Cilvēku iepirkšanās paradumus ietekmē nu jau divi spēcīgi faktori – Covid-19 pandēmijas laikā iemantotie paradumi un inflācija, kuras dēļ ievērojami pieaugušas arī pārtikas produktu cenas. Iepirkšanās paradumu izmaiņas izjūt mazumtirgotāji.
Autora ziņas
Ieilgušais papīra deficīts un kopējais ražošanas izmaksu kāpums grāmatu cenās atspoguļosies ar laika nobīdi, prognozē izdevēji un autori. Patlaban grāmatnīcu plauktos nav vērojams būtisks cenu kāpums un arī pieprasījums pēc grāmatām nav krities. Taču rudenī situācija nozarē var pasliktināties, jo iedzīvotāji grāmatas atliks iepirkumu saraksta tālākajā galā, turklāt grāmatu cena pakāpeniski tikai palielināsies.
Uz Latvijas autoceļiem turpinās ceļu būvdarbi. Ja pirms nedēļas būvniecības darbi notika 65 ceļu posmos, tad pagājušajā nedēļā jau 77 posmos, lielākoties uz valsts reģionālajiem autoceļiem. Pieci līgumi ar atbildīgo institūciju „Latvijas Valsts ceļiem” lauzti cenu pieauguma dēļ, bet arī pārējie līgumi tiek pārskatīti, un vidējais cenu kāpums ir 15%. Ceļu būvnieki vērtē, ka sezona būs laba, ja to izdosies noslēgt pa nullēm.
Pērn Latvijā ar piekrastes zveju nodarbojās 155 komersanti. Tā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) dati. Piekrastes zvejniekiem pieder 340 laivas, un gadā viņi nozvejo 3000 līdz 4000 tonnas zivju. Tas nav daudz, tikai 4% no kopējā apjoma, ko nozvejo Baltijas jūrā. Pagājušajā nedēļā notika diskusija par piekrastes zvejniecības nākotni, un turpmāk arī piekrastes zvejnieki varēs saņemt Eiropas atbalstu līdz 30 000 eiro. Tiks pārskatīts piekrastes zvejai reģistrēto laivu skaits, un tās, kas netiek izmantotas, tiks no reģistra izslēgtas.
Pieaugot energoresursu, degvielas un arī pārtikas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenām, mājražotāji Latgalē ar bažām raugās nākotnē – vieni domā, vai atteikties no daļas produkcijas, citi krasi samazinājuši ražošanas apjomu.
Pagājuši trīs mēneši kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kam sekoja vērienīgu sankciju noteikšana pret Maskavu no rietumvalstu puses. Rietumu amatpersonas turpina norādīt, ka sankcijas ir būtiskas, tās nopietni ietekmē un ietekmēs Krievijas ekonomiku un tās ir jāpastiprina. Krievijas propagandas medijos gan joprojām izskan balsis, kas sankciju ietekmi noniecina. Tikmēr ekonomisti uzskata, ka sankciju smagā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl tikai gaidāma un tautsaimniecība nonāks dziļā recesijā.
Ekonomikas ministrija (EM) gatavo četras atbalsta programmas uzņēmumiem, kas cietuši no Krievijas sāktā kara Ukrainā sekām. Kopējais finansējums būs 94,9 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija sola, ka vismaz daļa no programmām uzņēmējiem varētu būt pieejama jau jūnija beigās.
Pirmais ceturksnis Latvijas ostām sācies ar pozitīvu dinamiku, bet nākotnē kara Ukrainā un sankciju dēļ tranzīta kravu apjoms samazināsies. Lai gan šogad tranzīta nozarē un arī ostu darbībā vērojama pozitīva dinamika, skaidrs, ka karš Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas ilgākā laika posmā ietekmēs kravu apjomus.
Lai stiprinātu mazās lauku saimniecības, arī šogad tiks piešķirts valsts atbalsta maksājums – tam novirzīti četri miljoni eiro. Atbalstu var saņemt tās saimniecības, kurām pieteiktais hektāru skaits vienotajam platības maksājumam vai mazo lauksaimnieku atbalstam 2021. gadā nepārsniedza septiņus hektārus.
Pēc vairākiem pirmajiem pārdzīvotājiem Covid-19 pandēmijas mēnešiem tā vien šķita, ka Ķīna būs tā valsts, kuras ekonomika no Covid-19 atkopsies visstraujāk. Tomēr pēdējos mēnešos situācija pandēmijas izcelsmes valstī nebūt nav optimistiska. Vērienīgs Covid-19 omikrona paveida uzliesmojums plosa Ķīnu un tās ekonomiku, ievērojami palielinot spiedienu uz jau tā būtiski iedragātajām piegādes ķēdēm. Ko šobrīd piedzīvo Ķīna un tās ekonomika, un kā tas atbalsojas citviet pasaulē?
Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecībā izaugsme stagnē jau desmit gadus, un pagājušais un aizpagājušais gads šo negatīvo tendenci nav mainījis. Tieši pretēji: gan būvniecības izmaksu, gan piegādes ķēžu dēļ piedāvājums vēl vairāk samazinājās.
Kopš 2017. gada dažādās starptautiskās krāpniecības shēmās internetā no 1500 Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Tā liecina Valsts policijas apkopotā statistika. Bet realitātē cipari varētu būt vēl lielāki, jo ne visi cietušie ziņo par krāpšanu tiesībsargājošām iestādēm. Uzņēmums "Tet" prezentējis "Digitālās drošības ceļvedi", kurā stāsta par kiberdrošības nozīmi ikdienā, mācību procesā, privātajā komunikācijā, biznesā un darbā.
Mājsaimniecības kopš 15. marta var pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotajai atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu izmantošanai un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai. Programmā iesniegti jau vairāk nekā 200 pieteikumi, un vislielākā interese ir par saules paneļu uzstādīšanu elektrības ražošanai.
Elektronikas jomā strādājošajai SIA “SMD Baltic” simtiem tūkstošu eiro iesaldēti līdzekļi par jau piegādāto produkciju uz Krieviju. Bet lielākās bažas Daugavpils uzņēmumos valda saistībā ar energoresursiem un dabasgāzes piegādes iespējām, jo gāzi izmanto lielākā daļā pilsētas ražojošo uzņēmumu.
Pēc pērn piedzīvotā uzkrājumu veidošanas tempu rekorda šogad iedzīvotāji naudu bankās arvien nogulda, taču mazākos apmēros. Savukārt apdrošinātāji vēro, ka daudzi pārtrauc tā sauktos dzīvības apdrošināšanas uzkrājumus, izvēloties tikt pie naudas. Eksperti vērtē, ka tam visam ir racionāli divi skaidrojumi. Pirmkārt, līdz ar ierobežojumu beigšanos radušās plašas iespējas naudu tērēt, bet, otrkārt, straujās inflācijas dēļ par visu arī nākas maksāt būtiski vairāk.
Pirms pandēmijas ārvalstu pacientu dinamika bija ar augšupejošu tendenci – 2019. gadā Latvijā dažādus medicīnas pakalpojumus izmantoja vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku no dažādām valstīm, bet kovida pandēmija šo pozitīvo izaugsmes tendenci sabremzēja. Arī Krievijas sāktais karš Ukrainā ieviesis zināmas korekcijas, un Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju. Tas gan nenozīmē, ka no šīm zemēm cilvēki nebrauc uz Latvijas medicīnas iestādēm, bet plūsma ir krietni mazāka nekā pirms pandēmijas un pirms kara.
Šī gada četros mēnešos uz Latvijas robežas konstatēti 793 muitas pārkāpumi. Kontrabandas ceļā visvairāk tiek ievestas akcīzes preces, galvenokārt cigaretes un citi tabakas preču izstrādājumi. Tomēr kopumā pārkāpumu skaits samazinājies, jo Ukrainas kara un ieviesto sankciju dēļ uz Latvijas robežas notiek pastiprināta muitas kontrole.
Lai samazinātu siltumapgādē gāzi kā izmantoto kurināmo, pašvaldībās arvien vairāk domā, kā pāriet uz vietējo kurināmo veidu – koksni un tā blakusproduktu – šķeldu, jo tas ir lētāks kurināmais veids un arī videi draudzīgāks. Latgalē šobrīd gan Daugavpilī, gan Rēzeknē plāno piesaistīt Eiropas Kohēzijas fondu finansējumu, lai pilsētās būvētu jaunas šķeldas katlu mājas.
Pērnā gada septembrī reģionālajos autobusu pārvadājumos tika ieviesti komerciālie maršruti. Tas nozīmē, ka pārvadātāji no valsts vai pašvaldību budžeta dotācijas nesaņem, bet var paši noteikt biļešu cenas un konkurēt viens ar otru. Komercreisi tika uzsākti divos maršrutos: Rīga–Daugavpils un Rīga–Salaspils. Kompānija "Lux Express", kas pasažierus veda uz Daugavpili, nolēmusi no 1. maija komercreisus neveikt. Vieta gan nepaliks tukša – reisu skaitu palielinās Daugavpils autobusu parks, kas arī līdz šim nodrošināja komercreisus maršrutā Rīga–Daugavpils.
Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā līdz maija beigām, kā uzņēmums jau brīdinājis Nodarbinātības valsts aģentūru, tiks atlaisti plānotie 250 ražotnē nodarbinātie. Problēmas sakne – 9 miljonu eiro lielais parāds, ko uzņēmumam kara dēļ nespēj atgriezt partneri Ukrainā. Uzņēmumā neizslēdz, ka tam draud konservācija vai likvidācija un visu vairāk nekā 600 strādājošo atlaišana.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 24. februārī rietumvalstis noteikušas virkni sankciju, tajās ietverot arī Krievijas dimantu nozari. Krievija nodrošina trešdaļu no neapstrādāto dimantu produkcijas pasaulē, ir pasaulē lielākā neapstrādāto dimantu eksportētāja, un šī eksporta nozīmīgākais galamērķis ir Beļģija.
Latvijā pensiju 2. līmeņa plānus pārvalda septiņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un iedzīvotāji var veidot pensijas uzkrājumu 29 dažādos pensiju plānos. Jo lielāka izvēle, jo grūtāk izvēlēties. Kā liecina aptaujas, daudzi Latvijas iedzīvotāji nezina, kā tiek pārvaldīti viņu uzkrājumi un kādā pensiju plānā tie tiek ieguldīti. Likumdevēji domā, kā informāciju par uzkrājumu pensiju plānos padarīt iedzīvotājiem vieglāk pieejamu, lai katrs zinātu, kur paliek 6% no viņa ikmēneša veiktajām sociālajām iemaksām.
Attīstības finanšu institūcija “Altum” šomēnes atvērs jaunu atbalsta programmu privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai vai elektroenerģijas ražošanai, uzstādot saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus. Kas var tai pieteikties?
Jauns autoiekrāvējs un SPA procedūru dažādošana. Šādus projektus jau izdevies īstenot, piesakoties Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) grantu projektu konkursā “Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē”. Iepriekš interese bijusi zema, bet tagad sākta otrā kārta, kurā cer uz uzņēmēju aktivitāti.
Pieaugot preču un pakalpojumu cenām, tēriņu pārskatīšanas un dažādu taupības pasākumu ieviešana ikdienā kļuvusi par realitāti daudziem Latvijas iedzīvotājam. Ja strādājošie Latgales iedzīvotāji atzīst, ka pagaidām situācija vēl nav kritiska, tad pensionāri un mazāk aizsargātā sabiedrības daļa jau tagad veikalos meklē akcijas cenas un plāno pārtiku audzēt mazdārziņā. Ietaupīšanas veidus un finanses plāno arī lielākas un mazākas lauku saimniecības.
Ukrainas karš sašūpojis privātmāju būvniecības sektoru. Pirmajās kara nedēļās būvnieki novēroja, ka potenciālie klienti nogaida, vērtē situāciju un būvniecības izmaksu kāpumu, un galu galā uz brīdi atliek lēmumu par mājas būvniecību. Latvijas Radio aptaujātie būvnieki skaidroja, ka sākotnējais satraukums nedaudz norimst un cilvēkiem sāk atgriezties interese par privātmāju būvniecību. Tiesa, lielais nezināmais, kas satrauc gan klientus, gan būvniekus, ir būvniecības izmaksu kāpums, kas sākās pandēmijas laikā un nu līdz ar karadarbību Ukrainā tupina uzņemt apgriezienus.
Covid-19 pandēmijas ilgstoši ietekmētajam izejvielu trūkumam automašīnu ražošanā nu pievienojies jauns izaicinājums – Krievijas karš Ukrainā. Tādējādi no Ukrainas kavētas svarīgu detaļu piegādes, bet sankciju dēļ no Krievijas nevar dabūt būtiskas citas izejvielas. Tam visam vēl klāt nākošais metāla cenu kāpums ir izraisījis divas, pircējiem ne pārāk patīkamas lietas – uz jaunām mašīnām var nākties gaidīt pat gadu, bet sagaidītais automobilis nu jau maksā par 20 procentiem vai pat ceturtdaļu vairāk nekā pirms gada.
Vairāk nekā puse no Latvijā esošajiem ceļiem ir ar grants segumu. Pārsvarā tie ir vietējas nozīmes ceļi, un pavasarī, šķīdoņa laikā, uz tiem aizliegta pārvietošanās transportam, kas ir smagāks par 10 tonnām. Šobrīd ierobežojumi skar 460 grants autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā.
Lai gan no 1. aprīļa atcelti ierobežojumi tirdzniecībā un iedzīvotāji iepērkas aktīvāk, tirgotāju noskaņojums ir optimistiski piesardzīgs.
Mikrouzņēmumiem lielākais izaicinājums ir Latvijā nedraudzīgā nodokļu sistēma tieši sīkajiem uzņēmējiem, kas apgrūtina darbību. To Latvijas Radio apliecināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kā arī kāds jauns amatnieks.
Kopš straujā un vērienīgā elektroenerģijas cenu kāpuma pērn gada nogalē elektroenerģijas cenas Eiropā samazinājās. Tomēr janvārī piedzīvotais atslābums bijis mānīgs, sarunā ar Latvijas Radio skaidroja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Visticamāk, arī turpmāk ir sagaidāms degvielas cenu kāpums, un patērētājiem par to nāksies maksāt tik, cik prasa degvielas uzpildes stacijas. Tā izriet no dažādu līmeņu sanāksmju secinājumiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
