AS "Latvenergo" komercdirektors Uldis Mucinieks skaidroja, ka elektroenerģija tiek tirgota brīvajā tirgū un katrs var izvēlēties tirgotāju, no kā elektrību pirkt. Tie, kas elektrību pērk par biržas cenu, sadārdzinājumu jau izjūt, citi tarifu pieaugumu izjutīs, pārslēdzot jau esošos līgumus.
"Ziemeļeiropa ir reģions, kur procentuāli daudz enerģijas iegūst no atjaunojamiem energoresursiem, – galvenokārt tā ir ūdens un vēja enerģija. Ja ir labvēlīgi laika apstākļi, proti, daudz ūdens vai vējains, tajos periodos elektroenerģijas cena ir zemāka. Šis gads nav bijis ļoti labvēlīgs no laika apstākļu viedokļa, līdz ar to ievērojami vairāk elektroenerģijas jāsaražo no fosilajiem energoresursiem, un cena dabasgāzei, kas ir būtiska elektroenerģijas ražošanai, arī ir būtiski kāpusi.
Sākot no gada sākuma, visiem tirgotājiem pieaugums šobrīd ir ap 40%. Kopējais rēķinu pieaugums šobrīd veidojas vidēji 15%–20%, vidējai mājsaimniecībai tie ir apmēram 3 eiro mēnesī," teica "Latvenergo" pārstāvis.
Elektrības un gāzes cenu veido ne tikai pats produkts, bet arī maksa par piegādi. AS "Latvijas gāze" (LG) Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs stāstīja, ka no 1. jūlija pieaugs dabas gāzes sadales tarifi. Gāzes cenas ietekmē arī aizvadītā samērā aukstā ziema, kas iztukšoja gāzes rezervju uzkrājumu.
"Šobrīd ir pieprasījums pēc dabasgāzes Rietumeiropā, lai uzpildītu krājumus nākamajai ziemai, un tas palielina cenu. Otrs – ir pieaudzis sašķidrinātās dabasgāzes pieprasījums Āzijā, kas nozīmē, ka ir samazinājies piedāvājums Eiropā. Pēdējais ir siltie laika apstākļi, aug pieprasījums pēc elektrības kondicionēšanas jaudām. Elektrība tiek ražota arī no dabasgāzes, un tas palielina cenas. Kopējais tarifu pieaugums, ja gāzi izmanto apkurei, ir 25%–35%.
Ja gāzi izmanto ēst gatavošanai, tad pieaugums ir 43% jeb 2 eiro mēnesī. Bet tas nav tikai uz dabasgāzes rēķina, tas ir arī uz sadales tarifu pieaugumu. Teiksim, no 1,98 eiro pieauguma 1,13 eiro ir sadales fiksētās maksas pieaugums," sacīja LG pārstāvis.
“Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka “Gaso” tarifu veido divas daļas: fiksētā un mainīgā. “Pieaugot fiksētai daļai par salīdzinoši niecīgu daļu, izņemot to, ka to jutīs pirmā patērētāju grupa, kurai par 1,28 eiro pieaugs šis maksājums, pārējiem, kuri tērē dabasgāzi, tā kā mainīgā daļa, kas atbild par patērēto apjomu, samazinās, tad attiecīgi gala rēķinā tas būs nolīdzsvarojies,” sacīja Pētersone-Godmane.
Viņa skaidroja, ka “Gaso” tarifos procentuāli lielākais izmaksu pieaugums būs mājsaimniecībām, kas izmanto gāzi tikai ēdiena gatavošanai. Bet tiem, kas lieto vairāk gāzes, piemēram, apkurei vai ūdens sildīšanai samazinās maksājums par sadales tarifa mainīgo daļu, gala rēķinā palielinājums nebūs jūtams.
Elektroenerģijas un gāzes cenas uzrauga Sabiedriskā pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Enerģētikas departamenta pārstāvis Jānis Negribs vērtēja, ka citur Eiropā elektronerģijas cenas augušas pat straujāk nekā Latvijā.
"Skatoties pēc "Eurostat" datiem, mēs redzam, ka Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija ir bijusi 8. zemākā vidējā cena par kilovatstundu starp 27 Eiropas dalībvalstīm. Šie indeksi iekļauj visas kopējās izmaksas, tai skaitā OIK, sistēmas pakalpojumus un PVN. Savukārt dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām Latvijā pērn bija zemākās ES. Ja cenas gan elektroenerģijai, gan gāzei pasaules tirgū turpina augt, tad tās pieaugs visā Eiropā. Bet cenu svārstības biržā turpināsies. Ļoti daudz kas šobrīd pasaulē atkarīgs no tā, kāda būs kopējā ekonomiskā aktivitāte.
Lietotājiem svarīgi saprast, ka šobrīd biržā elektroenerģijas cenas nākotnes darījumiem ir visaugstākajā līmenī, kādas bijušas vēsturiski.
Līdz ar to pastāv iespējamība, ka pēc gada vai diviem gadiem cenas samazināsies, tāpēc šobrīd svarīgi fiksēt cenu īsākam termiņam," sprieda SPRK pārstāvis.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērtēja – lai arī Latvijā palielinās resursu cenas un gaidāma arī inflācija, aug arī iedzīvotāju ienākumi un ekonomiskā aktivitāte.
"Tas, ka tarifi šobrīd aug, lielā mērā ir spoguļattēls enerģijas cenu kritumam pandēmijas sākumā. Iespējams, ka būs arī atbalss naftas cenu kāpumam, kas sākās pērnajā novembrī, būs papildu kāpums pie gāzes cenas, bet ne tik liels, kā no 1. jūlija. Tas, protams, var ietekmēt siltuma cenu tur, kur siltumu ražo ar gāzi, tai skaitā galvaspilsētā.
Tie, kam ienākumi aug lēnāk vai indeksācija pensijām seko pēc kāda laika, to izjutīs. Bet, es domāju, ka sabiedrības vairākumam nav jāuztraucas par ienākumu kritumu šogad un dažos turpmākajos gados.
Tas būs straujš izaugsmes laiks Latvijas ekonomikā, kad darba tirgus sasils un pat pārkarsīs," sacīja ekonomists.
Enerģijas cenu pieaugums nenozīmē vien to, ka maksāsim lielākus elektrības un gāzes rēķinus. Cenu kāpums būs jūtams it visur, jo pieaug arī preču ražošanas izmaksas. Arī akciju sabiedrības “Dobeles dzirnavnieks” vadītājs Kristaps Amsils neslēpa – lai arī lielāko produkta gala cenas daļu veido izejmateriāli, arī enerģijas cenu pieaugums atstās ietekmi.
“Jebkuru resursu cenu pieaugums ietekmē tiešā veidā arī produkcijas pašizmaksu. Energoresursi arī Dobeles dzirnavnieka gadījumā ir viens no izmaksu posteņiem, vērā ņemamiem. Salīdzinot ar pagājušā gada to pašu periodu, elektrības cena ir dubultojusies.
Tas nes sava veida izaicinājumus arī mums kā ražotājam,” atzina “Dobeles dzirnavnieka” vadītājs.
Lai arī šādu pieaugumu amortizēt uzņēmumam pašam ir teju neiespējami, Amsils pauda – patērētājam veikalu plauktos cenu izmaiņas, pat ja būs redzamas, būs ļoti niecīgas.
KONTEKSTS:
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn kopējais energoresursu patēriņš samazinājās par 6,1%. Mazāk patērējam dabasgāzi, bet pērn par 20% vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš ražoja hidroelektrostacijās, saules un vēja elektrostacijās.
