Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Presei sarukuši pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā, nedaudz pieaug abonentu skaits

Eiro fokusā

Daudzdzīvokļu namu renovācijai no Eiropas Atveseļošanās fonda atvēlēti 57 miljoni eiro

Pasaulē zelta cenas kāpj, Latvijā mazāk investē zeltā

Zelta cena pasaulē kāpj; Latvijā dārgmetālā iegulda mazāk

Zelta cenas šā gada pirmajā ceturksnī piedzīvojušas kāpumu. Tiesa, nav sasniegts tik augsts līmenis, kāds tas bija pēc ievērojamā zelta cenas pieauguma 2020. gadā Covid-19 pandēmijas ietekmē. Palielinājies arī pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem un zelta monētām un stieņiem. Kopumā pieprasījums gan ir mazāks nekā pirms gada. Tikmēr Latvijā samazinās to iedzīvotāju skaits, kas zeltu uzskata par labu ieguldījumu veidu un investē zeltā.

Kā ierasts, piedzīvojot grūtus laikus jeb vienkārši runājot – krīzi –, zelta cena kāpj. Tas nebija izņēmums arī pērn, kad pasaule uzsāka cīņu ar Covid-19 pandēmiju. Savukārt pieprasījums pēc zelta pērn pasaulē samazinājies par 14%, pagātnē ielūkojās Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītāja vietniece Daira Brunere.

“Pagājušā gada augustā zelta cena bija virs 2000 ASV dolāriem jeb 1700 eiro par unci. 2020. gadā pieprasījums pēc zelta bija pēdējo 11 gadu zemākajā līmenī, un cilvēki 2020.gadā daudz mazāk iegādājās zelta juvelierizstrādājumus, jo vīrusa ietekmē samazinājās pirktspēja un dažādu ierobežojumu dēļ nebija tādas iespējas," stāstīja Brunere.

Pēc ievērojamā cenu pieauguma 2020. gadā pandēmijas ietekmē dārgmetālu cenas koriģējas, gaidot turpmāku koronavīrusa situācijas attīstību pasaulē. Tagad cena atkal kāpj, taču tā nav uzkāpusi līdz tādam līmenim, kāda tā bija augstākajā punktā pērn.

“Pasaulē zelta cena pēdējā mēneša laikā ir pieaugusi. Tā gan nav pietuvojusies augstākajiem līmeņiem, kāds bija 2020. gada augustā. Pašlaik vēl cena ir apmēram 1900 ASV dolāru par unci vai eiro izteiksmē – 1560 eiro par unci," stāstīja Latvijas Bankas pārstāve.

Pasaules zelta padomes aprīļa aprakstā minēts, ka bažas par inflāciju un likmju rādītājs joprojām būs nozīmīgs zelta cenu virzītājspēks, savukārt pieaugošie Covid-19 gadījumi varētu ietekmēt gan patērētāju pieprasījumu, gan atbalstīt investīcijas.

Brunere skaidroja, ka arī zelta monētu un stieņu iegāde pērn bija līdzīga kā 2019. gadā. Savukārt centrālo banku interese par zeltu bija pēdējo desmit gadu laikā zemākajā līmenī. Brunere norādīja, ka centrālās bankas pērn turpināja pirkt zeltu, un neto pirkšana bijusi par 273 tonnām vairāk nekā pārdošana, tomēr tas bijis zemākais gada pieaugums kopš 2010. gada. Aktīva  bijusi biržā tirgoto ar zelta nodrošināto fondu tirdzniecība.

"2021. gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem, kā arī pēc investīciju monētām un stieņiem. Lielākais pieprasījums pasaulē bijis no tādām valstīm kā Ķīna un Indija," atzina Latvijas Bankas pārstāve.

Kopumā pieprasījums pēc zelta šā gada pirmajā ceturksnī pasaulē ir teju līdzvērtīgs 2020. gada ceturtajam ceturksnim, bet par 23% mazāks nekā pirms gada. Arī Latvijā pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem, kā arī pēc investīciju monētām un stieņiem ir palielinājies. Brunere arī atgādināja, ka nesen Latvijas Banka izlaidusi zelta kolekcijas monētu "Atslēdziņa". Nīderlandē izgatavoto monētu tirāža ir 2000 eksemplāru.

"Pagājušajā nedēļā Latvijas Bankā iznāca zelta monētiņa. To gan, protams, nevar uzskatīt kā investīciju zeltu, jo tā izstrādājuma vērtība un unces cena ir dārgāka, bet tā no kasēm pazuda pāris stundu laikā," sacīja centrālās bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītāja vietniece.

Latvijā zelts joprojām ir viens no populārākajiem ieguldījuma veidiem, apliecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktā aptauja. Tajā secināts, ka par labāko ieguldījumu veidu Latvijas iedzīvotāji joprojām uzskata nekustamo īpašumu, bet otro vietu ieņem tieši zelts.

Attieksme pret ieguldījumiem zeltā pēdējo gadu laikā kļuvusi daudz kritiskāka. 2018. gadā zeltu par labu ieguldījumu veidu uzskatīja 28%, bet šogad tāpat domā vairs tikai 18% aptaujāto.

"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāji turpina uzticēties šķietami stabilām vērtībām. Viņš atzīmēja – ja nekustamā īpašuma popularitāte ir saistīta ar tā klātesamību katra cilvēka dzīvē, kas rada drošības sajūtu, tad zelta popularitāte sakņojas paaudzēs un nu jau sāk zaudēt savas pozīcijas labāku ieguldījumu alternatīvu priekšā.

Aptaujā secināts arī, ka realitātē ieguldījumu veidošanas stratēģijas būtiski atšķiras no vēlamā scenārija. Proti, vēlme ieguldīt zeltā stipri pārsniedz praktisko pieredzi – zeltā pēdējo trīs gadu laikā investējuši tikai 4% iedzīvotāju jeb apmēram piektā daļa šī ieguldījumu veida atbalstītāju.

Kā norādīja Latvijas Bankas pārstāve Brunere, zelts augstas inflācijas gaitā un nestabilos apstākļos vienmēr bijis drošs aktīvs pret inflāciju un drošs ieguldījums. Savukārt periodos, kad procentlikmes ir augstākas un var veikt labus ieguldījumus citos tirgos, zelta nozīmība samazinās.

"Un centrālajām bankām tas vienmēr ir bijis kā līdzeklis diversifikācijai un drošais aktīvs nestabilos tirgos. Vairāk pirkšanas apjomi pēdējos gados ir Āzijas valstīs, bet attīstītajās valstīs un Eiropā nav pārāk aktīvs tirgus," teica Brunere,

Viņa minēja, ka arī Latvijas Bankā aptuveni 5% no rezervēm ir zeltā. Rezervēs atrodas 7,7 tonnas, no kurām 1,1 tonna pašlaik ieskaitīta Eiropas Centrālās bankas rezervēs. Bankā esošā zelta daļa saglabāta no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, un tā arī visu laiku tiek turēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt