Eiro fokusā

Obligāta vakcinācija - darbinieku un lielo kompāniju viedokļi dalās

Eiro fokusā

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta nepieciešamību mācīties visa mūža garumā

Elektroauto plusi, mīnusi un pirkšanas dinamika

Elektroauto Latvijā – lielākie plusi, mīnusi un popularitāte

Elektroautomobiļu skaits Latvijā nav liels, tomēr tas palielinās. To sekmē gan tehnoloģiju attīstība, gan plašāka uzlādes infrastruktūra un papildus bonusi, piemēram, bezmaksas stāvvietas Rīgas centrā un braukšana pa sabiedriskā transporta joslām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Latvijā 2022. gadā rosina veidot arī finansiālu atbalsta programmu grantu veidā elektroauto iegādei valsts, pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs pastāstīja, ka elektroauto Latvijā joprojām ir krietni mazāk nekā citās Eiropas valstīs.

Pērn lielāko pieaugumu – līdz 2,5% – deva divu kompāniju iepirkums, proti, "Fiqsy" iegādājās 100 koplietošanas jeb nomas elektroauto un starptautisko sūtījumu piegādes uzņēmums DPD - 15 elektroauto. Šogad nopirkto elektroauto daudzums ir tikai 1,5% no kopējā pārdošanas apjoma.

Kulbergs norādīja: "Lielu artavu šogad deva hokeja čempionāts. "Škoda" 80 jaunie elektroauto tika realizēti par speciālu akcijas cenu. Otrs, ko mēs novērojam, ar katru mēnesi Latvijā vairāk tiek importētas lietotas elektroautomašīnas. Protams, skaits ir zems - 1%, bet pagājušajā mēnesī bija rekords – 58 jeb puse no visām ievestajām mašīnām bija BMW, kurš ļoti iecienīts ir īpaši Rīgā un Pierīgā dzīvojošo sieviešu vidū, kam ir savas privātmājas un kam šis ikdienas nobraukums ir mazs, 100 līdz 150 kilometru (km)."

DPD pirks vēl

Iegādāties vairāk nekā 40 videi draudzīgus transporta līdzekļus apņēmies starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums DPD. Šobrīd pakas Rīgā, Liepājā un Gulbenē tiek izvadātas ar 12 elektroauto.

DPD vadītājs Jānis Grants pastāstīja, ka uzņēmums apņēmies samazināt CO2 izmešu daudzumu un 2025. gadā Rīgā pakas tiks vestas tikai ar elektroauto.

"Ļoti ērti braukt, nav vibrācijas, arī aprīkojuma ziņā viņas parasti ir labāk aprīkotas nekā parastie transporta līdzekļi. Kas nav tik skaisti - pašreiz mēs izmantojam "Volkswagen Crafter", bet maksimāli, ko tas var nobraukt, ir 150 km, praktiski tas ir 100 km robežās. Tas, ko mēs gribētu redzēt turpmāk, ir lielāka baterijas jauda un spēja veikt 200, pat 400 km."

Viņš arī skaidroja: "Ja mēs runājam par privāto transportu, tad tur ir pietiekami daudz transporta līdzekļu, no kā izvēlēties, bet komerctransportam ir mazas izvēles iespējas. Pāris gadu atpakaļ, kad mēs sākām testēt pirmos elektroauto, cenas bija divas reizes lielākas nekā auto ar iekšdedzes dzinēju. Savukārt tagad cenas kļuvušas daudz pieejamākas."

Tomēr aizvien elektroauto – dārgāki

Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs vērtēja, ka joprojām elektroauto cenas ir augstākas nekā līdzīgām automašīnām ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinējiem.

"Nepietiek ar stāvvietu jautājumu vai lētākām uzpildes iespējām. Cilvēki Latvijā nenobrauc tik lielus attālumus, lai lietošanas laikā šīs mašīnas atpelnītos. VARAM gatavojas nākošgad ieviest atbalsta programmu uz diviem gadiem, līdz 4,5 tūkstošu eiro atbalstu. Tas noteikti dos savu artavu tanī, ka daļa pircēju atliek pirkumu uz nākamo gadu. Protams, ka atbalsta līmenis, kas tiek plānots nākošgad, diemžēl ir izstrādāts tikai privātpersonām un pašvaldībām, līdz ar to kompānijas nevarēs pretendēt. Kaut gan, ja mēs paskatāmies no auto reģistrācijas, lielāko daļu elektroauto iegādājas tieši uzņēmumi, kuri ir ar zaļo kursu un zaļāk domājoši – jaunām mašīnām 80-90%, lietotām – 50, 60%."

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka tieši uzņēmumi novērtēs ieguvumus no elektroauto ilgtermiņā.

"Ko nozīmē pāreja uz elektroauto? Tas nozīmē, ka sākotnējais ieguldījums vai pašas mašīnas iegādes izmaksas ir lielākas, bet pēc tam izdevumi ir krietni mazāki. To mēs redzam daudzos gadījumos, arī, kad notika pāreja uz jauna veida spuldzēm. Tradicionālās spuldzes ir lētākas, bet to lietošana – dārgāka. Lielākajai daļai cilvēku svarīga ir cena, kas auto ar iekšdedzes dzinēju vēl ilgu laiku būs zemāka un tas noteiks izvēli.

Bet uzņēmumos, kur ir profesionāli finansisti, kas saprot tādu jēdzienu kā mašīnas dzīves cikla izmaksas, viņi būs entuziastiskāki.

Un loģika ir vienkārša – iekšdedzes dzinējam kopējā efektivitāte ir ap 20% vai mazāk. Pats iekšdedzes dzinējs iznieko vairāk par pusi enerģijas un tad vēl ir zudumi, kas rodas, naftu pārvadājot un tā tālāk. Savukārt elektroauto, ja elektrība tiek iegūta no atjaunojamiem resursiem – saules, vēja, efektivitāte ir ap 70%. Skaidrs, ka nākotnē vairs nevarēs turpināties tāda enerģijas izšķiešana, kā līdz šim."

Eiropas zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropas Savienību par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību pakāpeniski plāno vairākas Eiropas valstis, Norvēģija to plāno izdarīt jau līdz 2025. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt