Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Minimālā alga Eiropā atkal pieaug, taču pandēmija bremzē to izaugsmi

Eiro fokusā

Augstskolas Latgalē domā par tautsaimniecībai noderīgām profesijām

Tapusi digitāla rokasgrāmata uzņēmējiem par ilgtspējas ekonomiku

Par ilgtspējas ekonomiku tapusi digitāla rokasgrāmata uzņēmējiem

"Swedbank" kopā ar dažādu jomu ekspertiem izveidojusi uzņēmējiem digitālu rokasgrāmatu, kurā tiek skaidroti tādi ilgtspējas termini kā zaļais kurss, tiešās un netiešās emisijas, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un citi. Tā kā rokasgrāmata ir digitāla, laika gaitā tās saturs tiks papildināts, un jau iznācis pirmais pielikums par klimata politiku Latvijā, Eiropā un pasaulē.

"Swedbank" Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā Adriana Kauliņa stāstīja, ka līdz šim par ilgtspēju vairāk domājuši lielie uzņēmumi – ilgtspējas indeksa dalībnieki, bet citiem uzņēmumiem šie jautājumi bijuši visai sveši. Tāpēc tagad izveidota digitāla rokasgrāmata, kas bez maksas ikvienam ir pieejama vietnē "Swedbank" biznesam.

"Lai mēs varētu novērtēt sava uzņēmuma riskus attiecībā pret vidi vai klimata pārmaiņām, mums vispirms ir jāsaprot šīs pamatsakarības. Tie ir tādi pirmie soļi, kas ir visvieglāk sperami, un tā ir pāriešana uz atjaunojamo enerģiju – tātad saules un vēja enerģijas ražošana savam patēriņam, autoparka zaļināšana, autolīzings videi draudzīgiem auto ar pazeminātiem procentiem un atvieglotiem nosacījumiem. Ir vēl arī virkne projektu, kas piesaistīti zaļo obligāciju ietvaram. Tas lielākiem uzņēmumiem ir svarīgi no viņu reputācijas viedokļa. Tā ir tāda kvalitātes zīme viņu energoefektivitātes projektiem vai ilgtspējīgie meža apsaimniekošanas projektiem, bioloģiskās lauksaimniecības un atkritumu pārstrādes projektiem. Šis ir tāds materiāls vienkāršā valodā, vienkārši mēģinot izskaidrot pamatsakarības, tādējādi liekot pamatus tālākai izglītībai," stāstīja bankas pārstāve.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns vērtēja – ja uzņēmumu un projektu līmenī izpratne par ilgtspēju ir, tad makroekonomiskā līmenī pasaulē ilgtspējas jautājumus atrisināt vēl nav izdevies.

"Kas man ļoti patika, ka rokasgrāmatā minēts mīts, ka Latvija ir viszaļākā valsts. Par to mums īstenībā vēl daudz jādomā.

Mēs redzam, ka Latvija ir zaļa, bet ne tik zaļa uz kopējā fona. Tas nozīmē, ka briest problēmas un ir pēdējais brīdis tās risināt kopā sabiedrības līmenī.

Tas ir ne tikai par to, kā uzņēmums kļūst ilgtspējīgs, bet arī par to, ka patērētājs pieprasa produktus, kas ir ilgtspējīgi, tādā veidā radot šo tirgu. Kur mēs ņemam enerģiju, kur mēs to liekam, cik daudz rodas atkritumi, cik daudz mēs pārstrādājam. Tas ir komplekss risinājums, ko tā līdz galam neviens pasaulē vēl nav atrisinājis. Tā ir mūsu iespēja, ja to uzliekam kā prioritāti. Redzējām pagājušajā gadā, ka mums ir fantastisks  "start-up", kas šķiro atkritumus, atpazīstot gan saņurcītas bundžiņas, gan pudeles un pārējo, kur tiek izmantotas modernās tehnoloģijas – mākslīgā intelekta redze. Tas ir tas nākotnes tirgus, jo pasaulei būs jāiet ilgtspējas virzienā. Kurš atradīs atslēgu, kā saglabāt komfortu, pie kā mēs esam pieraduši, bet padarīs to arī videi draudzīgu un lietojamu, tas būs nākotnes "Facebook" vai "Google"," sacīja LIAA vadītājs.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns skaidroja, ka tuvākajos 10 gados Eiropas ekonomika mainīsies jeb transformēsies un par klimata neitralitāti un zaļā kursa īstenošanu būs jādomā visu nozaru pārstāvjiem. Šobrīd top Eiropas Savienības (ES) daudzgadu programma līdz 2027. gadam.

"Šobrīd ir pārejas laiks – mēs pārejam no viena plānošanas perioda uz nākamo un šobrīd aktīvi darbojamies pie jaunās programmas izstrādes. Jaunās programmas atbalsta mehānismi varētu būt gada beigās vai nākošā gada sākumā un tad uzņēmējiem jābūt gataviem pieteikties šiem instrumentiem. Tā var būt autoparka nomaiņa pret videi draudzīgu, pret mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļiem. Ja tas ir ražošanas uzņēmums, tad ražošanas procesu iekārtas var nomainīt pret efektīvākām, mazināt lieko energoresursu patēriņu ražošanas un biroju ēkās, sākt pašiem ražot elektrību no atjaunojamiem energoresursiem.

Šobrīd atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka tās ir izdevīgas un atmaksājas. Piemēram, uzņēmums uzstāda saules paneļus un izmanto elektrību pašpatēriņam.

Ir virkne dažādu pasākumu, kurus var īstenot, bet pamatmērķi ir trīs – pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, izmešu mazināšana un energoefektivitātes kāpināšana," skaidroja EM pārstāvis.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norādījusi, ka esošajos nozaru politikas dokumentos trūkst precīza rīcības plāna, kā sasniegt klimata mērķus, tāpēc jāveic precīzāki aprēķini, izvērtējot izmaksas. Jāturpina arī diskusijas par zemes izmantošanu, transportu un atkritumu apsaimniekošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt