Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Prognozē strauju pārtikas cenu pieaugumu

Eiro fokusā

Aizvien netrūkst lētticīgo, kas krāpniekiem gatavi uzticēt pat simt tūkstošus eiro

Latgalē agrāk nekā citiem gadiem uzsākta labības kulšana

Latgalē agrāk nekā citus gadus uzsākta labības kulšana

Pārmērīgā sausuma un karstuma iespaidā lauksaimnieki Latgalē par pāris nedēļām agrāk sāk graudaugu novākšanu. Jaunās ražas apjomu un graudu kvalitāti pirms kulšanas prognozēt grūti, taču jau tagad esot skaidrs, ka vasarāju raža būs mazāka nekā pērn un arī graudu kvalitāte būs sliktāka. 

Kviešu un miežu lauki Latgalē jau kļuvuši zeltaini, un dažviet zemnieki jau sākuši novākt agrās graudaugu šķirnes.

„Pirmais, ko mēs esam nokūluši, ir ziemas rapsis. Mums ir bioloģiskā saimniecība, un tur mēs esam nokūluši tonnu no hektāra,” pastāstīja bioloģiskās saimniecības „Amatnieki” un zemnieku saimniecības „Riekstiņi”, kur tiek apsaimniekots vairāk nekā 4 tūkstoši hektāru zemes, saimnieks Guntars Bartkevičs. 

Lauksaimnieks atklāja, ka graudaugiem Latgalē ir bijis labvēlīgs šā gada vēlais un mitrais pavasaris, taču pašreizējais karstums, kas būtu ideāls divas nedēļas vēlāk, liek zemniekiem satraukties par graudu kvalitāti un  pākšaugu ražu.

„Audzējam kviešus, rapsi, pākšaugus – pupas un zirņus, griķus, auzas, vasaras kviešus un cietos kviešus. Tā, ka augu maiņa un spektrs ir ļoti plašs. Šobrīd vizuāli visi ziemāji ir labi padevušies. Tikai mēs ar aci nevaram novērtēt to, cik būs liela graudu masa jeb tilpummasa kviešiem, taču izskatās ļoti labi. Arī rapsis izskatās labi. Tikai daži vasarāju lauki izskatās nedaudz bēdīgāk un arī pupas, jo ziedēšanas laikā lielais karstums nav veicinājis pupām ziedeņu aizmešanos,” stāstīja saimnieks. 

Šā gada sausā un anomāli karstā vasara liks lauksaimniekiem Latgalē sākt graudaugu novākšanu agrāk nekā citos gados, un graudu kvalitāte rada bažas par kvalitatīvas sēklas iegūšanu. Tā uzskata Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns.  

„Ātrāk kā par nedēļu sākusies ražas novākšana. Tas attiecas tieši uz ziemas miežiem, un izskatās, ka šogad kulšanas laiks būs gan krietni agrāks, gan arī ātrāks. To, protams, iespaidoja  laika apstākļi, kas arī pieturas pašreiz. Temperatūra vairāku nedēļu garumā ēnā pārsniedz +30 grādu robežas, un tiešos saules staros ir pat virs +40 grādiem. Notiek lokālie negaisi ar paaugstinātu vēju, un viennozīmīgi, ka šajā graudu nogatavināšanās procesā tas rada paaugstinātus veldres riskus. Labība nenobriest, nogatavošanās termiņš ir saīsināts, un tas rada lielāku sīko graudu īpatsvaru, kas ir tieši saistīts ar kopējiem ražas un kvalitātes rādītājiem,” skaidroja Bernāns.

Lai arī graudaugu ražas novākšana vēl tikai sākusies, Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis atklāja, kādas varētu būt pirmās prognozes par kultūraugu ražas apmēriem un kvalitāti:

„Viennozīmīgi ir ļoti karsts gads, bet tas noteikti būs labāks par 2018. gadu, kad labība izdega. Pērnais gads bija labs. Šogad bijām plānojuši, ka auzas varētu būt ap 4 tonnām no hektāra. Tā nebūs, un tās varētu būt tikai ap 3 tonnām. Arī vasaras miežiem būs labāki lauki, bet būs arī pavisam sliktie lauki ar ļoti zemām ražām – 3 vai 3,5 tonnas – tas jau būtu skaisti, ja izdotos. Griķi varētu būt līdzīgi kā citus gadus – viena tonna no hektāra. Ziemājiem es pat teiktu, ka varētu būt ļoti laba raža. Vasaras un ziemas kviešiem, es domāju, ka 5 tonnas vajadzētu būt.”

Pērn iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 miljoni tonnu, kas ir gandrīz  par 10,5% vairāk nekā iepriekšējā 2019. gadā.  Šogad lauksaimnieki prognozē, ka, pateicoties karstajai un sausajai vasarai, raža varētu būt mazāka un arī graudu kvalitāte sliktāka, taču līdz 2018. gada zemo ražu rekordam, kas arī bija saistīts ar sauso vasaru, vēl ir tālu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt