzam." 

Zane Daudziņa darbojas arī runas pedagoģijas laukā, tādēļ viņu interesē problēma, kāpēc mūsdienās aktiera runa nekad neapmierinās visus skatītājus. "Vieni apbrīno ļoti decentu runu, un otri ir tie, kuri grib, lai aktieris milzīgā telpā runā tikpat brīvi, kā metra attālumā no televīzijas ekrāna, būdams iesaistīts šovā, " teic grāmatas autore.

Grāmatā tiek uzsvērts, kā aktiera runa ir mainījusies tieši 21. gadsimtā. Kā viena no svarīgākajām izmaiņām ir teātra teksts, "kas bieži vien nav luga, bet romāns vai temats, ap kuru  aktieris meklē, risina un intervē kādu personu". Tālāk seko tehnoloģijas, kas attīstās arī teātra pasaulē. 

"Liela tiesa no šīs grāmatas risina jautājumu, vai mikrofons mūsdienās ir aktiera runas rīks. [Aktieris] Mārtiņš Meiers ļoti trāpīgi izteicās, ka tas ir neatņemams aktiera aksesuārs, kas ietekmē mākslas procesu," skaidro Daudziņa. Aktrise atzīst, ka mainījusies ir arī publika, kuras uzmanība ir fragmentētāka. 

Grāmata "Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī"

Vaicāta, vai, izlasot grāmatu, skatītājam neatklāsies noslēpumi, kas liks kritizēt un pievērst lielāku uzmanību aktiera profesionālajai darbībai, Daudziņa teic: "Es domāju, ka notiks tieši pretējais. Mēs visi iedomājamies, ka, ja mēs tiktu uz skatuves, mēs izdarītu to labāk. Tādēļ es mēģināju ne gluži attaisnot aktieri, bet parādīt to milzīgo uzmanības spektra sadalījumu, kas ir neizbēgams spēles laikā."

Laika gaitā teātrī mainās teksta svarīgums, jo parādās veidi, kā iedarboties ne tikai uz skatītāja dzirdi, bet arī redzi, smaržu, pat tausti un citām maņām. Milzīga ietekme tiek piešķirta arī scenogrāfijai, kustībai un mūzikai. Pēdējās desmitgadēs latviešu teātris ir pieredzējis ne vien radošuma izvirdumu, bet arī dziļu aktiera runas krīzi. Arī Daudziņa uzskata, ka mūsdienās tekstam teātrī nozīme ir mazinājusies. Daloties pārdomās, viņa atzīst: "Man ir ļoti žēl, un es daru visu, ko es varu, lai nenonivelētu un paturētu vārda nozīmi teātrī. Es mēģinu būt apzinīga sava lauciņa ravētāja, jo ļoti ticu aktieru runas spēkam un gribu, lai tas paliek kā nozīmīgs faktors teātrī."

Grāmata ir zinātnisku padomu un paņēmienu apkopojums, kas noderēs ne tikai aktieru, bet arī to cilvēku grāmatu plauktos, kuri saskaras ar publisko runu. Tas ir lielisks padomdevējs un sapratnes veidotājs, lai atklātu jaunus veidus, kā uzlabot savu runu, un gūtu dziļāku ieskatu aktiera darbā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt