Pirmdiena, 29. aprīlis

Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +11 °C, DA vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

"Eiro fokusā"

"Eiro fokusā" 2020.gada materiāli tapuši ar Latvijas Bankas finansiālu atbalstu.

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Elektroauto Latvijā – lielākie plusi, mīnusi un popularitāte
Elektroauto Latvijā – lielākie plusi, mīnusi un popularitāte
Elektroautomobiļu skaits Latvijā nav liels, tomēr tas palielinās. To sekmē gan tehnoloģiju attīstība, gan plašāka uzlādes infrastruktūra un papildus bonusi, piemēram, bezmaksas stāvvietas Rīgas centrā un braukšana pa sabiedriskā transporta joslām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Latvijā 2022. gadā rosina veidot arī finansiālu atbalsta programmu grantu veidā elektroauto iegādei valsts, pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem.
Latvijā cilvēki atbalsta mūžizglītību. Cik aktīvi jaunas prasmes apgūst Latgalē?
Latvijā cilvēki atbalsta mūžizglītību. Cik aktīvi jaunas prasmes apgūst Latgalē?
“Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!” Ar šādu nosaukumu Ekonomikas ministrija sāk sabiedrības informēšanas kampaņu, lai aktualizētu un skaidrotu iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus. Vairums Latvijas iedzīvotāju atbalsta nepieciešamību mācīties visa mūža garumā. Par to liecina Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā. Cik aktīvi gatavi mācīties no jauna un vai izmanto šādās iespējas Latgales iedzīvotāji?
Obligāta vakcinācija? Lielo pasaules kompāniju pieredze un paņēmieni
Obligāta vakcinācija? Lielo pasaules kompāniju pieredze un paņēmieni
Pasaulē turpinoties Covid-19 vīrusa delta varianta izplatībai un vienlaikus augot arī vakcinēto skaitam, uzņēmumi plāno, kā un cik lielā mērā atgriezt darbiniekus birojos un vai maz tas ir nepieciešams. Vienprātības nav arī par to, vai darbiniekiem pieprasīt vakcinēties vai ļaut izvēlēties pašiem.
Par jaunām finanšu tehnoloģijām klientiem visvairāk domā bankas
Par jaunām finanšu tehnoloģijām klientiem visvairāk domā bankas
Iespēja veikalā samaksāt ar telefonu vai terminālim tikai pietuvinātu karti, ieiet savos profilos internetā ar pirksta nospieduma palīdzību vai datu glabāšana nevis savos datoros, bet tā sauktajā mākonī jeb attālinātos datu centros, par kuru atrašanās vietu nemaz nezinām. Šie rīki jau labu laiku kļuvuši par mūsu ikdienu, un tehnoloģiju attīstība kopā ar stingrāku valsts regulējumu arī Latvijas finanšu tirgus dalībniekus rosina ieviest jaunus risinājumus gan klientu ērtībai, gan drošībai.
Ekonomists: Jūnija tirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības rezultāti iepriecina
Ekonomists: Jūnija tirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības rezultāti iepriecina
Jūnija tirdzniecības apgrozījums, kas bija par 37,6% lielāks nekā pirms gada, un rūpniecības produkcijas apjoms, kas pieauga par 7,6%, ir iepriecinošs, Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede. Arī zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmumā "Karavela" norādīja, ka situācija ir normāla.
Meža cenas Latvijā – joprojām krietni zemākas nekā Skandināvijā
Meža cenas Latvijā – joprojām krietni zemākas nekā Skandināvijā
53% no jeb 3,4 miljonus hektāru Latvijas teritorijas aizņem meži. Tā liecina Zemkopības ministrijas dati. Latvija ir ceturtā zaļākā valsts Eiropas Savienībā (ES) un koksnes apstrāde ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Puse no Latvijas mežiem pieder valstij, bet pārējo apsaimnieko 135 000 privāto mežu īpašnieki. Lai gan šobrīd ievērojami palielinājušās cenas skujkoku zāģbaļķiem, meža cenas Latvijā joprojām ir krietni zemākas nekā Skandināvijā.
Latvijas Banka: Eiropa bez digitālā eiro pakļautu sevi lielam riskam 
Latvijas Banka: Eiropa bez digitālā eiro pakļautu sevi lielam riskam 
Eiropas Centrālā banka jūlijā sākusi pilotprojektu iespējamajai digitālā eiro izstrādāšanai. Digitālais eiro būtu eiro monētu un banknošu elektroniska versija, kas glabātos digitālā makā, un līdz ar to eirozonas pilsoņiem pirmo reizi varētu būt konti Eiropas Centrālajā bankā. Digitālo valūtu pēta un gatavojas ieviest daudzas pasaules lielvalstis. Latvijas Bankā uzsver, ka, ja Eiropai nebūs savas digitālās valūtas, tad ģeopolitiskie un stratēģiskie riski būs lieli. 
Latgalē ar grantu programmu grib radīt vismaz 40 jaunus produktus un darbavietas
Latgalē ar grantu programmu grib radīt vismaz 40 jaunus produktus un darbavietas
Nelielajiem uzņēmējiem, kuri saimniecisko darbību īsteno Latgalē, ir iespējams pieteikties Eiropas Ekonomikas zonas grantu programma konkursā “Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē”. Kopumā līdzfinansējuma atbalsts ir 540 tūkstoši eiro, un ar atbalstu paredzēts radīt vismaz 40 jaunus produktus un darbavietas.
Eksperti: Telefonkrāpnieki aktivizējušies ļoti strauji un uzdarbojas radoši
Eksperti: Telefonkrāpnieki aktivizējušies ļoti strauji un uzdarbojas radoši
Jūlija pirmajās astoņās dienās krāpnieki pa tālruni no Latvijas iedzīvotājiem izvilinājuši gandrīz 400 tūkstošus eiro. Visbiežāk viņi runājuši krievu valodā, bet tas nav traucējis cilvēkiem noticēt, ka viņiem zvana no Latvijas bankām. Turklāt, lai gan finanšu institūcijas jau gadiem brīdina un atgādina, ka tās saviem klientiem neprasa pieejas kodus viņu naudai, apkrāptie ļāvušies aptīšanai ap pirkstu un būtībā paši naudu uzdāvinājuši zagļiem.
Ražotāji apstiprina izejvielu izmaksu kāpumu; bažījas celt savu produktu cenas
Ražotāji apstiprina izejvielu izmaksu kāpumu; bažījas celt savu produktu cenas
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs prognozē, ka, būtiski pieaugot resursu (elektrības, degvielas, gāzes) un pārtikas produktu izejvielu (labības, eļļas, cukura) cenām, kā arī darbaspēka izmaksām, turpmāk sagaidāms straujš pārtikas cenu kāpums. Izmaksu pieaugumu izjūt arī Latvijas Radio uzrunātie pārtikas ražotāji, norādot, ka sadārdzinājuma rezultātā patērētājiem jārēķinās ar augstāku preces cenu veikalu plauktā.
Latgalē agrāk nekā citus gadus uzsākta labības kulšana
Latgalē agrāk nekā citus gadus uzsākta labības kulšana
Pārmērīgā sausuma un karstuma iespaidā lauksaimnieki Latgalē par pāris nedēļām agrāk sāk graudaugu novākšanu. Jaunās ražas apjomu un graudu kvalitāti pirms kulšanas prognozēt grūti, taču jau tagad esot skaidrs, ka vasarāju raža būs mazāka nekā pērn un arī graudu kvalitāte būs sliktāka. 
EK: Maksājumu karšu kompānijām jādara vairāk, lai sargātu klientus no negodīgiem komersantiem
EK: Maksājumu karšu kompānijām jādara vairāk, lai sargātu klientus no negodīgiem komersantiem
Maksājumu karšu kompānijām "Mastercard", "Visa" un "American Express" ir jādara vairāk, lai pasargātu klientus no negodīgas komersantu prakses. Tā uzskata Eiropas Komisija (EK) un vairāku valstu patērētāju sargi. Runa ir par gadījumiem, kad klients uzskata, ka ir nopircis vienu pakalpojumu vai preci, bet nenojaušot patiesībā ir parakstījies uz regulāru abonēšanas maksu.
Mūziķi Latgalē meklē iespējas strādāt vairākos darbos, arī ar kultūru nesaistītās sfērās
Mūziķi Latgalē meklē iespējas strādāt vairākos darbos, arī ar kultūru nesaistītās sfērās
Covid-19 pandēmijas periods ir ietekmējis radošo cilvēku profesionālo darbību, ikdienu, paradumus un ienākumus. Arī Latgalē krīzes laiku radošie cilvēki cenšas pārdzīvot, meklējot iespēju strādāt vairākos darbos, bieži vien ar kultūru nesaistītās sfērās. Radošo profesiju pārstāvji pandēmijas laikā nopietni izjutuši stingro ierobežojumu sekas un tagad, pamazām atgriežoties pie iespējas uzstāties klātienē, tomēr meklē iespējas nešķirot apmeklētājus vakcinētajos un nevakcinētajos. 
Mākleri nesteidz reģistrēties nekustamo īpašumu darījumu veikšanai
Mākleri nesteidz reģistrēties nekustamo īpašumu darījumu veikšanai
Kopš jūlija sākuma nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. To paredz pirms gada pieņemtais likums, kam nu beidzies pārejas periods. Tas nozīmē, ka visiem mākleriem nu būtu jābūt reģistrētiem, turklāt arī jāapdrošina sava darbība, lai pasargātu sevi un klientus. Taču mākleri uz reģistrēšanos jeb pāreju legālā tirgū nemaz nav tik naski.
Lauku tūrismā cer uz lielāku vietējo tūristu aktivitāti
Lauku tūrismā cer uz lielāku vietējo tūristu aktivitāti
Aizvadītajā gadā tūrismā nozarē situācija bija krasi atšķirīga – vieniem tūrismā strādājošajiem sezona bija veiksmīga, otriem bija vērojams kritums vai pat nācās savu darbību pārtraukt, vai slēgt. Lielākoties pērn tūristu un atpūtnieku plūsmu veidoja vietējie iedzīvotāji, daudz bija atpūtnieku no kaimiņvalstīm: Lietuvas un Igaunijas. Šogad tūrisma nozare Latgalē sākusies mierīgi, cerot, ka atpūtnieku aktivitāte pieaugs jūlijā un augustā.
Kā jaunuzņēmumiem klājies Covid-19 pandēmijas laikā?
Kā jaunuzņēmumiem klājies Covid-19 pandēmijas laikā?
Francijas prezidents Emanuels Makrons martā nāca klajā ar jaunu iniciatīvu "Scale – Up Europe", kuras mērķis ir veicināt strauji augošo jaunuzņēmumu jeb tā dēvēto "start-up" attīstību Eiropā. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, Latvijā šobrīd darbojas 320 jaunuzņēmumi jeb strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi. Kā tiem klājies Covid-19 pandēmijas laikā? 
Pasaules mākslas tirgus pērn pandēmijas dēļ sarucis; strauji augusi tirdzniecība internetā
Pasaules mākslas tirgus pērn pandēmijas dēļ sarucis; strauji augusi tirdzniecība internetā
Covid-19 pandēmija ietekmējusi un vismaz daļēji mainījusi vairākas nozares. Viena no tām ir mākslas darbu tirdzniecība. Pērn mākslas darbu tirgus pandēmijas dēļ sarucis par vairāk nekā 20%, pārdošanas apjomi krituši. Tikmēr uzplaukumu piedzīvojusi mākslas darbu tirdzniecība internetā, no kuras gūtie ienākumi gan nav spējuši atsvērt negatīvo ietekmi. Eksperti, līdzīgi kā citām nozarēm, arī makslas darbu tirgū ātru atgriešanos normālā situācijā nesola.
Gāzes un elektrības tarifi aug arī saistībā ar ekonomiskās aktivitātes kāpumu (papildināts)
Gāzes un elektrības tarifi aug arī saistībā ar ekonomiskās aktivitātes kāpumu (papildināts)
No 1. jūlija palielinās dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām – no 25% līdz 43%, savukārt  elektroenerģijas tarifi, kas piesaistīti elektroenerģijas cenai biržā, pieaug jau no gada sākuma. Resursu cenu svārstības tirgū notiek  cikliski. Pērn cenas gan gāzei, gan elektroenerģijai samazinājās un bija reizes, kad elektrības cena pat bija negatīva, bet šobrīd cenas aug un viens no iemesliem – palielinās ekonomiskā aktivitāte. 
Cik ilgi uzņēmumi un strādājošie saņems Covid-19 krīzes atbalstu?
Cik ilgi uzņēmumi un strādājošie saņems Covid-19 krīzes atbalstu?
Covid-19 seku mazināšanai Latvijā no valsts budžeta visām nozarēm piešķirti kopumā 2,8 miljardi eiro. Mazinoties vīrusa izplatībai un ierobežojumiem, aktuāls kļuvis jautājums – cik ilgi vēl tiks maksāti pabalsti un vai uzņēmēji, īpaši tie, kuri strādā pakalpojumu jomā, ir gatavi atsākt darbu?
Eksperti iesaka atturēties no neapdomīgas pensiju 2. līmeņa reformas
Eksperti iesaka atturēties no neapdomīgas pensiju 2. līmeņa reformas
Līdz šim, šķiet, vēl neviens eksperts nav veltījis atzinīgus vārdus jaunā labklājības ministra un Jaunās konservatīvās partijas politiķa Gata Eglīša izteikumiem, ka varētu koriģēt pensiju 2. līmeņa iemaksas. Pēc būtības tas nozīmētu šodienas nodokļu maksātāju naudu vairāk novirzīt šodienas pensionāriem. Taču kritiku šī ideja izpelnās ar to, ka līdz ar tādu rīcību neziņā par savām vecumdienām būtu šodienas nodokļu maksātāji.
Par ilgtspējas ekonomiku tapusi digitāla rokasgrāmata uzņēmējiem
Par ilgtspējas ekonomiku tapusi digitāla rokasgrāmata uzņēmējiem
"Swedbank" kopā ar dažādu jomu ekspertiem izveidojusi uzņēmējiem digitālu rokasgrāmatu, kurā tiek skaidroti tādi ilgtspējas termini kā zaļais kurss, tiešās un netiešās emisijas, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un citi. Tā kā rokasgrāmata ir digitāla, laika gaitā tās saturs tiks papildināts, un jau iznācis pirmais pielikums par klimata politiku Latvijā, Eiropā un pasaulē.
Augstskolas Latgalē domā par tautsaimniecībai noderīgām profesijām
Augstskolas Latgalē domā par tautsaimniecībai noderīgām profesijām
Nupat Saeima pieņēma Augstskolu likumu, kas vairāk skars izmaiņas pārvaldībā. Tā kā tika atcelts kritērijs, ka universitātē jābūt vismaz 4000 studējošo, Daugavpils Universitātei izdevās reformas procesā saglabāt savu statusu. Universitāte plāno attīstīt un ieviest jaunas tautsaimniecībai svarīgas studiju programmas. Arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija tendēta uz darba tirgus prasībām atbilstošiem absolventiem.
Asociācija: Latvijā degvielas cenas vasaras vidū varētu nedaudz pazemināties
Asociācija: Latvijā degvielas cenas vasaras vidū varētu nedaudz pazemināties
Atvieglojot pandēmijas ierobežojumus un līdz ar ceļošanas atsākšanos augot pieprasījumam pēc degvielas uz sauszemes un gaisā, arvien vairāk pamanāms degvielas cenu kāpums. Tiesa, degviela sāka sadārdzināties jau pērn vasaras izskaņā, bet pirmskrīzes augstumi vēl nav sasniegti. Taču vasaras vidū varam piedzīvot pat nelielu cenu kritumu.
Algas aug straujāk nekā pirms krīzes; daļa kāpuma – tikai skaitļi statistikā
Algas aug straujāk nekā pirms krīzes; daļa kāpuma – tikai skaitļi statistikā
Šā gada pirmajos trīs mēnešos, kad pandēmijas raisītās blaknes bija epicentrā, daudzi uzņēmumi aizvērti un strādājošie palikuši bez darba, izrādās, vidējā mēnešalga mūsu valstī ir augusi par gandrīz desmito daļu, ja salīdzina ar pērnā gada sākumu. Tomēr uzreiz jāteic, ka tik straujš algu lēciens rožains izskatās visai teorētiski, lai gan daļai tiešām samaksa auga, turklāt kāpumu eksperti prognozē arī turpmāk.
Aicinot ieguldīt internetā, divarpus gadu laikā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti 7 miljoni eiro
Aicinot ieguldīt internetā, divarpus gadu laikā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti 7 miljoni eiro
Latvijā palielinās interneta lietotāju skaits – pērn tas bija 1,4 miljoni. Līdz ar attālināto darbu un mācībām pieaug arī internetā pavadīto stundu skaits, tāpēc aizvien biežāk iedzīvotājus apkrāpt gan internetā, gan pa telefonu cenšas kibernoziedznieki. Pēc Valsts policijas (VP) datiem, finanšu krāpniecības gadījumu skaits palielinājies par 20%. Kādi ir izplatītākie finanšu krāpniecības veidi Latvijā?
Pensiju otrā līmeņa plāni uzrāda labus rezultātus
Pensiju otrā līmeņa plāni uzrāda labus rezultātus
Finanšu tirgi atguvušies no krīzes, un labus rezultātus uzrāda arī pensiju otrā līmeņa plāni. Eksperti gan atgādina, ka svarīgākais ir nekrist panikā krīzes laikā, kad pensiju ienesīgums samazinās, kā arī izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu.
Latvijā plāno atbalstu zemas īres dzīvokļu namu būvniecībai reģionos
Latvijā plāno atbalstu zemas īres dzīvokļu namu būvniecībai reģionos
Ekonomikas ministrija (EM) veido fondu zemas īres dzīvokļu celtniecībai reģionos, jo izņemot Rīgu un Pierīgu, reti kur tiek būvēti jauni daudzdzīvokļu nami. Savukārt pieprasījums pēc dzīvojamās platības pieaug, tostarp arī Latgalē, kur dzīvokļu cenas augušas par 15%, palielinājusies arī dzīvokļu īres maksa.
Presei sarukuši pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā, nedaudz pieaug abonentu skaits
Presei sarukuši pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā, nedaudz pieaug abonentu skaits
Ierobežojumi tirdzniecībā ietekmējuši arī žurnālu un laikrakstu pārdošanas apjomus – pandēmijas laikā samazinājusies pārdošana mazumtirdzniecībā, bet nedaudz palielinājies abonentu skaits. Preses izdevēji joprojām par galveno soli nozares attīstībā uzskata pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu līdz 5%, ko iepriekšējās krīzes laikā palielināja līdz 12%. 
Daudzdzīvokļu namu renovācijai no ES atveseļošanas fonda atvēlēti 57 miljoni eiro
Daudzdzīvokļu namu renovācijai no ES atveseļošanas fonda atvēlēti 57 miljoni eiro
Turpmākajos gados Latvija saņems papildu naudu no Eiropas Atveseļošanas fonda. 300 miljoni tiks novirzīti energoefektivitātes pasākumu īstenošanai iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām. Daudzdzīvokļu namu renovācijai no šīs naudas atvēlēti 57 miljoni eiro. Lielākais namu apsaimniekotājs galvaspilsētā – "Rīgas namu pārvaldnieks" – gan rēķina: lai renovētu 4000 viņu pārvaldībā esošās ēkas Rīgā, būtu nepieciešams pusotrs miljards eiro. Kā finansējuma trūkums ietekmēs māju siltināšanu?
Zelta cena pasaulē kāpj; Latvijā dārgmetālā iegulda mazāk
Zelta cena pasaulē kāpj; Latvijā dārgmetālā iegulda mazāk
Zelta cenas šā gada pirmajā ceturksnī piedzīvojušas kāpumu. Tiesa, nav sasniegts tik augsts līmenis, kāds tas bija pēc ievērojamā zelta cenas pieauguma 2020. gadā Covid-19 pandēmijas ietekmē. Palielinājies arī pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem un zelta monētām un stieņiem. Kopumā pieprasījums gan ir mazāks nekā pirms gada. Tikmēr Latvijā samazinās to iedzīvotāju skaits, kas zeltu uzskata par labu ieguldījumu veidu un investē zeltā.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti