Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Pasaulē zelta cenas kāpj, Latvijā mazāk investē zeltā

Eiro fokusā

Jaunus daudzdzīvokļu namus būvēs reģionos

Daudzdzīvokļu namu renovācijai no Eiropas Atveseļošanās fonda atvēlēti 57 miljoni eiro

Daudzdzīvokļu namu renovācijai no ES atveseļošanas fonda atvēlēti 57 miljoni eiro

Turpmākajos gados Latvija saņems papildu naudu no Eiropas Atveseļošanas fonda. 300 miljoni tiks novirzīti energoefektivitātes pasākumu īstenošanai iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām. Daudzdzīvokļu namu renovācijai no šīs naudas atvēlēti 57 miljoni eiro. Lielākais namu apsaimniekotājs galvaspilsētā – "Rīgas namu pārvaldnieks" – gan rēķina: lai renovētu 4000 viņu pārvaldībā esošās ēkas Rīgā, būtu nepieciešams pusotrs miljards eiro. Kā finansējuma trūkums ietekmēs māju siltināšanu?

Kopš 2016. gada lielāko finansējumu daudzdzīvokļu namu renovācijai izsniegusi finanšu institūcija "Altum".

Līdz 2023. gada beigām ēku renovācijai atvēlēti 169 miljoni eiro. Šobrīd apgūta puse no finansējuma un nosiltinātas 283 daudzdzīvokļu mājas, bet renovācija turpinās 60 mājās un citās darbi uzsākti.

"Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece stāstīja, ka maija beigās "Altum" kā pilotprojektu uzsāka privātmāju siltināšanas programmu. Par 1,5 miljoniem eiro plānots nosiltināt 250 privātmājas. "Altum" garantēs līdz 30% no bankas aizdevuma, bet ne vairāk kā 20 000 eiro.

"Šīs programmas ietvaros var saņemt vienreizēju granta atbalstu mājas renovācijā līdz 5000 eiro un arī 1000 eiro atbalstu tehniskās dokumentācijas sagatavošanā. Svarīgākie kritēriji mājas atbilstībai ir tas, ka šai mājai ir jāatrodas ārpus Rīgas un Jūrmalas pilsētām un ārpus Rīgas pieguļošajiem novadiem. Vai arī ģimenē ir 3 apgādībā esoši bērni. Ja tā ir daudzbērnu ģimene, tad arī Rīgā, Jūrmalā un pieguļošajos novados dzīvojošās ģimenes savas privātmājas renovācijai varēs saņemt atbalstu pusmiljona apmērā. Tātad varēs saņemt aizdevumus, kur garantija kalpos līdz 30% apmērā, garantijas apmērs nedrīkstēs pārsniegt 20 000 eiro," klāstīja "Altum" pārstāve.

"Altum" pieredze rāda, ka, piemēram, daudzdzīvokļu nama ar 48 dzīvokļiem renovācija izmaksā 450 000 eiro, pusi no izmaksām var atgūt. Bet "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes loceklis Elmārs Martinsons stāstīja, ka piecstāvu daudzdzīvokļu nama renovācija, kurā ir 54 dzīvokļi, Rīgā, Kartupeļu ielā 19, izmaksās 932 000 eiro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums segs 400 000 eiro.

"Šajā mājā ir, varētu teikt, pilnais apjoms no energoefektivitātes siltināšanas programmas, sākot ar fasādi, jumtu, pagrabu, balkoniem, logiem, trepju telpām, stāvvadiem. Var teikt, ka vecā māja būs pilnībā atjaunota. Ja, pieņemsim, ka tikai kāda no komponentēm tiek atjaunota, nomaina fasādi, tad var no 100 000 līdz gandrīz miljonam. Mums ir 4000 mājas un, lai tās atjaunotu, būtu nepieciešams pusotrs miljards. Mēs liekam lielas cerības uz Rīgas domes Enerģētikas aģentūru un tipveida ēku energo risinājumu izstrādi.

Standarta mājai varētu būt vairāki risinājumi – A,B un C ar dažādu apjomu, ko šai mājai nosiltina, piemēram, fasādi, jumtu vai pagraba nesošās konstrukcijas. Tad cilvēki var izvēlēties un saprast šo finansējumu," klāstīja RNP pārstāvis.

Martinsons arī vērtēja, ka joprojām ēku renovācijas process ir ilgs – līdz diviem gadiem, bažas rada arī būvniecības sadārdzināšanās.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltumu sistēmu institūta profesore Andra Blumberga jau 20 gadus seko līdzi procesiem enerģētikas un klimata politikā. RTU zinātnieki piedalās valsts pētījumu programmā un izstrādājuši īpašu rīku, ar ko var novērtēt politikas pasākumu ietekmi uz klimata politiku.

"Pēdējais publicētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas ir pieejams Ekonomikas ministrijas mājaslapā, tur mēs redzam, ka līdz 2030. gadam kopējais skaitlis ir apmēram 2,8 miljardi eiro. Ja paņemam pa 10 gadiem un izdalām to ciparu, tad mēs iegūstam apmēram 280–300 miljonus katru gadu. Tas ir visos enerģijas patēriņa sektoros kopā – gan mājsaimniecības, gan rūpniecība, gan komercpakalpojumi, gan publiskais sektors un transports. Ja tā nauda ir apmēram 300 miljoni katru gadu, tad mēs varam droši teikt, ka tos klimata  mērķus, ko esam apņēmušies Eiropas Komisijai, arī izpildīsim. Ja tas cipars ir mazāks, tad iespēja sasniegt mērķi laikā mazinās ar katru gadu. Tā ideja enerģijas taupīšanai ir – ja mēs nosiltinām mājas šogad, tad enerģijas ietaupījums būs arī nākamgad un turpmāk. Ja mēs to darām tikai 2029. gadā, tad vienlaikus jāsiltina ļoti daudzas mājas viena gada laikā, kas ir nereāli, jo būvniecības jaudas to vienkārši nevar atļauties," stāstīja RTU profesore.

Ar 57 miljoniem eiro no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda varēs nosiltināt aptuveni 180 mājas, arī nākamajā ES plānošanas periodā finansējums gan daudzdzīvokļu, gan privātmājām būs 160 miljoni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt