Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Eiropa bez digitālā eiro pakļautu sevi ģeopolitiskam un stratēģiskam riskam

Eiro fokusā

Pieaug Latvijas tirdzniecības apgrozījums, veiksmīgi rezultāti arī rūpniecībā

Ar jaunām finanšu tehnoloģijām par klientiem visvairāk domā bankas

Par jaunām finanšu tehnoloģijām klientiem visvairāk domā bankas

Iespēja veikalā samaksāt ar telefonu vai terminālim tikai pietuvinātu karti, ieiet savos profilos internetā ar pirksta nospieduma palīdzību vai datu glabāšana nevis savos datoros, bet tā sauktajā mākonī jeb attālinātos datu centros, par kuru atrašanās vietu nemaz nezinām. Šie rīki jau labu laiku kļuvuši par mūsu ikdienu, un tehnoloģiju attīstība kopā ar stingrāku valsts regulējumu arī Latvijas finanšu tirgus dalībniekus rosina ieviest jaunus risinājumus gan klientu ērtībai, gan drošībai.

Patlaban finanšu tirgus dalībnieki visvairāk izmanto dažādas lietotāju programmas saskarnes jeb, vienkāršāk runājot, rīkus, lai mēs kā klienti ar datoru vai tālruņu palīdzību ērtāk varētu darboties banku un citu finanšu institūciju interneta lapās un aplikācijās. Otrajā vietā no biežāk izmantotajām tehnoloģijām ir bezkontakta norēķini, bet tiem seko biometrijas risinājumi un pakalpojumi datu mākonī.

Tā parāda ikgadējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aptauja, pastāstīja FKTK Finanšu inovāciju departamenta direktore Marine Krasovska.

Aptaujā gan arī noskaidrots, ka no 125 finanšu uzņēmumiem kādu no inovatīvajām tehnoloģijām izmanto tikai 44 jeb teju katrs trešais.

Aktīvākās uz jaunām finanšu tehnoloģijām ir bankas, kam seko apdrošinātāji, investīciju uzņēmumi un arī vienkāršākas maksājumu institūcijas.

Tehnoloģiju attīstībai un banku spējai sadarboties ar tā sauktajiem “FinTech” uzņēmumiem viens nu jau klasisks piemērs ir tas, kā mēs dažādu banku aplikācijās apstiprinām maksājumus. Proti, sistēmu maksājumu palaišanai ieviesis viens finanšu tehnoloģiju uzņēmums, bet šo platformu izmanto konkurējošas bankas, kas vairs nedomā katra savu piekļuves sistēmu.

“Līdz šim inovācijas vairāk ir bijušas ar infrastruktūras lietām. Un viena, ko daudzi lietotāji un uzņēmumi lieto, ir “Smart ID”. Tā vietā, lai katra banka būvētu savu risinājumu, tika paņemts finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas to izveidoja kā vienotu standartu jebkuram tirgus dalībniekam.

Bet tuvākajā laikā, es domāju, jaunās idejas tiks meklētas virzienos, kuros pagaidām ir svaigu ideju trūkums. Un viens no tiem ir ilgtspējas jautājumi.

Mēs zinām, ka arvien vairāk uzņēmumu un varbūt iedzīvotāju dienaskārtībā ienāk ilgtspējas jautājumi – kādu ekoloģisko pēdu atstāj darījumi, ko es ikdienā veicu. Tā vietā, lai lielie pasaules uzņēmumi paši būvētu šos risinājumus, uzskatu, ka labākā opcija – specializēti tehnoloģiju uzņēmumi, kas izveidos risinājumu, ko varēs izmantot praktiski visi tirgus dalībnieki,” pastāstīja “Swedbank” digitālās stratēģijas un inovāciju vadītājs Ģirts Bērziņš.

Piemēram, kādu iespaidu uz apkārtējo vidi atstāj katrs mūsu darījums, lai nākotnē jau tehnoloģijas mums palīdzētu labāk plānot, ko pirkt vai labāk neiegādāties, lai mazāk kaitētu videi.

Tāpat būtisks attīstības virziens ir biometrijas attīstība, lai mēs ērti autentificētos jeb pieslēgtos saviem finanšu datiem. To sevišķi pierādījis pandēmijas laiks, kad visu darām attālināti.

Un, jo vairāk attīstām tehnoloģijas, jo svarīgāks kļūst apjomīgo datu drošas glabāšanas un arī apstrādes jautājums. “Protams, gan cilvēku klātbūtnes nepieciešamība, gan arī lai iegūtu precīzāku un padziļinātāku rezultātu. Jo cilvēku iespējas apstrādāt daudzveidīgu informāciju ir ierobežotas. Mašīnu loma ir izmantot daudzus informācijas avotus un meklēt sakarības tajos,” norādīja Bērziņš.

Patlaban mākslīgo intelektu Latvijā izmanto seši tirgus dalībnieki banku, apdrošināšanas un privāto pensiju sektoros. Savukārt automatizētās konsultācijas jeb robokonsultācijas sniedz pieci tirgus spēlētāji.

Lai sekmētu “FinTech” attīstību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedāvā inovatīvu ideju ieviesējiem divus atbalsta veidus: konsultācijas Inovāciju centrā, ko izmanto visbiežāk, un iespēju testēt produktu vai pakalpojumu Regulatīvajā smilškastē. Par tā saukto smilškasti gan interese pagaidām nav liela.

“Esošie un potenciālie finanšu tirgus dalībnieki, kuru darbībai, piemēram, ir nepieciešama FKTK darbības atļauja, var testēt un pārbaudīt savus inovatīvos finanšu pakalpojumus, produktus vai arī jaunus uzņēmējdarbības modeļus. Tā ir speciāla vide, kas ir atvērta jebkuram finanšu pakalpojumu sniedzējam, kas var nākt (..) ar jaunu ideju vai produktu un notestēt to atbilstību esošai regulācijai. (..) Tā der tiem pakalpojumu sniedzējiem, kam nākotnē nepieciešama licence,” pastāstīja FKTK pārstāve Marine Krasovska.

Neviens neapšauba, ka mākslīgais intelekts ir ar milzīgu potenciālu mainīt finanšu pakalpojumus un nodrošināt produktu un datu kvalitāti jaunā līmenī. Marine Krasovska piebilda, ka pasaulē šie risinājumi jau palīdz atklāt krāpšanu, ļauj automatizēt funkcijas, vērtēt klientu kredītspēju. Šī ir iespēja arī Latvijas talantiem radīt un izstrādāt inovatīvus finanšu produktus un pakalpojumus, taču

bankās atzīst, ka mūsu tirgū pietrūkst galvu ar jaunām idejām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt