Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Lauku tūrismā cer uz lielāku vietējo tūristu aktivitāti

Eiro fokusā

Kultūras nozares atbalstam izveidotā programma „KultūrELPA” turpinās arī šogad

Jaunuzņēmumu jeb strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu attīstība

Kā jaunuzņēmumiem klājies Covid-19 pandēmijas laikā?

Francijas prezidents Emanuels Makrons martā nāca klajā ar jaunu iniciatīvu "Scale – Up Europe", kuras mērķis ir veicināt strauji augošo jaunuzņēmumu jeb tā dēvēto "start-up" attīstību Eiropā. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, Latvijā šobrīd darbojas 320 jaunuzņēmumi jeb strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi. Kā tiem klājies Covid-19 pandēmijas laikā? 

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijā apvienojušies 100 jaunuzņēmumi un tos atbalstošie uzņēmumi. Asociācijas izpilddirektore Olga Baretu-Gonsalvesa stāstīja, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja investīciju un darbinieku piesaisti. Bet, tā kā tehnoloģiju uzņēmumi ir nelieli, tie ātri spēj pielāgoties izmaiņām.

"Jaunuzņēmumi visbiežāk tomēr darbojas IT sfērā un veicina digitalizāciju, kā arī daži "start-up" darbojas zinātnē, piemēram, biotehnoloģijas un medicīnas nozarē. Pandēmijas laikā, kad bija jāstrādā attālināti, bija labs laiks, kad klientu loks paplašinājās. Pēc pārrāvuma investīciju piesaistē mūsu ekosistēmā parādījās arī pirmais tā saucamais vienradzis – "Printful" piesaistīja lielu investīcijas 130 miljonu dolāru apmērā un uzņēmuma vērtība pārsniedza 1 miljarda ASV dolāru. Līdz ar to, es teiktu, ka mūsu nozarē šis gads, neskatoties uz Covid-19, bija gana veiksmīgs," atzina Baretu-Gonsalvesa.

Jaunuzņēmums "Exponential Technologies" piedāvā mākslīgā intelekta risinājumus biotehnoloģiju, ķimikāliju un materiālu jomā. Uzņēmuma līdzdibinātājs Ģirts Smelters stāstīja, ka uzņēmums nodibināts tieši pirms Covid-19 pandēmijas. Attālinātais darbs ļāvis ietaupīt izmaksas, bet komanda klātienē nav tikusies jau pusgadu. Uzņēmums izmantojis valsts atbalstu, ko nosaka Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums.

"Inovāciju vaučeri ir viena no programmām, tad starptautiskās konkurētspējas veicināšana, kas palīdz nosegt tos izdevumus, kas saistīti ar ārvalstu braucieniem, izstādēm. Tikko pieteicāmies jaunuzņēmumu likuma atbalstam, kas paredz, ka algām mūsu darbiniekiem varam piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa atvieglojumus, mēs varam saņemt atpakaļ arī 45% no dažu augsti kvalificētu darbinieku atalgojuma. Esošais atbalsts ir nozīmīgs.

Jaunuzņēmumi ļoti baidās no birokrātijas un administratīviem slogiem. Ja to ir iespējams samazināt, tad tas ir lieliski un man liekas, ka LIAA [Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra] ļoti cenšas iet šai virzienā," teica Smelters. 

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas izpilddirektore Baretu-Gonsalvesa vērtēja, ka nozīmīgas bija šoziem veiktās izmaiņas Komerclikumā. Tās ļauj jaunuzņēmumiem izmantot akcijas darbinieku piesaistei.

"Tām akcijām, protams, ir arī monetāra vērtība un ar laiku tā vērtība varētu palielināties, un par šo ir ļoti liela intereses no "start-up" puses. Šobrīd mēs esam iesaistīti diskusijā par to, kas vēl būtu vajadzīgs. Runājam par papildu programmām riska kapitāla nozares atbalstam, jo visbiežāk jaunuzņēmumi dzīvo no vienas investīcijas līdz otrai. Ļoti svarīgs būtu atbalsts vispār mūsu ekosistēmai, jo ir daudz dalībnieki, kuri atbalsta "start-up"," stāstīja asociācijas izpilddirektore.

Smelters uzsvēra, ka ļoti nepieciešams būtu valsts atbalsts januzņēmumiem, kas vēlas sadarboties ar lielām globālām korporācijām.

"Tas ir ļoti būtiski, jo agrīnā stadijā, piesaistot riska kapitāla investīcijas, vērtē, cik jaunuzņēmums spēj piesaistīt klientus. Ja valsts varētu izveidot programmu, kura atļauj korporācijām, lieliem uzņēmumiem sadarboties ar jaunām start-up komandām, un tad jau tas kalpotu kā pamats, lai ietu un tālāk pārdotu starptautiskos tirgos," sacīja "Exponential Technologies" līdzdibinātājs.

Jūnijā Parīzē tikās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji, lai pārrunātu Eiropas jaunuzņēmumu sadarbību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols stāstīja, ka no 28. jūnija arī ārvalstnieki identifikācijas kartes, tāpat kā uzņēmumu reģistrāciju un licencēšanu, var veikt elektroniski. 

"Viens no virzieniem ir veidot vienotas prasības un ietvarus Eiropas līmenī, piemēram, saskaņot licences un PVN nodokļu atmaksu. Otrs virziens ir inovāciju likumdošana, kas atbalsta inovācijas, gan arī tiktu veidotas inovāciju vai normatīvās smilšu kastes, kas ļauj uzņēmumiem savus inovatīvos risinājumus testēt un pārbaudīt, pirms tos palaiž tirgū. Latvijā finanšu nozare ir viens no pionieriem šajā jomā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau šobrīd nodrošina šādu darbību - uzņēmumi var pieteikties pārbaudīt, pirms ieviest tirgū. Mēs redzam potenciālu arī veselības jomā, publiskā sektorā, inovācijā un citās jomās," teica VARAM pārstāvis.

Pēc EM datiem, 320 jaunuzņēmumi Latvijā investīcijās piesaistījuši vairāk nekā 210 miljonus eiro. Valsts mērķis ir katru gadu Latvijā reģistrēt 30 jaunus, strauji augošus tehnoloģiju uzņēmumus, pēdējos gados Latvijā tiek reģistrēti arī ārvalstu jaunuzņēmumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt