Pirmdiena, 29. aprīlis

Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +15 °C, D/DA vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

"Eiro fokusā"

"Eiro fokusā" 2020.gada materiāli tapuši ar Latvijas Bankas finansiālu atbalstu.

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Covid-19 krīzē «Altum» atbalstam nespēj kvalificēties 45% uzņēmēju
Covid-19 krīzē «Altum» atbalstam nespēj kvalificēties 45% uzņēmēju
Finanšu institūcija "Altum" ("Altum") kopš Covid pandēmijas sākuma uzņēmumiem sniedz atbalstu krīzes seku mazināšanai. Sešās dažādās programmās atbalstam atvēlēti 262 miljoni eiro, tomēr 45% uzņēmēju nespēj kvalificēties atbalstam. Biežākās kļūdas – katrs otrais uzņēmums nespēj pamatot Covid-19 ietekmi uz uzņēmumu, bet katram ceturtajam uzņēmumam ir grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes. 
Ventspilī prognozē, ka ostas reformā nāksies rast kompromisus un sadarboties
Ventspilī prognozē, ka ostas reformā nāksies rast kompromisus un sadarboties
Saeimā likuma grozījumus par ostām varētu pieņemt jau šogad, līdz ar to nākamgad Ventspils un Rīgas ostas varētu sākt strādāt kā valsts kapitālsabiedrības. Liepājā šis process notiks, kad tiks izvērtēts Rīgas un Ventspils piemērs. Tikmēr Ventspils ostas uzņēmēju pusē tiek uzsvērts, ka valsts kapitālsabiedrības izveidošanā ir sarukusi pašvaldības ietekme un līdz šim pietrūkusi kvalitatīva viedokļu apmaiņa. Neraugoties uz pretējiem viedokļiem, Ventspils pašvaldībā  skaidro, ka nāksies rast kompromisus un sadarboties. Kā izmaiņas  ostas pārvaldības modelī vērtē Ventspilī?
Pēc Valsts kontroles kritikas Rīga vispirms grib sakārtot īpašumu sarakstus
Pēc Valsts kontroles kritikas Rīga vispirms grib sakārtot īpašumu sarakstus
Rīgai pieder īpašumi aptuveni divu miljardu eiro vērtībā, taču šie vērtīgie aktīvi netiek pienācīgi pārvaldīti. Tā varētu visai diplomātiski raksturot Valsts kontroles revīzijas secinājumus par Rīgas pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Tie nodoti dažādās rokās, kas katras rīkojas kā mazas karaļvalstis. Tā vērtē revidenti, kā būtiskas blaknes tādai saimniekošanai minot desmitiem miljonu eiro nelietderīgus tēriņus un vēl miljoniem eiro negūtus ieņēmumus. Galvaspilsētas jaunā politiskā vara šajā jomā sola ieviest kārtību. Taču pagaidām solījumi ir visai nekonkrēti.

Rīga ar saviem īpašumiem rīkojas kā apsaimniekotājs, nevis pārvaldītājs. Tā vērtēja Valsts kontroles revidenti, kas līdzšinējo Rīgas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas praksi sauc par visnotaļ neveiksmīgu. Tā neatbilst mūsdienu tendencēm nekustamo īpašumu pārvaldībā.
Lai gan strādājam attālināti, lielākās investīcijas nekustamajā īpašumā prognozē arī biroju ēkās
Lai gan strādājam attālināti, lielākās investīcijas nekustamajā īpašumā prognozē arī biroju ēkās
Bez dramatiskām izmaiņām. Tā eksperti novērtējuši investīcijas nekustamajā īpašumā pagājušajā gadā. Lai gan sākotnēji tika prognozēts īpašuma cenu un arī darījumu skaita kritums, investīciju apjoms Baltijā pārsniedzis viena miljarda eiro atzīmi, kas uzskatāms par standartu. Pašsaprotami sliktāk gājis viesnīcām un tiem tirdzniecības centriem, kuros nomnieki netirgo pirmās nepieciešamības preces, kamēr dzīvojamā fonda attīstība gājusi uz augšu. Kurās jomās šogad sagaidīsim investīcijas nekustamajā īpašumā?
Darbs attālināti: darba ņēmēja un darba devēja tiesības ārkārtas situācijā
Darbs attālināti: darba ņēmēja un darba devēja tiesības ārkārtas situācijā
No otrdienas, 16. marta, valsts, pašvaldību un privātajā sektorā strādājošajiem jāstrādā attālināti. Tā lēma valdība. Prasība veikt darbu attālināti jau bija spēkā līdz ar ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu valstī, bet no rītdienas darba devējiem būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku strādāt attālināti. Vienlaikus darba devējam arī jāsedz izdevumi, kas saistīti ar attālinātā darba vietas iekārtošanu un citiem papildu izdevumiem.
Daugavpilī ienāk Lietuvas kompānija, kas ražos termokameras
Daugavpilī ienāk Lietuvas kompānija, kas ražos termokameras
Lietuvā bāzētais optiskā aprīkojuma ražotājs šogad Daugavpilī izveidoja uzņēmumu "Pulsar Optics". Jaunais uzņēmums plāno darbu sākt maijā, investējot ražotnē piecus miljonus eiro. Gadā" Pulsar Optics" saražos 40 000 optiskā aprīkojuma vienību, bet tā apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu sasniegt  30 miljonus eiro.  Uzņēmums, kas šobrīd remontē ražošanas telpas un risina darba spēka jautājumus, plāno nodarbināt 150 cilvēkus.
Nafta pasaulē pēdējos mēnešos sadārdzinājusies aptuveni divas reizes
Nafta pasaulē pēdējos mēnešos sadārdzinājusies aptuveni divas reizes
Covid-19 pandēmija pasaulē ietekmējusi daudzas jomas un norises. Izņēmums nebija arī naftas cenas, kas pērn kritās līdz vēsturiski zemākajam līmenim, kādā brīdī naftas cenai pat esot negatīvai. Tomēr cenas pamazām atguvušās un šogad jau sasniedza pirmspandēmijas līmeni, bet nesen – pat pārsniedza to. Pieprasījums joprojām ir mazāks nekā pirms pandēmijas, bet arī ražošana ir samazināta, ko būtu iespējams palielināt, ja vien šāda vēlme būtu.
Latvijā piena ražotāju skaits sarūk; saimniecības kļūst lielākas
Latvijā piena ražotāju skaits sarūk; saimniecības kļūst lielākas
11 812 zemnieku saimniecībās Latvijā gadā izslauc 980 000 tonnu piena. Tā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) dati. Lai gan piecu  gadu laikā piensaimniecību skaits ir samazinājies par 27%, iepirktais piena apjoms samazinājies tikai par 2,1%. Saimniecībās palielinās gan govju skaits, gan vidējais izslaukums. Latvijā saražo par 40% vairāk piena, nekā nepieciešams vietējam patēriņam, un apmēram 60% no nozarē saražotā tiek eksportēts.
Latvijas iedzīvotāju parādu skaits pērn mazāks nekā gadu iepriekš
Latvijas iedzīvotāju parādu skaits pērn mazāks nekā gadu iepriekš
Pērn tiesu izpildītāji saņēma 119 293 izpildrakstus par iedzīvotāju parādiem. Tas bija par 2000 dokumentiem mazāk nekā 2019. gadā. Kopējā iedzīvotāju parādu summa bija 1,1 miljardi eiro, no tiem tiesu izpildītāji pērn atguva gandrīz pusi – 602 miljonus eiro. Viena parāda vidējā summa ir 300 līdz 500 eiro, visbiežāk parādnieks ir 35 līdz 55 gadus vecs, un galvenie pārkāpumi ir administratīvie sodi un uzturlīdzekļu piedziņa.
Latgalē lielāko daļu apstrādājamās zemes lauksaimnieki nomā (precizēts)
Latgalē lielāko daļu apstrādājamās zemes lauksaimnieki nomā (precizēts)
Pēdējo astoņu gadu laikā lauksaimniecības zemes cenas kāpušas vidēji 2,5 reizes. Joprojām liela daļa ražojošo lauksaimnieku spiesti zemi nomāt no zemes īpašniekiem, kuri ar šīs zemes apstrādi nenodarbojas. Lai palīdzētu ražojošajiem lauksaimniekiem iegādāties zemi, talkā nākusi valsts, palielinot šim nolūkam jau iepriekš kreditēšanas programmā noteikto kredīta limitu līdz 1 miljonam eiro. 
5G attīstība pasaulē turpinās; Eiropa joprojām atpaliek
5G attīstība pasaulē turpinās; Eiropa joprojām atpaliek
Lai gan Covid-19 pandēmija radījusi šķēršļus vai apturējusi attīstību dažādās nozarēs, 5G attīstība pasaulē arī pandēmijas laikā turpinās. Tiesa, Eiropas Savienība (ES) aizvien iepaliek. Kā iemesli minēta ne tikai pandēmija, bet arī debates sabiedrībās par veselības riskiem un bažas par drošību. Daudzas valstis iepriekš bažīgi skatījušās uz Ķīnas uzņēmuma "Huawei" tehnoloģiju izmantošanu 5G tīkla attīstība un šīs bažas pandēmijas laikā joprojām ir klātesošas.
ES atveseļošanas atbalsts: Cik tālu ir plānu apstiprināšana, kā naudu plāno tērēt citi?
ES atveseļošanas atbalsts: Cik tālu ir plānu apstiprināšana, kā naudu plāno tērēt citi?
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sākušas iesniegt Eiropas Komisijai (EK) plānus tam, kā tās vēlas tērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Tas tika izveidot ar mērķi palīdzēt bloka dalībvalstīm mazināt Covid-19 pandēmijas sekas. Dalībvalstis ar šiem plāniem un to  izpēti pašlaik atrodas dažādās attīstības stadijās, tomēr iespējams aplūkot, kā tās varētu tērēt no šī mehānisma piešķirtos līdzekļus.
Putnkopji ar bažām gaida gājputnu atgriešanos
Putnkopji ar bažām gaida gājputnu atgriešanos
Sakarā ar augsti patogēnās gripas konstatēšanu vairākiem savvaļas ūdensputniem Latvijā valdība ir apstiprinājusi biodrošības pasākumu kopumu novietnēs, kurās tur mājputnus. Olu ražotāji un putnu audzētāji gatavi pildīt noteiktās prasības, taču viņus uztrauc arī mājputnu saslimstības pieaugums kaimiņvalstīs un citās Eiropas Savienības valstīs. 
Par spīti aizliegumiem un ierobežojumiem tūroperatori sāk piedāvāt ceļojumus uz kūrortiem
Par spīti aizliegumiem un ierobežojumiem tūroperatori sāk piedāvāt ceļojumus uz kūrortiem
Eksperti arvien aicina iedzīvotājus neceļot bez ārkārtējas nepieciešamības, starptautiskie pārvadājumi uz trešajām valstīm ir aizliegti kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, bet vēl vismaz līdz ceturtdienai ir spēkā valdības noteiktais, ka pat no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Tomēr vietējās tūrisma kompānijas ar atjautīgu pieeju sākušas tirgot ceļojumus, lidmašīnās aicinot sēsties Igaunijā vai Lietuvā. Vai šis tirgus segments sāk atdzīvoties, un kas jāņem vērā nepacietīgajiem ceļotājiem?
Aizvadītais gads tūrismā: dažiem uzņēmējiem veiksmīgs, citiem – smagāka situācija
Aizvadītais gads tūrismā: dažiem uzņēmējiem veiksmīgs, citiem – smagāka situācija
Covid-19 krīzē smagi cietusi tūrisma nozare. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Latvijā atpūtās 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo tūristu, kas ir gandrīz par pusi mazāk nekā 2019. gadā, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā. Tomēr daļai lauku tūrisma saimniecību pērnā vasara, kad Latvijas laukos atpūtās vietējie iedzīvotāji, bijusi ļoti veiksmīga, smagākā situācijā ir viesnīcas un restorāni galvaspilsētā.
Arī Latvijas putnkopji arvien vairāk atsakās no vistu turēšanas sprostos
Arī Latvijas putnkopji arvien vairāk atsakās no vistu turēšanas sprostos
Sekojot dzīvnieku labturības tendencēm pasaulē, arī Latvijā ražotāji atsakās no vistu turēšanas sprostos. Par to, kādos apstākļos tiek turētas vistas, pircēji var pārliecināties pēc cipara uz olu kastītes. Cipars "3" nozīmē, ka vistas tiek turētas sprostos, cipars "2" –  ka vistas brīvi pastaigājas pa kūti, cipars "1" – vistas dodas arī pastaigās brīvā dabā. Vai pircēji Latvijā pievērš uzmanību vistu labturībai, un vai iepērkoties noteicošais faktors joprojām ir olu cena?
Preču eksporta rekordam pērn būtiski pēdējie mēneši; «UPB» lielākus izaicinājumus sagaida šogad
Preču eksporta rekordam pērn būtiski pēdējie mēneši; «UPB» lielākus izaicinājumus sagaida šogad
Neskatoties uz pandēmiju, valstu robežu slēgšanu, Brexit un citiem negatīviem faktoriem, pērnais gads kopumā veiksmīgs bijis Latvijas eksportētājiem. Latvijas preču eksporta vērtība pagājušajā gadā par 1,7% pārsniedza 2019. gada līmeni un sasniedza 13,2 miljardus eiro. Preču eksporta pieaugumu izdevās sasniegt tieši pēdējos gada mēnešos. Būvuzņēmums "UPB" lielākus izaicinājums sagaida šajā gadā.
Latvijas darba tirgū gandrīz 14 000 vakanču, tostarp finanšu sektorā un būvniecībā
Latvijas darba tirgū gandrīz 14 000 vakanču, tostarp finanšu sektorā un būvniecībā
Bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 8%. Mēneša laikā bezdarbs pieaudzis par 0,3%, un šobrīd bez darba ir 73,5 tūkstoši iedzīvotāju. Straujāku bezdarba pieaugumu ierobežojis dīkstāves atbalsts, ko saņēmuši 55 000 iedzīvotāju. Augstākais bezdarba līmenis saglabājas Latgalē – 16%, mazākais Rīgas reģionā – 6%.  Valstī kopumā ir 14 000 vakanču – darbiniekus meklē finanšu sektorā, būvniecībā, kravu pārvadājumos.
Par spīti pandēmijai 3. pensiju līmenis piedzīvojis izaugsmi un konkurences kāpumu
Par spīti pandēmijai 3. pensiju līmenis piedzīvojis izaugsmi un konkurences kāpumu
Neraugoties uz pandēmijas diktētajiem izaicinājumiem, brīvprātīgajam 3. pensiju plānam pērn ar ienesīgumu ir veicies labi. Tā rāda dati par pirmajiem trim ceturkšņiem jeb gada deviņiem mēnešiem. Iedzīvotāji aktīvāk ir pieteikušies 3. pensiju plānam, veikuši lielākas iemaksas, turklāt arī augusi darba devēju aktivitāte, iemaksas šajā pensiju plānā strādājošajiem piedāvājot motivācijai. Šī pensiju plāna attaisnošanās arī audzē konkurenci tirgū.
Kas finansē Covid-19 vakcīnu izstrādi? Atsevišķiem izstrādātājiem prognozē miljardiem lielu peļņu
Kas finansē Covid-19 vakcīnu izstrādi? Atsevišķiem izstrādātājiem prognozē miljardiem lielu peļņu
Sākoties Covid-19 pandēmijai, pasaule tika brīdināta, ka vakcīnu izstrāde parasti aizņem krietnu laiku, tādēļ arī šoreiz var nākties gaidīt ļoti ilgi. Tomēr jau pērnā gada nogalē dzirdējām pirmās pozitīvās ziņas un tagad daudzviet jau sākusies vakcinācija. Pasaulei kopumā vakcīnu iegūšana ir kā cerības stars, kas norāda uz iespējamo pandēmijas beigu sākumu. Tikmēr vakcīnu izstrādātājiem tā ir lieliska iespēja nopelnīt. Tiesa, uzņēmumi nebūt nevēlas, lai tos uztvertu kā labuma guvējus no globālās krīzes.
Ziemas uzņemšana augstskolās: vai studentu izvēle sakrīt ar darba tirgus prasībām
Ziemas uzņemšana augstskolās: vai studentu izvēle sakrīt ar darba tirgus prasībām
Noslēgusies ziemas uzņemšana Latvijas augstskolās. 32 augstākās izglītības iestādes un to filiāles ziemas uzņemšanā studentiem piedāvāja uzsākt mācības 189 programmās – gan profesionālajās, gan akadēmiskajās programmās, sākot ar koledžu un beidzot ar doktorantūru. Vai studentu izvēlētās mācību programmas sakrīt ar darba tirgus prasībām un prognozēm?
«Dzintara» pēcteča nākotnes plāni: bez saviem veikaliem, dārgās kosmētikas nišas iekarošana
«Dzintara» pēcteča nākotnes plāni: bez saviem veikaliem, dārgās kosmētikas nišas iekarošana
Bijušajā PSRS labi pazīstamā kosmētikas uzņēmuma "Dzintars" ražotās smaržas, krēmi un cita kosmētika agrāk bija gandrīz katrā mājsaimniecībā. 2019. gada 12. novembrī pasludināta uzņēmuma maksātnespēja, bet 2020. gadā izsolē "Dzintaru" nopirka Igaunijas industriālā grupa "Skinest Group”. Līdz šim mainīts uzņēmuma nosaukums, šajā gadā kosmētikas ražotnē plānots ieguldīt 10 miljonus eiro.
Kā elektrības tirgu Eiropā ietekmējusi Covid-19 pandēmija
Kā elektrības tirgu Eiropā ietekmējusi Covid-19 pandēmija
Pērn elektroenerģijas patēriņš Latvijā gada pirmajos sešos mēnešos samazinājās par gandrīz 4%, bet kopumā gada beigās samazinājums bija zemākais Baltijā – 2,2%. Kā elektrības tirgu Eiropā ietekmējusi Covid-19 pandēmija, un vai elektrības patēriņam ir saistība ar ekonomisko aktivitāti?
Liepājas ostā cerīgi raugās uz nākotni; Ventspils ostu plosa konflikts
Liepājas ostā cerīgi raugās uz nākotni; Ventspils ostu plosa konflikts
Investori ir kļuvuši piesardzīgāki attiecībā pret to, kas saistīts  ar ostu pārvaldības modeļa maiņu un pandēmiju, skaidroja Liepājas un Ventspils pašvaldību pārstāvji. Pašlaik ar cerīgāku skatu nākotnē raugās Liepāja, kur jau vēsturiski situācija ir atšķirīga. Savukārt Ventspilī izveidojies konflikts starp Ventspils pašvaldību un Ventspils brīvostas pārvaldi, kas jau negatīvi ietekmē investoru piesaisti.
Kā Covid-19 ietekmējis Latgales mazo lauku veikalu darbu?
Kā Covid-19 ietekmējis Latgales mazo lauku veikalu darbu?
Sarkanbaltās aizlieguma lentas uz virkni preču vienādās pozīcijās visu šo laiku nostādīja visus veikalus – gan lielveikalus pilsētās, gan mazos veikaliņus laukos. Lauciniekiem nebija jēgas  traukties uz lielveikaliem vai pilsētu, ja jāiepērk pārtika, jo to pašu var iepirkt savā tuvākajā veikaliņā. Iedzīvotāji Latgales laukos to apliecina. Tikai uz mazo lauku veikaliņu apgrozījumu tas īpaši neatsaucas.
Kādas ir mazdārziņu īpašnieku iespējas nopirkt sēklas?
Kādas ir mazdārziņu īpašnieku iespējas nopirkt sēklas?
Šobrīd Latvijā noteikti tirdzniecības ierobežojumi un veikalos nevar iegādāties arī sēklas. Lai gan sēklu veikali piedāvā tās nopirkt gan interneta veikalā, gan distancēti – pasūtot un pēc tam preci paņemot veikalā, šis pakalpojums nav pieejams visiem un iepirkšanās internetā prasa papildu izdevumus par piegādi. Kādas vēl ir mazdārziņu īpašnieku iespējas nopirkt sēklas?
Kurzemes uzņēmējus interesē iespēja apgūt interneta veikalu izveidi
Kurzemes uzņēmējus interesē iespēja apgūt interneta veikalu izveidi
Desmit dienu laikā ekspertu vadībā uzņēmēji varēs izveidot savus interneta veikalus. Projektā "Biznesa restarts" apmācības notiks no 28. janvāra līdz 8. februārim. Tās rīko Kurzemes Biznesa inkubators sadarbība ar Digitālo mārketinga fabriku un mājaslapu izstrādes platformu "Mozello". Interesi par mācībām un interneta veikalu veidošanu izrādījuši dažādi mazie uzņēmēji: veikali, amatnieki un mājražotāji. 
Kā Covid-19 ietekmējusi pārtikas cenas un iepirkšanās paradumus?
Kā Covid-19 ietekmējusi pārtikas cenas un iepirkšanās paradumus?
Latvijas lauksaimnieki un pārtikas pārstrādes uzņēmumi arī krīzes laikos spēj nodrošināt Latviju ar visu nepieciešamo pārtiku – sākot no ikdienas uzturā lietotiem produktiem līdz pat dažādiem našķiem. Kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi pārtikas produktu cenas un iepirkšanās paradumus?
«Brexit» nav radījis lielas izmaiņas apdrošināšanas lietās; uzņēmējiem gan nākas pielāgoties jaunām...
«Brexit» nav radījis lielas izmaiņas apdrošināšanas lietās; uzņēmējiem gan nākas pielāgoties jaunām prasībām
Šā gada sākumā ir beidzies "Brexit" pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības (ES). Tas ir nesis izmaiņas virknē jomu, tajā skaitā apdrošināšanā, kā arī uzņēmējiem, kas savas preces un pakalpojumus eksportē uz Lielbritāniju vai importē no tās. Kādas ir svarīgākās izmaiņas, un kam jāpievērš uzmanība?
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti