Aprīlī pasažieru apgrozījums Rīgas lidostā pieauga 18 reizes, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tomēr tas ir tikai 9% no pasažieru apgrozījuma 2019. gada aprīlī, kad tika apkalpoti 646 000 pasažieru. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai gan šobrīd no Rīgas var aizlidot uz 52 galapunktiem un atsākušies arī čarterreisi, tomēr lidojumu skaits ir 10% no pirmskrīzes līmeņa.
Latvijā arvien vairāk uz ceļiem var pamanīt elektroauto, šobrīd to skaits Latvijā ir 1559, kas ir par 26% vairāk, nekā tas bija gada sākumā. Patlaban "e-mobi" tīklā darbojas 112 ātrās uzlādes stacijas visā Latvijas teritorijā, ko uztur Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), līdz gada beigām šādu uzlādes vietu skaits būs jau 139. Cik aktīvi Latgalē izmanto videi draudzīgo automašīnu?
Pandēmijas laikā divas jaunas tirdzniecības vietas atvēris kooperatīva veikals "Kuldīgas labumi". Tagad nu jau ilgus gadus lolotā ideja – sākotnēji radīt iespēju tirgot mājražotāju un vietējo zemnieku preces – vainagojusies ar tirdzniecības tīklu Ventspilī un arī Liepājā, piedāvājot Kurzemē ražotus produktus. Lai paplašinātu iespējas pārdot Kurzemē saražoto, kuldīdznieki cer iekarot arī galvaspilsētas tirgu, kas ir viena no iecerēm nākotnē.
Turpinās konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2032. gadam. Šobrīd noslēgti līgumi par pasažieru pārvadāšanu deviņos maršrutu tīklos, bet septiņos maršrutos konkurss jārīko atkārtoti, jo Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēma piecas sūdzības. Trīs no tām atzītas par nepamatotām, divas – par daļēji pamatotām. Pārvadātājiem nākamajos 10 gados būs jāizpilda vairāki nosacījumi.
Martā strauji auguši Latvijas eksporta apjomi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, preču eksporta vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājusies par 20,6%, sasniedzot 1,34 miljardus eiro. Kādi ir iemesli eksporta pieaugumam un cik ilgi tas turpināsies?
Izmaksu pieaugumu būvniecībā ietekmējis cenu kāpums izejmateriāliem, degvielai un arī darbarīkiem. Nereti sadārdzinājums ir par trešdaļu vai pat uz pusi. Sadārdzinājums vairāk skāris metālapstrādes un kokapstrādes preces, taču cenas kāpušas arī citai produkcijai, stāstīja būvnieki un veikalu vadītāji Latgalē. Turklāt tiem jau kopš gada sākuma nākas rēķināties arī ar preču piegādes ilgākiem termiņiem.
Ministru kabinets pagājušajā nedēļā valsts tēla veidošanu Latvijā un ārvalstīs uzticēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Līdz šim to darīja Latvijas Institūts. Kas mainīsies valsts tēla veidošanā un kas jau paveikts līdz šim?
Aizvadītajos septiņos gados akvakultūras nozarei no Eiropas atbalsta fondiem bijuši pieejami no 25 līdz 30 miljoniem eiro. Tie nonākuši dažos desmitos saimniecību, kas iekšzemē audzē karpas, foreles, samus un stores. Lai gan pašas nozares un Zemkopības ministrijas (ZM) aplēses par mūsu dīķsaimniecības ciešanām pandēmijas laikā atšķiras, turklāt ierēdņi par akvakultūru ir bēdīgākās domās nekā pati nozare, nu jau esot sācies cerību pilns laiks. Turklāt izaugsmi ļauj plānot arī nākamajiem septiņiem gadiem rezervētais atbalsts.
Valdība otrdien, 11. maijā, bez diskusijām atbalstīja izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos. Ar tām beidzot ieviesta kārtība, kā lietojami elektroskrejriteņi. Noteikumi paredz, ka ar tādiem transportlīdzekļiem primāri jāpārvietojas pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru, vien atsevišķos gadījumus ar elektroskrejriteņiem drīkst braukt arī pa ietvēm vai ielām. Rīga, kur šis augošais bizness rada visvairāk neērtību, savu kārtību ieviest pagaidām neplāno, bet aicina gaidīt jēdzīgu veloceliņu tīklu.
Mainīgie un pārsvarā vējainie, vēsie un lietainie laika apstākļi, kā arī neskaidrība par valdības lēmumiem Covid-19 ierobežojumu ziņā ir galvenie iemesli, kāpēc ēdināšanas uzņēmumi – kafejnīcas, restorāni un krogi Latgalē ietur nogaidošu pozīciju. Atšķiras arī situācija pilsētā un laukos – ceļmalas krogos.
Šogad no janvāra līdz aprīļa vidum Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde saņēmusi 78 iesniegumus par gadījumiem, kad krāpnieki uzdevušies par brokeriem vai banku darbiniekiem un izkrāpuši no iedzīvotājiem kopumā vairāk nekā 200 000 eiro. Kā pasargāt savu naudu no krāpniekiem?
Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" ("Tallink") šogad neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Stokholmu un Rīgu, tomēr vēl cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos Latvijā un arī pozitīviem Somijas un Latvijas valdību lēmumiem, kas ļautu atsākt kustību starp Rīgu un Helsinkiem. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja "Tallink" valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene. Viņš uzsvēra, ka abu valstu valdībām lēmums par ceļošanas ierobežojumiem būtu jāpieņem jau līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar būtu ļoti problemātiska.
Covid-19 pandēmijas dēļ bezdarba līmenis Latvijā aprīlī pieauga līdz 8,2% un bezdarbs palielinājās no 4 % līdz 6% arī Rīgā un Rīgas reģionā. Darba tirgū palielinās darba meklēšanas ilgums un pieaug konkurence par brīvajām darba vakancēm. Attīstoties digitalizācijai un automatizācijai, darba tirgū palielinās pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem.
Pirms trim gadiem Latvijā izveidots reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls. Tā mērķis – sekmēt iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, sniedzot bezmaksas konsultācijas par darba un uzņēmējdarbības iespējām, izglītību, dzīvesvietu un pašvaldības pakalpojumiem konkrētajā reģionā. Līdz šā gada martam projektā iesaistījusies 4721 ģimene, Latvijā atgriezušās 842 ģimenes, to plāno darīt vēl 567 ģimenes.
Mājaslapā "Grausti.Riga.lv" šobrīd iekļautas 1189 galvaspilsētas ēkas. 16 grausti jeb vidi degradējošas ēkas pieder Rīgas pašvaldībai, 16 – ''Valsts nekustamajiem īpašumiem'', bet lielākā daļa – 1132 – ir privātpersonu īpašums. Kas tiek darīts, lai graustu skaits galvaspilsētā samazinātos?
Aktīvajā lauku darbu sezonā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim ieviests īpašs sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms. Šajā laikā lauksaimnieki, kuri sezonas rakstura darbos nodarbina laukstrādniekus, iedzīvotāju ienākuma nodokli no šo darbinieku algām var maksāt 15% apmērā, bet ne mazāk kā 70 eirocentus par katru nodarbināšanas dienu. Tas ir izdevīgi abām pusēm – gan lauksaimniekam, gan sezonas strādniekam, kurš kļūst sociāli apdrošināts. Kā notiek pieteikšanās šiem darbiem, kas to izmanto?
Aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū visās trīs Baltijas valstīs ir augoša, norādīja ekonomisti. Tomēr tā ir atšķirīga. Lielākā aktivitāte vērojama kaimiņvalstī Lietuvā, kur cenu pieaugums drīz vien varētu sasniegt divciparu skaitli. Savukārt Igaunijā aktivitāte ir zemāka nekā Lietuvā, tomēr ziemeļu kaimiņi apsteidz mūs – latviešus. Latvijā aktivitāte šajā tirgū ir zemākā trīs Baltijas valstīs. Iemeslu vidū ir valstu ekonomiskā situācija un cilvēku noskaņojums.
No 1. jūlija muitas deklarācija būs jāaizpilda par visiem sūtījumiem, kas Eiropas Savienībā (ES) nonāks no trešajām pasaules valstīm. Patlaban jāmuito sūtījumi, kuru vērtība pārsniedz 22 eiro, bet no vasaras vidus pievienotās vērtības nodoklis (PVN) būs jāmaksā no pirmā centa. Ja sūtījuma vērtība pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā gan PVN, gan muitas nodoklis. Jaunie noteikumi tiks ieviesti visās ES dalībvalstīs.
Pēc pagājušā gada, kad reģistrēto elektroauto skaits Latvijā dubultojās, šogad kāpuma vismaz jaunu mašīnu segmentā vairs nav. Statistiku gan augšup padzen fakts, ka lietotus elektromobiļus iegādājamies vairāk. Auto nozare secina, ka tādus braucamos gribam, bet bez valsts atbalsta nevaram atļauties, tāpēc pērkam lietotos. Turklāt mašīnas arī tiek liktas lietā, par ko liecina augošais uzlāžu skaits. Ar elektroauto pirkšanu esam noķēruši Igauniju, bet Lietuva ar valsts atbalstu strauji izraujas priekšā.
Auto asociācija jau labu laiku brīdinājusi, ka pārredzamā nākotnē tradicionāli darbināmās mašīnas kļūs par vēsturi, par pārvietošanās līdzekļiem kļūstot elektromobiļiem. Pērn Latvijā ticis reģistrēts divreiz vairāk elektroauto nekā gadu iepriekš. Tomēr šogad, kad autotirgus priecājas par parasto mašīnu darījumu skaita kāpumu, eletroauto pārdošanas apjomi stabilizējušies.
Jau divas nedēļas pastiprinātas drošības apstākļos veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem ir pircējiem atvērti. Savukārt lielajos tirdzniecības centros vien atsevišķu veikalu darbība ir atļauta. Kā veicas veikaliem Latgalē?
Pagājušajā nedēļā Rīgā atvēra divas jaunas mantu apmaiņas vietas jeb brīvbodes. Tajās bez maksas var nodot vai saņemt bērnu un pieaugušo apģērbu, grāmatas un citas sadzīvē nepieciešamas mantas, piemēram, pēc remontdarbiem pāri palikušos tapešu ruļļus, krāsas vai instrumentus.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina pilnveidot zvejniekiem nepieciešamo infrastruktūru Liepājas ostā. Šogad plānots veikt uzlabojumus sešās piestātnēs un pārbūvēt ielas posmu. Projekts ietver ostai nozīmīgas teritorijas, kas atrodas tieši abās tirdzniecības kanāla malās tuvu pilsētas centram. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 2,6 miljonus eiro. Nepieciešamais finansējums piesaistīts no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.
Turpmāko deviņu gadu laikā renovēt un nosiltināt 3000 daudzdzīvokļu namus Rīgā – tāda ir jaunās Rīgas domes koalīcijas apņemšanās. Gandrīz visu to partiju programmās, kas pērn startēja pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā, paredzēts veicināt līdz šim gauso tempu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā Rīgā.
Pandēmijas laikā aug iedzīvotāju uzkrājumi. Kā liecina Latvijas Bankas dati, šī gada februārī Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās palielinājās, sasniedzot 8,57 miljardus eiro.
Vecais dīvāns, ledusskapis vai pērnā gada lapu krāvums, nododot to atkritumu apsaimniekotājam, maksā naudu. Atbalstot pavasara tīrību, iedzīvotājiem šajā laikā talkā nāk pašvaldības – rīkojot talkas, bezmaksas zaļo atkritumu savākšanas vietas un šķiroto atkritumu laukumus. Kā veicas Daugavpilī ar pavasara uzkopšanu un atkritumu šķirošanu?
Covid-19 pandēmijas smagi skārusi daudzas jomas un bez ietekmes tā, protams, nav atstājusi arī mazumtirdzniecības nozari. Lai gan dažām apakšnozarēm pandēmijas laiku izdevies pārciest salīdzinoši veiksmīgi, tikmēr citi pandēmijas dēļ gaismu tuneļa galā tā arī nesaskatīja, tādēļ nācās atlaist daudz darbinieku vai pat pārtraukt darbību. Runa ir par apģērbu un apavu tirgotājiem.
Marts nācis ar pozitīvām ziņām autotirgū – par trešdaļu kāpis pārdoto mašīnu skaits, salīdzinot ar pērno martu. Turklāt rosība manāma arī jauno, ne tikai lietoto automašīnu segmentā, kur tirgojās arī stingro ierobežojumu laikā, jo daudziem braucamais ir nepieciešamība, nevis ekstra. Pamazām vērojami arī korporatīvo klientu darījumi, kas nozīmē, ka uzņēmēji sāk ieguldīt attīstībā, ļaujot domāt par optimisma atgriešanos. Tirgotāji gan pasmaida par valdības noteikumiem, jo esot amizanti, kad klients savu "Bentley" izvēlas, rokās turēdams iepirkumu groziņu.
Covid-19 pandēmijas laikā strauji attīstās e komercija. Sūtījumu piegādātājiem parasti karstākais darba laiks ir Ziemassvētki, bet Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ sūtījumu piegādes apjomi ir dubultojušies, atsevišķos segmentos pat palielinājušies četras reizes. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras starptautisko sūtījumu piegādātāji?
Krustpils novadā bijušā Jēkabpils lidlauka degradētā teritorija pamazām tiek pārvērsta par industriālo zonu, kur SIA "Gallusman" vēlas izveidot olu un olu produktu ražotni. Projekts paredz līdz 100 miljoniem eiro lielas investīcijas moderna ražošanas kompleksa izveidei.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros ir noslēgusies 2021. gada pavasara pieteikumu uzņemšana pirms inkubācijas un inkubācijas programmās. Salīdzinājumā ar pērno gadu šogad savas biznesa idejas un vēlmi uzsākt uzņēmējdarbību ir pieteikuši divreiz vairāk jauno uzņēmēju, tostarp arī no latviešu diasporas ārzemēs.
Latvijā aizvadītajā gadā nav izveidots neviens jauns vēja parks, un pēdējos astoņus gadus vēja enerģijas jauda ir bijusi nemainīga ar nepilniem 80 megavatiem. Lai izpildītu valsts apņemšanos līdz 2030. gadam attīstīt vēja enerģijas apguvi, nākamajos astoņos gados vēja parku jauda būtu jāaudzē desmit reižu. Taču attīstītāju līdzšinējie pūliņi atdūrušies pret pašvaldību noliegumu – lai gan kopumā iedzīvotāji atjaunojamo resursu likšanu lietā vērtē atzinīgi, tiklīdz ir runa par vēja ģeneratoriem tuvumā, sākas straujš noliegums. Tagad vēja enerģijas nozarei ir plāns, kā jaudas strauji attīstīt.
Par tirdzniecības centru iespējamo maksātnespēju un bankrotiem ar atklātu vēstuli pie Ministru prezidenta šonedēļ vērsās tirdzniecības centru un uzņēmēju organizāciju pārstāvji. Zaudējumi no nesaņemtajām nomas maksām tirdzniecības centriem kopš pērnā gada sasnieguši jau 42 miljonus eiro. Finanšu ministrijas darba grupa apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas izstrādāto nomas maksas atbalsta programmu un lēma, ka tirdzniecības centriem varētu piešķirt līdz 20 miljoniem eiro.
