Pašlaik katrs nodokļu maksātājs piekto daļu no savas bruto algas jeb algas pirms nodokļu nomaksas velta pensiju kapitālam. Lielākā daļa jeb 14% no šīs daļas nonāk pensiju 1. līmenī, kas ir obligāts un no kā tiek pabalstīti šodienas pensionāri. Pensiju 2. līmenim paliek seši procenti no algas, un tos nodokļu maksātājs atgūs tad, kad pensijā dosies pats. Šiem 6% valsts ir atļāvusi arī katram pašam izvēlēties pārvaldnieku, kā arī nu jau noteikts, ka šo iemaksu daļu var mantot.
Tāpēc arī ekspertos nedzird uzslavas ministra idejai, ka katra paša nākotnei atvēlētos 6% pensiju iemaksu 2. līmenī varētu mazināt, lai vairāk stutētu šodienas pensionārus.
"Es vērtēju šo piedāvājumu kā pirmsvēlēšanas populistisku politisko soli, kas vērsts nevis uz ilgtspējīgu pensiju sistēmas darbību un nākotnes labklājības nodrošināšanu, bet vairāk tāds mēģinājums piesaistīt daļu vēlētāju uzmanības pirms vēlēšanām," sacīja AS «INVL atklātā pensiju fonds» valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
"Vērtēju negatīvi, un tas ir kārtējais trieciens tiem cilvēkiem, kas godīgi maksā visus nodokļus, darbojas caurspīdīgā ekonomikā."
Neticība nodokļu maksātājos var rasties vai atgriezties tāpēc, ka valsts jau iepriekš 2. pensiju līmeni nav kautrējusies pieregulēt atbilstoši pašas naudas maka biezumam, iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā brīvprātīgi obligātajā līmenī atstājot vien 2% no algas. Ministra šā brīža izteikumi ir ļoti satraucoši, sacīja "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš.
"Rada nenoteiktību par to, kā nākotnē būs un kas tagad notiks ar maniem pensiju uzkrājumiem, kas katru mēnesi iet no manas algas nodokļu veidā, (..)" sacīja Stepiņš.
Eksperts atgādināja, ka pensiju 2. līmeni cilvēki uztver kā reāli savu naudu, īstu uzkrājumu, kamēr 1. līmenis ir tikai valsts solījums, ka kaut kad nākotnē, ja demogrāfiskā situācija būs perspektīva, arī šī pensijas daļa būs pienācīga. Taču demogrāfijas prognozes Latvijā nav pārāk iepriecinošas.
Diplomātiski par nepārdomātiem ministra izteikumus sauc arī viens no Latvijā zinošākajiem pensiju sistēmas ekspertiem Edgars Voļskis.
Esam piemirsuši, kā sociālās vajadzības glābām ekonomiskajā krīzē, viņš sacīja.
"Tikko mēs novirzām vairāk iemaksas pirmajā līmenī, automātiski tas palielina valsts nākotnes saistības pret tekošajiem pensionāriem un nodokļu maksātājiem saistībā ar 1. līmeni. Jāsaprot, ka 1. līmenī ir tas, ka, no vienas puses, mēs iekasējam naudu, bet, no otras puses, valsts uzkrāj saistības speciālos privātajos kontos par katru no mums, un šīs saistības tiek indeksētas. 14% un 6% ir tas Pasaules Bankas ekspertu aprēķins pie visas demogrāfiskās situācijas Latvijā un tā, ka nākotnē pensionāru Latvijā būs vairāk pret strādājošajiem (..)," klāstīja Voļskis.
Ministra izteikumus kritizējusi arī Latvijas Banka, norādot, ka nesenā pagātnē darba tirgū ir ienācis jaunu cilvēku maksimums, un nākotnē izteiktāk sastapsimies ar sabiedrības novecošanos. Pensiju 2. līmenim tad būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti.
