Jaunievēlētajam Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentam demokrātam Džo Baidenam priekšā gana daudz izaicinājumu. Steidzami risināma ir Covid-19 krīze, kas ievērojami iedragājusi ASV ekonomiku. Tieši cīņu ar vīrusu Baidens norādījis kā būtiskāko, lai ASV ekonomiku atkal uzceltu uz kājām. Tāpat sagaidāms, ka Baidena ekonomikas politikā svarīga loma tiks atvēlēta arī klimata pārmaiņām.
Autora ziņas
Valdības atbalstu guvušais Ekonomikas ministrijas (EM) plāns gandrīz piecus miljonus eiro budžeta naudas novirzīt ap 200 viesnīcu pabalstīšanai nenozīmē, ka visas varēs "pārziemot" vai pat noturēt darbiniekus. Taču tas ļaus segt nelielu daļu komunālo maksājumu, kā arī iegūt laiku, lai uzņēmēji domātu par pielāgošanos jaunajiem izaicinājumiem. Tā izriet no ekspertu vērtējuma, kurā var saklausīt arī norādes, ka šajā gadījumā pareizāk būtu ieguldīt strādājošajos, nevis viesnīcu infrastruktūrā.
Pandēmijas laikā interese par reemigrēšanu augusi, bet par darbu Latvijā – pat dubultojusies. Par to liecina reemigrācijas un darba meklētāju konsultantu dati. Bažas par savu veselību dzīvojot valstīs, kur epidemioloģiskā situācija pavasarī bija krietni sliktāka nekā Latvijā, mudinājusi daudzus pieņemt spontānu lēmumu atgriezties.
Covid-19 modi nav atcēlis, un arī šajā rudenī par spīti plašajiem pulcēšanās ierobežojumiem norisinājās gan ikgadējā Latvijas modes gada balvas pasniegšana, gan Rīgas modes nedēļa. Tomēr šie modes svētki ir vien aisberga redzamā daļa un aiz tā slēpjas modes industrijas pārstāvju ikdiena. Dizaineri atzina, ka šis krīzes laiks prasa ne vien jostas savilkšanu, bet arī drosmi un spēju darboties radoši.
Atbalsta programma ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem mājokļa iegādei ir populāra, un piecu gadu laikā to izmantoja vairāk nekā 15 000 ģimeņu un 2500 speciālistu. Covid-19 pandēmijas sākumā interese par to gan samazinājās, bet tagad rudenī pieprasījums pēc valsts galvojuma hipotekārajam kredītam strauji pieaudzis.
Šī gada 31. janvārī Lielbritānija izstājās no Eiropas Savienības (ES). Līdz 31. decembrim ir noteikts pārejas periods, kas nozīmē – Apvienotā Karaliste nepiedalās ES lēmumu pieņemšanā, bet sadarbība turpinās kā līdz šim. Kā tas ietekmēs Latvijas uzņēmumus, kas savas preces un pakalpojumus eksportē uz Lielbritāniju?
Pagājušajā nedēļā noslēdzās pieteikumu iesniegšana Baltijas pētniecības programmas 3. kārtai, kurā piedalās ne tikai Baltijas valstu, bet arī Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas pārstāvji. Latvija iesniedza 81 pieteikumu no 23 pētniecības organizācijām. Kā šobrīd klājas Latvijas zinātniekiem un pētniekiem, kas jau gadiem runā par finansējuma nepietiekamību?
Līdz Covid-19 izraisītajai krīzei Rīgā īres tirgū pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, bet tagad situācija ir mainījusies. Nav tūristu, samazinājies ārvalstu studentu skaits, tomēr vidējās īres cenas galvaspilsētā nav būtiski samazinājušās. Rīgā un tās apkārtnē palielinājies pieprasījums pēc nelielu dzīvokļu un privātmāju īres.
Pēdējā laikā ievērojami samazinājies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētās čeku loterijas dalībnieku skaits. VID ieskatā cilvēku interesi par čeku loteriju, visticamāk, mazinājusi Covid-19 izplatība. Tādēļ sagatavoti grozījumi likumā, kas ļaus čeku loterijā reģistrēt arī ar internetbankas starpniecību pirktas preces un pakalpojumus.
Elektroenerģijas tirgu Eiropas Savienībā (ES) atvēra 2007. gadā, vispirms – lielajiem patērētājiem, pakāpeniski visiem pārējiem. Tirgus atvēršana nozīmē, ka elektrību var iegādāties no brīvi izvēlēta elektroenerģijas tirgotāja. Igaunijā pirms septiņiem gadiem atvēra elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām, pirms pieciem gadiem – Latvijā, bet Lietuva to gatavojas darīt 2021. gadā.
Latvijas Banka šopavasar rosināja komercbankas norakstīt līdz 2008. gadam, iepriekšējai krīzei, ņemtos un neatgūstamos hipotekāros kredītus. Saeima augustā apstiprināja grozījumus likumos, lai kredītiestādes vienpusēji varētu dzēst parādsaistības, un septembra beigās kredītu dzēšanu jau uzsāka "Swedbank". Kādi būs hipotekāro kredītu dzēšanas nosacījumi?
Piektdien sākās biznesa ideju mācības, ko deviņus gadus organizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). To mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību un sabiedrisko dzīvi laukos. Dalībnieki piecu dienu laikā apgūs uzņēmējdarbības pamatus, finanšu un mārketinga plānošanu, kā arī citus biznesa uzsākšanai svarīgus aspektus. Mācības beidzot, katrs jaunietis izstrādā biznesa plānu un decembrī tos varēs iesniegt konkursam "Laukiem būt", kurā labākie saņem naudas balvas savu ideju īstenošanai.
Latvijā saražo tikai 57% no patērētā cūkgaļas daudzuma. Tas nozīmē, ka cūkgaļas ražotājiem ir iespējas paplašināt ražošanu Latvijas tirgū. Perspektīva niša ir arī bioloģiskās cūkgaļas ražošana. Šobrīd Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki pēta bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu.
Pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām jau gandrīz 100 turienes uzņēmumu ir izrādījuši interesi savu darbību pārcelt uz Latviju, mūsu zemi novērtējot kā drošāku gan biznesam, gan dzīvošanai. Bet 16 komersanti, lielākoties informācijas un citu augsto tehnoloģiju biznesā, jau izšķīrušies pārcelties uz Rīgu.
Trešo gadu Latvijā tiek īstenota izglītības programma strādājošiem cilvēkiem vecumā no 25 gadiem. Tās mērķis – pilnveidot strādājošo profesionālo kompetenci un veicināt konkurētspēju, kā arī novērst darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam. Programmu finansē Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Latvijas valsts, sedzot 90% no mācību izmaksām. Līdz 22. oktobrim var pieteikties mācību 5. kārtai vairāk nekā 500 programmās.
Arvien saglabājot noslēpumainību un neatklājot, kad tad īsti atvērs veikalus, straujus apgriezienus darbinieku komplektēšanā sākusi mazumtirdzniecības kompānija "Lidl". Ienākt Latvijā tā sola jau labu laiku, turklāt ar vērienu – veikalus atvērs vienlaicīgi, darbiniekiem sola nozarē lielākās algas un citus sociālos labumus. Tagad tirgotājs sācis strādājošo meklējumus, pie sevis aicinot vismaz tūkstoti veikalu un noliktavu darbinieku. Vai un kā jauna tirgus spēlētāja ienākšana Latvijā mainīs darbaspēka situāciju tirdzniecībā?
Latvijā gatavojas ražot munīciju. Tuvākajā laikā Aizsardzības ministrija (AM) plāno noslēgt pirmo stratēģiskās partnerības līgumu ar uzņēmējiem. Ražotāju vārdus ministrija vēl gan neatklāj. Pēdējos gados Latvijā palielinās to uzņēmumu skaits, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus aizsardzības industrijai.
No ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic "netīras" naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām. Eksperti cer, ka žurnālistu atklājumi mudinās valstu valdības veikt nepieciešamās reformas un uzraugošās iestādes tiks stiprinātas.
Rēzeknes pašvaldībā būtu gatavi sākt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu, taču naudas trūkuma dēļ atkritumu pārstrādes iekārtas, kas jāuzstāda tuvākajā atkritumu pārstrādes un uzglabāšanas poligonā, joprojām nav iegādātas. Pilsētas mērs atzīst – tas var nozīmēt atkritumu apsaimniekošanas tarifa kāpumu.
Bezmaksas skolas piena programma Latvijā tika ieviesta pirms 16 gadiem, bet pirms 10 gadiem pirmsskolnieki un 1.-9. klašu audzēkņi bez maksas trīs reizes nedēļā sāka saņemt arī augļus un dārzeņus. Šai laikā izdzerti 37 000 tonnu pasterizēta piena un apēsti 8000 tonnas augļu un dārzeņu. Tikko noslēgusies pieteikšanās programmai jaunajā mācību gadā, un Lauku atbalsta dienests (LAD) turpina vērtēt pretendentus. Kādas izmaiņas pērnā gada programmā "Piens un augļi skolai" ienesa Covid-19 pandēmija, un ko vajadzētu mainīt?
Līdz ārkārtējās situācijas sākumam tiešo piegāžu biznesu lēni, bet stabili attīstīja mazumtirgotāji un ēdinātāji, kas savas preces klientiem piegādāja pa pastu vai ar kurjeru starpniecību. Taču līdz ar Covid-19 diktētajiem notikumiem, kad daudzi brīvprātīgi vai piespiedu kārtā vairāk uzturējās mājās, tiešās piegādes strauji sāka attīstīt arī lielveikalu ķēdes. Vai līdz ar ārkārtējās situācijas beigām nu atkal paši dodamies uz veikaliem vai arī izvēlamies, lai veikali nāk pie mums?
Vairākās Eiropas valstīs šobrīd diskutē par darba dienu skaita samazināšanu. Konkrētāk – par iespēju strādāt nevis piecas, bet četras darba dienas nedēļā. Piemēram, Vācijā līdz 2030. gadam autobūvē nodarbināto skaits varētu samazināties pat uz pusi, tāpēc saīsināta darba nedēļa ļautu saglabāt darba vietas un samazināt bezdarba līmeni. Vai šāds risinājums būtu aktuāls arī Latvijā?
Lai jau tuvāko gadu laikā nodrošinātu iedzīvotājiem modernu, drošu un ērtu dzelzceļa infrastruktūru, kas būs pielāgota arī jaunajiem pasažieru vilcieniem, uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" ir izsludinājis iepirkumu par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību. Šajā gandrīz 60 miljonu eiro vērtajā projektā pirmo reizi Latvijas dzelzceļa vēsturē izbūvēs pasažieru infrastruktūru ar vienotām vizuālām vadlīnijām, bet nevalstiskās organizācijas uzteic vides pieejamības risinājumus. Izskan gan arī viedoklis, ka peroniem būtu jābūt platākiem.
Pagājušajā nedēļā, svinīgā ceremonijā izkraujot pirmos konteinerus no Ķīnas kuģošanas uzņēmumu holdinga "Cosco" konteinerlīnijas kuģa, Rīgas ostā tika atklāts jauns konteinerceltnis, kas turpmāk papildinās Baltijā modernāko konteineru apstrādes loģistikas sistēmu un sekmēs ātrāku konteinerkravu apstrādi.
Ar septembra sākumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 14 biznesa inkubatoros visā Latvijā ir sākusies pieteikšanās pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pieteikumus var iesniegt jaunie uzņēmumi, kas reģistrēti Komercreģistrā ne ilgāk par trīs gadiem, izstrādājuši inovatīvus produktus vai pakalpojumus un vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību. Līdz 20. septembrim pirmsinkubācijas programmā tiks uzņemti 257 topošie uzņēmēji, bet inkubācijas programmā – 76 uzņēmumi.
Kaut arī pēdējā laikā dzirdami viedokļi, ka Rīga iedzīvotāju acīs zaudē savu pievilcību un daudzas jaunās ģimenes pārceļas uz dzīvi Pierīgā, Rīga ekonomiskajā ziņā joprojām ir Latvijas līderis ar lielāko iedzīvotāju skaitu, lielākajām algām un zemāko bezdarba līmeni. Kāda šobrīd ir ekonomiskā situācija Rīgā, un ko no jaunās Rīgas domes gaida uzņēmēji un ekonomisti?
Strauji mainīgie laika apstākļi daļai lauksaimnieku, jo īpaši lopkopībā iesaistītajiem, ir radījuši sarežģījumus nopļaut un novākt sienu vai zāles masu lopbarībai. Lai arī Latgalē laika apstākļi šovasar bijuši labvēlīgāki nekā citviet, gan Latgales, gan citu novadu lauksaimnieki atzīst, ka Zemkopības ministrijas pieņemtais lēmums par zālāju nopļaušanas un novākšanas termiņa pagarināšanu daudziem ļāvis izbēgt no soda sankcijām un mierīgi pabeigt lopbarības sagatavošanu saimniecībās