Eiro fokusā

Ar jaunām finanšu tehnoloģijām par klientiem visvairāk domā bankas

Eiro fokusā

A/S „Preiļu siers” - sava saules enerģijas elektrostacija

Pieaug Latvijas tirdzniecības apgrozījums, veiksmīgi rezultāti arī rūpniecībā

Ekonomists: Jūnija tirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības rezultāti iepriecina

Jūnija tirdzniecības apgrozījums, kas bija par 37,6% lielāks nekā pirms gada, un rūpniecības produkcijas apjoms, kas pieauga par 7,6%, ir iepriecinošs, Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede. Arī zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmumā "Karavela" norādīja, ka situācija ir normāla.

"Varam raudzīties uz ekonomikas atkopšanos ne tikai Latvijā, bet arī mūsu galvenajos eksporta tirgos – ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ASV un Āzijas valstīs, kas tieši pandēmijas laikā pamanījās uzkrāt gandrīz trīs triljonus dolāru. Eiro zonā uzkrājumi ir palielinājušies par gandrīz 390 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka situācija uzlabojas,

bet rodas arī negatīvs blakus efekts – tiklīdz ir straujāks pieprasījums, piedāvājums nespēj tik strauji sekot līdzi, un rodas cenu kāpums," stāstīja ekonomists.

Zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmuma "Karavela" valdes priekšsēdētājs Andris Bite vērtē, ka pieprasījums pēc zivju produkcijas divreiz palielinājās 2020. gadā, kad pasaulē sākās Covid-19 pandēmija. Tad uzņēmuma apgrozījums palielinājās par 24%. Tagad pieprasījums atgriezies 2019. gada līmenī. 

"Mums ir plašs sortiments, sākot ar vietējām brētliņām un reņģēm, beidzot ar tunčiem un lašiem no Aļaskas un skumbrijām no Islandes. Zivīm cenas kāpj, bet cenu kāpums ir samērīgs, jo to piebremzēja kvotu palielināšana. Zivju apjoms okeānā ir liels, un tas nobremzēja milzīgu cenu kāpumu. Bet, pieņemsim, metālam cenu kāpums ir tuvu pie 100%, alumīnijam tas pats, līdz ar to tas ietekmē gala cenu. Lielākās problēmas rada nevis augsta cena, bet tas, ka tā pieaug ļoti strauji un to nevar ātri kompensēt ar pārdošanas cenu pieaugumu," stāstīja Bite.

Uzņēmums "Karavela" zivju konservus eksportē uz 46 pasaules valstīm. 

"Jāpaplašinās esošajos tirgos un jāmeklē jauni. Mums ir ambīcijas – mēs gribam tuvāko piecu gadu laikā sasniegt 100 miljonu apgrozījumu, attiecīgi – mums ir ko darīt, kur investēt. Mums lielākie tirgi ir Zviedrija, Dānija, Vācija, Lielbritānija, ASV – virs 10% no kopējā apgrozījuma. Ģeogrāfija ir plaša, sākot ar bijušajām sociālisma valstīm, beidzot ar tādām eksotiskām zemēm kā Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija. Veidojam jaunas produktu grupas, prezentējam "online" izstādēs, strādājam ar klientiem no attāluma. Kā varam, tā pielāgojamies situācijai, bet kopumā situācija ir normāla," klāstīja Bite.

Ekonomists Priede vērtē, ka Latvijas uzņēmēji spējuši ātri pielāgoties pieprasījumam pasaulē, kas mainījies pandēmijas dēļ. 

"Ja tas ir bijis saistīts ar būvniecības tirgu, tie ir dažādu veidu materiāli – koks, metāls. Pandēmija ir veicinājusi pieprasījumu pēc farmācijas, ķīmijas izstrādājumiem, un arī tur Latvija rāda labus rezultātus.

Katrā situācija – pozitīvā vai negatīvā – rodas kaut kādas iespējas, un mūsu uzņēmēji tās veiksmīgi izmanto.

Bet kopumā daudz kas atkarīgs, kā mums veiksies ar pandēmijas apkarošanu, jo tūrisms joprojām nav īsti atkopies, ir ierobežojumi ceļošanai. Es domāju, ka joprojām ir daudz kas atkarīgs no tā, kā visi tiksim galā ar šo pandēmiju," klāstīja Priede.

Uzņēmuma "Karavela" vadītājs Bite stāstīja, ka šobrīd ļoti svarīga ir 250 uzņēmuma darbinieku un visas grupas 600 darbinieku vakcinācija, lai Covid-19 dēļ nebūtu jāaptur ražošana, kā notika pagājušā gada nogalē.

Maksimāli, ko varējām –  ofiss, pārdošana, sagāde, grāmatvedība – centāmies darboties attālināti. Protams, bija arī saslimšanas gadījumi. Ap Ziemassvētku laiku uz divām nedēļām apstādinājām ražošanu, jo saslimušo skaits bija pietiekami liels. Gada sākumā veicām aptauju, cik vakcinēsies – bija gatavi 20%, kas bija bēdīgs skats.

Pēdējie aprēķini rāda, ka ir jau 75% vakcinēto vai pārslimojušo.

Tas nozīmē, ka mēs šobrīd esam aizsargāti pret slimības aktīvu izplatīšanos. Jūtamies komfortabli, salīdzinot ar to, kas notiek pārējā sabiedrībā ar vēlmi vakcinēties un sevi aizsargāt," stāstīja Bite.

Viņš vērtēja, ka pie izejvielu cenu svārstībām uzņēmēji jau pieraduši. Bažas raisa biznesa vide Latvijā – lielie darbaspēka nodokļi, obligātā iepirkuma komponente un līdz ar to augstās elektroenerģijas cenas, kas mazina uzņēmumu konkurētspēju ne tikai Eiropā, bet arī Baltijā.

KONTEKSTS:

Jūnijā Latvijas tirdzniecības apgrozījums bija par 37,6% lielāks nekā pirms gada un sasniedza 2,87 miljardus eiro. Veiksmīgus rezultātus sasniedz arī rūpniecības nozare kopumā, kas kopš pērnā gada aprīļa, kad pandēmijas dēļ kritās pieprasījums, gandrīz katru mēnesi uzrāda pieaugumu. Pirmajā pusgadā rūpniecības izlaide bija par 8,3% lielāka nekā gadu iepriekš. 

Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, rūpniecības izaugsme jūnijā palielinājās par 7,6%. Lielākais pieaugums bija apstrādes rūpniecībā – 10,9%, savukārt par 14,9% samazinājusies elektroenerģijas un gāzes izlaide. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt