Daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei vai būvniecībai ir pieejama valsts atbalsta programma "Balsts". Ģimenēm iespējams saņemt 8000–12000 eiro lielu subsīdiju, lai samazinātu pirmās iemaksas apmēru mājokļa iegādei vai būvniecībai. Atbalsta programma ir jauna, tā ģimenēm kļuva pieejama aizvadītā gada nogalē.
Autora ziņas
2021. gada 1. janvārī no reklāmas tirgus izgāja sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Kā tas ietekmēs reklāmas tirgu Latvijā? Vai līdz ar to palielināsies reklāmas ieņēmumi citiem komercmedijiem, vai reklāmas tirgū pieaugs globālo tehnoloģiju uzņēmuma "Google" un sociālo vietņu "Facebook" un "Youtube" loma?
Neraugoties uz pandēmijas radītajām blaknēm, iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi ir saglabājusies pirmspandēmijas līmenī. Un tieši pērnais gads ar attālinātu darbu daudziem licis izšķirties par savu mājokli, bet tie, kam tādi jau ir, sapratuši, ka pietrūkst tieši vienas istabas. Taču no visiem gribētājiem pie dzīvokļa vai mājas tiek tikai puse, jo daļai nepietiek savas naudas un nav pārliecinošu prognožu par ienākumiem nākotnē, bet citi pie banku naudas netiek, jo ārpus Rīgas kreditēšana arvien ir vāja.
Darba tirgu Covid krīze pagājušajā gadā ietekmēja mēreni – bezdarbs auga par 2 līdz 3 procentpunktiem. Tas noticis, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem – dīkstāves pabalstiem, nodokļu brīvdienām uzņēmējiem un citiem. Kopš decembra sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits palielinājies par 2039, sasniedzot 69 557. Ekonomikas ministrijā (EM) lēsa, ka reģistrētā bezdarba rādītāji 2019. gada līmenī varētu atgriezties 2022. gada beigās.
Šajā laikā, kad pasaulē īpaši grūtus laikus piedzīvo tūrisma nozare, top jaunas idejas tepat Latvijā. Kurzemes pusē radīts "Meža dizaina dārzs". Ideju izlolojusi Šmitu ģimene no Cīravas pagasta, kuri lauku mājā meža ielokā sāka dzīvot pirms pieciem gadiem. Dizaina mēbeļu audzēšanas ideja aizgūta no Lielbritānijas, savukārt "Meža dizaina dārzs", kas būs pieejams tūristiem jau nākamgad, ir pašu radīta ideja.
Ilgi gaidītais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027. gadam un ekonomikas atveseļošanas mehānisms beidzot tika apstiprināts pirms aptuveni divām nedēļām. Ko Latvijai sola daudzgadu budžets, un vai ar to, ko saņemsim, varam būt apmierināti? Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka mūsu valstij tas kopumā būs izdevīgs. Tomēr rūgta pēcgarša joprojām ir Latvijai sāpīgajā jautājumā par tiešmaksājumiem.
Kad rakstiski tiešraidē sazināmies ar kādu pakalpojumu sniedzēju, banku vai valsts iestādi, bieži vien uz mūsu jautājumiem atbild nevis klientu apkalpošanas speciālists, bet virtuālais asistents jeb čatbots. Bieži vien tam ir arī vārds un noteikts dzimums. Ar virtuālajiem asistentiem parasti sazināmies rakstveidā, bet "Tet" virtuālā asistente Anete sākusi arī runāt.
Jaunas mašīnas šogad Latvijā esam pirkuši pat par 30 procentiem mazāk. Turklāt šajā ziņā to ietekmējusi nevis pircēju rocība, bet gan Covid-19 raisītās pandēmijas ietekme uz ražotājiem – jauni braucamie vienkārši nav bijuši pieejami, bet pircējs, ja grib mašīnu, to vēlas dabūt uzreiz. Tikmēr iekšējā tirgū lietotus spēkratus gan esam tirgojuši un pirkuši gandrīz bez izmaiņām.
Eiropas Savienībā (ES) izskanējuši dažādi viedokļi, kā Covid-19 izplatības laikā būtu jāstrādā slēpošanas kūrortiem. Kamēr dažas valstis minēja, ka slēpošanas kūrortiem jāpaliek aizvērtiem, citas uzstāja, ka tiem jābūt atvērtiem, lai smagi neciestu ekonomika. Piemēram, Austrijā kūrorti Ziemassvētkos un gadumijā būs pieejami, bet tikai valsts iedzīvotājiem, savukārt Francijā nestrādās pacēlāji.
Līdz 15. decembrim finanšu institūcijā "Altum" var iesniegt papildu projektus dzīvojamo māju renovācijas programmai. Tikmēr galvaspilsētas Rīgas pašvaldība plāno iedzīvināt savu daudzdzīvokļu namu atjaunošanas programmu, kas no "Altum" programmas atšķiršoties ar to, ka netiks prasīta dzīvojamās mājas kompleksa atjaunošana.
Jelgavā nākamajā gadā sāks būvēt zirņu proteīna ražotni, kurā gadā varēs pārstrādāt 138 000 tonnu zirņu. Tas būs ieguvums Latvijas zemniekiem, jo tie varēs audzēt zirņus, no kuriem Latvijā ražos produktu ar pievienoto vērtību. Savukārt no zirņu proteīna varēs ražot dažādus pārtikas produktus, kas garšas un uzturvērtības ziņā spēs aizstāt pienu un gaļu. Jelgavas ražotne būs pirmā šāda veida rūpnīca Austrumeiropā.
Ar 2021. gada 1. janvārī vairs nedarbosies patentmaksāšanas nodokļu režīms, ko vairāku profesiju pārstāvji uzskatīja par ērtu un izdevīgu. Pērn patentmaksātāju skaits Latvijā bija nedaudz virs 6000 – galvenokārt tie bija fotogrāfi, frizieri, masieri, pulksteņmeistari un rotkaļi. Tiem ar nākamo gadu jāmeklē jauns nodokļu režīms – arī Latgales amatniekiem, kuri nodokļu izmaiņas vērtēja negatīvi.
Pēc pusotras dienas ilgām debatēm likumdevējs ir vienojies reorganizēt līdzšinējo mikrouzņēmumu režīmu. Pēc būtības tas nozīmē, ka mikrouzņēmēji no nākamā gada tiešām arī būs mikrouzņēmēji, kad šā režīma nodokļus maksās tikai pats firmas īpašnieks. Pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Saeimas opozīcija uzsvēra, ka šis krīzes laiks ir pietiekams iemesls līdzšinējās kārtības saglabāšanai, taču tieši krīze ir tā, kas lielā mērā vēlreiz izgaismo mikrouzņēmumu režīma nepilnības.
Laiks pirms Ziemassvētkiem tirgotājiem ierasti bijis ļoti darbīgs un arī ienesīgs. Veikalos parādās dažādas svētku preces, pilsētu laukumos tiek uzslieti tradicionālie Ziemassvētku tirdziņi, piesaistot ne tikai lielas vietējo iedzīvotāju, bet arī tūristu plūsmas. Daudzi steidz iepirkt dāvanas un rotājumus. Tomēr Covid-19 pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi ieviesuši savas korekcijas.
Valdība piešķīrusi 18,17 miljonus eiro reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem, lai segtu zaudējumus. Covid-19 drošības pasākumu un attālinātā mācību un darba dēļ pasažieru skaits samazinājies par trešdaļu. Nozares pārstāvji gan lēš, ka līdz gada beigām zaudējumu segšanai ar šo naudu varētu nepietikt.
Eiropas mērogā Latvijas biškopības nozare ir neliela – 3200 bitenieki ar 100 000 bišu saimēm nesastāda pat procentu no kopējā apjoma. Eiropā saražo tikai 60% no patērētā medus daudzuma, tāpēc medu arī importē, galvenokārt no Ukrainas un Ķīnas. Latvijas biškopjiem jākonkurē ar biteniekiem no dienvidus valstīm, kur siltāka klimata un garākas sezonas dēļ iegūst lielākas medus ražas, līdz ar to medus cenas ir krietni zemākas.
Pirms gada Valsts kontrole nāca klajā ar kārtējo neglaimojošo revīzijas ziņojumu, ka Zemkopības ministrija gadu desmitiem tīši izsaimniekojusi Latvijas kūdras purvus. Proti, revidenti atklāja, ka mūsu valstī nav pienācīgas kūdras izstrādes politikas, ka neesam apjautuši kūdras resursu apjomu un līdz ar to nevaram jēdzīgi kontrolēt, cik šīs bagātības paliek, turklāt purvus uzņēmējiem atdodam par sviestmaizi. Tagad, pēc piecu gadu darba, valsts ir radījusi kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes nākamajiem desmit gadiem.
Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijas iedzīvotāji raizējas par trīs lietām – vispirms par darbu, tad veselību, bet trešajā vietā ir raizes par finanšu situāciju. Tā liecina nesen veikts “Swedbank” pētījums. Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība pamazām uzlabojas, tas notiek ļoti lēni, jo liela daļa zināšanas nesteidzas īstenot dzīvē.
Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi ļauj kafejnīcām un restorāniem ēdienu izsniegt tikai līdzņemšanai vai piegādāt. Šajā situācijā Latgales lielākajās pilsētās ēdināšanas uzņēmumi piemērojas valdības rīkojumam, mēģinot optimizēt darbu un piedāvāt ēdienu līdzņemšanai. Tas sekmē konkurenci virtuālajā vidē, kur kafejnīcām jāspēj piesaistīt vairāk klientu. To cenšas panākt, piedāvājot gan plašāku ēdienu klāstu, gan akcijas cenas, gan ērtāku ēdienu piegādi. Savukārt mazās lauku kafejnīcas un ceļmalu krogi šajos valdības noteiktajos rāmjos un konkurences apstākļos izdzīvot nespēj un savas durvis vēruši ciet.
Latvijas preču eksports trešo ceturksni ir noslēdzis ļoti spēcīgi. Tā banku analītiķi raksturo eksporta vērtība septembra pieaugumu par 13%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Taču optimismu varētu bremzēt atziņa, ka vairāk nekā pusi no kopējā preču eksporta kāpuma šoruden nodrošina lauksaimniecības produkti: kvieši un rapsis. Drīzumā zemnieki lauvastiesu ražas būs pārdevuši, un prognozes par eksportu pasliktina fakts, ka pandēmijas dēļ ar pakalpojumu pārdošanu uz āru mums nepavisam neveicas.
Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņojusi, ka tuvāko gadu laikā gatavojas ieviest digitālo eiro. Jau pašlaik pasaulē ir pazīstami digitālie aktīvi jeb programmējamā nauda, taču ECB ieviesta digitāla valūta būtu daudz drošāka nekā šobrīd esošās kriptovalūtas. Turklāt tai jābūt pielāgojamai jaunajām tehnoloģijām, norādījuši jomas eksperti.
Rīgas lidostā pasažieru skaits oktobrī samazinājās par 89%. Tomēr arī aviācijas nozarē ir jomas, piemēram, aviācijas kravu segments, kas turpina attīstīties. Lidostā šobrīd kravu pārvadājumus nodrošina septiņas aviokompānijas un izsludināts starptautisks konkurss, lai lidostas teritorijā būvētu jaunu, multifunkcionālu kravu apstrādes un loģistikas kompleksu "RIX Cargo City".