Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Eksperti iesaka atturēties no neapdomīgas pensiju otrā līmeņa reformas

Eiro fokusā

Mākslas tirdzniecība pasaulē pandēmijas laikā

Cik ilgi uzņēmumi un strādājošie saņems Covid atbalstu?

Cik ilgi uzņēmumi un strādājošie saņems Covid-19 krīzes atbalstu?

Covid-19 seku mazināšanai Latvijā no valsts budžeta visām nozarēm piešķirti kopumā 2,8 miljardi eiro. Mazinoties vīrusa izplatībai un ierobežojumiem, aktuāls kļuvis jautājums – cik ilgi vēl tiks maksāti pabalsti un vai uzņēmēji, īpaši tie, kuri strādā pakalpojumu jomā, ir gatavi atsākt darbu?

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko vērtēja, ka, salīdzinot Covid-19 atbalstu uzņēmējiem Latvijā un citur Eiropā, mūsu valstī tas bijis pietiekami liels. No 2020. gada 1. decembra līdz šī gada 20. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās izmaksājis 149 miljonus eiro, bet uzņēmumiem apgrozāmiem līdzekļiem – 396 miljonus eiro, tāpat atlikti arī nodokļu maksājumi. 

"Kopumā 7000 uzņēmumi un 100 000 nodarbinātie atbalstu saņēmuši dažādos veidos. Atbalsta mērķis bija tajā laikā, kamēr ir Covid-19 ierobežojumi, maksimāli saglabāt dzīvotspējīgus uzņēmumus, un bezdarbs nav audzis.

Vienlaicīgi mums ir arī fantastiski rezultāti eksportējošās nozarēs. Attiecīgi tad ienākumi no eksporta un atbalsta summas un iekšējā patēriņa veicināšanas pasākumi noveda pie tā, ka mums ir relatīvi mazs iekšzemes kopprodukta kritums," viņš pauda.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vērtēja, ka Covid-19 pirmajā vilnī atbalstu saņēma 53 000 darbinieku, otrajā – 76 000, un pozitīvi, ka tika ieviestas arī algu subsīdijas. Atbalsta saskaņošanas process gan esot bijis ilgs.

"Pirmajā un otrajā vilnī VID izmaksāja apmēram pusmiljardu eiro. Vislielāko atbalstu saņēma tirdzniecība, tad viesmīlība, apstrādes rūpniecība, arī būvniecība un māksla, izklaide un atpūta. Ja runā par negatīvajām iezīmēm, pats saskaņošanas process bija ļoti garš, pārāk stingri nosacījumi pašā sākumā, ko vēlāk tomēr pārskatīja. Uzņēmēji ļoti grib strādāt, un mēs to arī valdības un operatīvās vadības grupas sēdēs katru reizi atgādinām. Ir izveidoti drošie protokoli un nozaru drošās vadlīnijas, kā strādāt, nevis – kā nestrādāt."

Izdevīgāk nestrādāt un saņemt pabalstus?

Tomēr, kad uzņēmējus aicināja atvērt restorānus un sporta zāles vakcinētiem iedzīvotājiem, ne visi bija gatavi to darīt.

Vai izdevīgāk ir turpināt saņemt pabalstus, nevis strādāt? To komentēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: "Vakcinācija ir brīvprātīga, tātad uzņēmējs nedrīkst piespiest savus darbiniekus vakcinēties, viņš var aicināt un skaidrot. Otra sadaļa, īpaši pakalpojumu jomā, ir jāskatās, pie kāda apgrozījuma vispār rentējas vērties vaļā.

No vienas puses, valdība saka – strādājiet, kaut vai nepilnā režīmā, tajā pašā laikā no 1. jūlija faktiski būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas kā no pilnas slodzes.

Mūsu pozīcija ir gaužām vienkārša: ja konkrētajā jomā ir dažādi ierobežojumi, kas neļauj strādāt, tad ir pareizi, ja ir arī kādi atbalsta rīki. Ja valsts ar savu regulējumu neliedz strādāt, tad nav nekāda pamata kaut ko atbalstīt."

Savukārt Meņģelsone pauda, ka atbalsta pasākumi uzņēmējiem jāsamazina pakāpeniski, un akcentēja, ka darba devējus uztrauc nodokļu sistēmas izmaiņas.

Viņa teica: "Viens ir alternatīvie režīmi. Tur ir zināms satraukums, kā tas būs un kā tas ietekmēs, un minimālo sociālo iemaksu ieviešanas veids un laiks. Konceptuāli mēs šo domu esam atbalstījuši, tomēr šobrīd uzņēmēji vēl nav atguvušies no krīzes. Jautājums, vai šīs izmaiņas jāizdara šobrīd vai tomēr nevajadzētu atlikt vismaz uz sešiem mēnešiem."

Viņa norādīja, ka arī ēdināšanas nozare gaida samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kas esot ārkārtīgi būtisks jautājums. Tāpat daudzās nozarēs iezīmējies darbaroku trūkumus.

Jūnijā atbalsts vēl ir, bet mazāks

EM valsts sekretāra vietnieks pastāstīja, ka jūnijā uzņēmumi vēl turpina saņemt atbalstu, bet jau samazinātā apjomā. Ministrija arī strādās, lai atceltu visus šobrīd esošos ierobežojumus.

"Ir jāsaprot, ka valsts naudas maku veido iedzīvotāji un iedzīvotāji nebūs gatavi gadiem uzturēt atsevišķas nozares. Būs jāmainās, un tur neko nevar izdarīt. Ilgtermiņā šis atbalsts noteikti nebūs, uzņēmējiem jāmeklē darbinieki un jādomā, kā dzīvot vasarā," sacīja Aleksejenko.

Viņš informēja, ka līdz 30. jūnijam turpināsies diskusijas par atbalstu uzņēmumiem un to darbiniekiem. EM mērķis ir atbalstu izmaksu pārtraukt. Ja rudenī Covid-19 dēļ sāksies kādi ierobežojumi, atbalsts tiks turpināts.

KONTEKSTS:

Latvijas uzņēmējiem Covid-19 izraisītās krīzes laikā pieejami ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt