Pēdējo nedēļu laikā plašumā iet šoferu trūkums un tā radītās problēmas autopārvadājumu nozarē Eiropā. Tomēr šādas problēmas mums ir daudz tuvākas, nekā varbūt varētu domāt.
Autora ziņas
47% Baltijas valstu iedzīvotāju domā par sava biznesa uzsākšanu – tā liecina nesen veikta aptauja. Visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāju noskaņojums ir līdzīgs, un par galvenajiem šķēršļiem iedzīvotāji atzīst finansējuma trūkumu, birokrātiju un nodokļu slogu. Lai uzsāktu savu biznesu, daļa iedzīvotāju būtu gatavi atteikties no ceļošanas, sporta un aktīva dzīvesveida, kā arī augstāka ieņemamā amata pašreizējā darba vietā.
Kopš marta, kad ekonomiskā situācija uzlabojās, atkal aug pieprasījums pēc patēriņa kredītiem. Pieprasījums pēc patēriņa kredītiem samazinājās pagājušā gada ziemā, kad slēdza veikalus Covid-19 dēļ un neziņa par nākotni atturēja iedzīvotājus no lielākiem pirkumiem. Patēriņa kredītus izsniedz gan bankas, gan nebanku kreditētāji. Ja banku aizdevums vidēji ir 2000 eiro, tad nebanku kredīti ir mazāki – ap 500 eiro.
Ēdināšanas bizness uz iznīcības robežas – tā situāciju nozarē raksturoja uzrunātie kafejnīcu saimnieki Latgalē, raugoties uz aukstāka laika tuvošanos un līdz ar to arī āra terašu darbības pārtraukšanu. Šajā reģionā ir zemākais vakcinācijas pret Covid-19 līmenis, attiecīgi arī mazāk klientu, kuriem ir Covid-19 sertifikāts un kuri var apmeklēt kafejnīcas iekštelpās. Daļa kafejnīcu, kur klientu skaits rūk, plāno savas durvis slēgt ciet. Citas darbu turpina, bet ar lielām bažām raugās nākotnē.
Pandēmijas laiks daudziem uzņēmumiem licis apdomāt digitalizācijas iespējas, kas atvieglo gan preču tirdzniecību internetā, gan uzlabo, piemēram, ražošanas procesus, samazinot nepieciešamo darbinieku skaitu. Tiesa, digitalizācijas iet roku rokā ar investīcijām, līdz ar to ne visu uzņēmumu rocība ļauj izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas. Tomēr tendence ir pozitīva, un uzņēmumi novērtē digitālos rīkus un apsver iespēju tos ieviest nākotnē.
Braucieni kļuvuši divreiz dārgāki, bet autobusu reisi – divreiz retāki. Tā var īsumā un no pasažieru pozīcijām raksturot valsts izšķiršanos dažos maršrutos pārvadājumus ar autobusiem nodot brīvajam tirgum, kur jāvalda konkurencei, nevis ierēdņu regulējumam. Tomēr no komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem ieguvumu vismaz pagaidām tikpat kā nav ne braucējiem, ne vedējiem.
Pandēmijas laikā daudz izaicinājumu bijis mazumtirdzniecības nozarei – pērn Ziemassvētku laikā slēdza lielveikalus un tirgotāji nepaspēja pārdot daudzas sezonas preces, tika ierobežots veikalos nopērkamo preču daudzums, tirgotājiem bija jāveido pārdošanas platformas internetā un jākonkurē ar starptautiskajiem interneta veikaliem. Tagad ar bažām tiek gaidīti valdības lēmumi par ierobežojumiem tirdzniecībā.
Alūksnes novadā šomēnes uzņēmums "APF Holdings" atklāja jau trešo putnu novietni, investējot tajā 4 miljonus eiro. Kopumā Alūksnes putnu fermā ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. Tuvākajā nākotnē "APF Holdings" plāno sākt darbību Preiļos. Šobrīd holdingkompānija izveidojusi meitas uzņēmumu "Preiļu putni", kas audzēs cāļus Alūksnes putnu fermas vajadzībām.
Šā gada divos ceturkšņos pēc pārdošanas apjoma lielākais apdrošināšanas veids Latvijā bija veselības apdrošināšana – tā veido 23% no kopējā apjoma. Samazinājies dzīvības apdrošināšanas līgumu skaits, savukārt pieaugusi īpašumu – māju un ēku apdrošināšana, bet automašīnu īpašnieki tradicionāli iegādājas KASKO un OCTA polises. Kā pandēmija ietekmējusi apdrošināšanas nozari un kā to ietekmēs nākotnes izaicinājumi – kiberapdrošināšana un ilgtspējība?
Eiropas Savienības (ES) lielākajā ekonomikā Vācijā ar sociāldemokrātu uzvaru noslēgušās parlamenta vēlēšanas. Lai gan Vāciju joprojām varam dēvēt par pārtikušu, tomēr savi izaicinājumi ir katrā valstī, arī šajā. Jaunajam kancleram tie būs jāmanto un ar tiem jātiek galā. Lai pārrunātu to, kāda ir situācija Vācijas ekonomikā, Latvijas Radio uz sarunu aicināja Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW) pētniecības direktoru, Potsdamas Universitātes ekonomikas profesoru Aleksandru Kritiku.
Daļai iedzīvotāju Covid-19 pandēmijas laikā palielinājušies uzkrājumi. Ja nauda vienkārši stāv noguldījumu kontā, inflācija tās vērtību samazina. Viens no veidiem, kā likt naudai pelnīt, ir ieguldīt to investīciju fondos vai biržas tirgos, lai gūtu papildu ienākumus no ieguldītā kapitāla. Ar kādu naudas summu sākt, kādus investīciju veidus izvēlēties?
Šā gada pirmajā pusgadā "Altum" apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43%, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā. Apstiprināto aizdevumu kopējā summa ir 7,43 miljoni eiro.
Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamais fonds ir novecojis, it īpaši reģionos, kur gadiem nenotiek jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecība. Īres namu būvei reģionos no Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma plānots atvēlēt teju 43 miljonus eiro, un par šo naudu iecerēts uzbūvēt 700 īres dzīvokļus. Tomēr bažas rada būvniecības izmaksas, kas Covid-19 pandēmijas ietekmē ir ievērojami kāpušas. Kā tās ietekmēs īres namu būvniecības izmaksas un potenciālo īres maksu reģionu iedzīvotājiem?
Strauji kāpjošās kokmateriālu cenas liek daudziem privātajiem mežu īpašniekiem izšķirties pārdot izaugušos kokus, savukārt uzņēmums “Latvijas Valsts meži”, kas pārvalda pusi no visiem mūsu valsts mežiem, zāģeru izsolēs lielākas cerības tikt pie mežizstrādes dod tiem, kam jaunāka tehnika. Tas viss strauji kāpinājis pieprasījumu pēc lielās meža tehnikas, kam seko šo agregātu sadārdzinājums un pat gadu ilgas piegādes.
Latvijā darbojas 320 jaunuzņēmumi jeb strauji augoši uzņēmumi. 2021. gads jaunuzņēmumiem bijis līdz šim veiksmīgākais 10 gadu laikā, jo tieši šogad izdevies piesaistīt vislielākās investīcijas. Astoņos mēnešos Latvijas jaunuzņēmumi investīcijās piesaistījuši 171 miljonu eiro.
Neskatoties uz nepārtrauktiem brīdinājumiem un aicinājumiem uzmanīties no krāpniekiem, kuri uzdodas par bankas darbiniekiem, Valsts policija joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Tiesa, pēdējā laikā, lai arī ierosināto kriminālprocesu skaits nav kļuvis mazāks, aizvien vairāk iedzīvotāju atpazīst krāpšanas mēģinājumus un par to ziņo likumsargiem. Bankas aicina cilvēkus neizpaust personīgos datus un neielaisties sarunās ar viltus bankas darbiniekiem.
Saeimā skata grozījumus Pasta likumā, kas ļaus muitai stingrāk kontrolēt aizdomīgus pasta sūtījumus, kuros var būt narkotiskās, psihotropās un citas aizliegtās vielas. Likumprojekta mērķis ir paplašināt muitas tiesības attiecībā uz pārrobežu pasta sūtījumu pārbaudi, aizdomīgo pasta sūtījumu izņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu.
Pret Baltkrieviju noteiktās sankcijas skar ne tikai šīs valsts amatpersonas un tai pietuvinātos uzņēmējus, bet arī mūsu komersantus, kas ar Baltkrieviju tirgojas. Tā izriet no pēdējā laikā kokrūpnieku celtās trauksmes, ka mūsu bankas ir pārspīlēti piesardzīgas un mēdz neapkalpot darījumus ar baltkrieviem, bezmaz vai liekot uzņēmējiem pierādīt, ka viņu sadarbības partneri, kam tiek pārskaitīta nauda, nav rados vai draugos ar Aleksandra Lukašenko režīmu.
Nākamā gada 1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tas nozīmē, ka, nododot noteikta tilpuma stikla un plastmasas pudeles, kā arī metāla skārdenes, iedzīvotāji varēs saņemt atpakaļ iepakojuma depozīta maksu. Viena iepakojuma cena būs 10 centi, un to varēs nodot vai nu taromātos jeb īpaši izveidotos kioskos vai veikalos. Diskusijas par dzēriena iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ilgušas gandrīz 20 gadus, bet šī gada janvārī konkursā tika izvēlēts operators, kas turpmākos septiņus gadus veidos un pārvaldīs depozīta sistēmu. Kā iecerēta sistēmas darbība?
Vidējā bruto mēnešalga 2. ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 10,2%, sasniedzot 1237 eiro. Turklāt algu pieaugums turpinājies arī Covid-19 pandēmijas laikā. Pērn algas auga par 6% gadā, iepriekš – par 7%. Eksperti algu pieaugumu, gan ne tik strauju, prognozē arī turpmāk.
Līdz ar prasību pēc Covid-19 sertifikāta vai negatīva testa friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem nozare nonāks pagrīdē. Tā situāciju vērtē gan nozarē strādājošie, gan pakalpojumu saņēmēji. Latgalē joprojām ir zemākais vakcinācijas temps pret Covid-19. Attiecīgi ir gan mazāk meistaru, gan pakalpojumu saņēmēju, kuri ir vakcinējušies, bet testu veikšana sit pa kabatu abām pusēm.
Teritoriālā reforma, pēc kuras nu jau trīs mēnešus daudzi novadi apvienoti un daudzviet mainījusies arī politiskā vadība, nav būtiski ietekmējusi iepriekšējo domju iesāktos būvniecības projektus. Dažas jaunās vietvaras gan atteikušās no valsts aizdevumiem, un vēl dažviet uzņēmējiem nācies pacīnīties par rēķinu apmaksu, taču lielu politisku kolīziju šajā ziņā nav. Tieši pretēji – pašvaldības esot gatavas īstenot jaunus un lielus infrastruktūras attīstības plānus.
Atšķirības starp viena zīmola pārtikas produktiem Eiropā pastāv. Tomēr pašlaik nevar viennozīmīgi pateikt, ka Centrāleiropas vai Austrumeiropas patērētāji saņem sliktākas kvalitātes ražojumus. Tas ir galvenais Eiropas Komisijas veiktā pētījuma rezultāts. Patērētāju sargi uzskata, ka ir pienācis laiks, lai lielās korporācijas atteiktos no atšķirīgu recepšu izmantošanas Eiropas tirgū. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti kritizē pētījumu kā nepilnīgu.
Strauji atkopjas Latvijas ekonomika, tomēr ir nozares, kas joprojām atpaliek no pirms Covid-19 pandēmijas līmeņa. Jau otro gadu samazinās pārvadāto kravu apjoms tranzīta nozarē – gan pa dzelzceļu, gan termināļos un ostās. Lai meklētu jaunus klientus un jaunus galamērķus, pagājušajā nedēļā Ukrainā viesojās "Latvijas dzelzceļa" pārstāvji.
Nākamajā nedēļas nogalē Dubaijā notiks starptautiska būvniecības izstāde, uz kuru dosies arī astoņi uzņēmēji no Latvijas. Viņi pārstāvēs ne tikai būvmateriālu ražotājus, bet arī specifiskus būvniecības un arhitektūras pakalpojumus. Ja Covid-19 pandēmijas laikā daudzas izstādes tika pārceltas un atceltas vai notika tiešsaistē, tad šogad jau 50 Latvijas uzņēmumi piedalījušies vai vēl plāno piedalīties 124 starptautiskās izstādēs. Starptautiskās izstādes ir svarīgas ārvalstu tirgu iekarošanā.
Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā nosaka preču un pakalpojumu cenas, lai novērstu gadījumus, kad tirgotāji mākslīgi paceļ cenas īsu brīdi pirms atlaižu piemērošanas, lai akcija izskatītos lielāka, atzinīgi vērtēja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore Jeļena Šalkovska. Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijā norādīja uz plānoto izmaiņu mīnusiem.
Lai veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību, valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi. Fonds palīdzēs Baltijas MVU piesaistīt papildu kapitālu attīstībai, ražot jaunus produktus, tos eksportēt un radīt jaunas darbavietas.
Kopš maija lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits katru mēnesi strauji audzis, dubultojoties pret iepriekšējā mēneša lidotāju skaitu. Arī aviokompānijas sāk drošāk runāt par nozares atlabšanu, atverot jaunus galamērķus un aicinot darbā iepriekš atlaistos. Tomēr lidotgribētāju skaits ir sasniedzis tikai piekto daļu no pirmspandēmijas apjoma, turklāt nu jau bažas sāk sēt vīrusa straujā izplatība.
Jau divus gadus attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmumiem dod iespēju saņemt grantu energoaudita veikšanai, lai tālāk varētu izvēlēties visefektīvāko veidu, kā uzlabot uzņēmuma energoefektivitāti. Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā "Altum" grantiem paredzētā summa ir vairāk nekā 1 miljons eiro, no kuras palikusi vien neliela daļa.
Vairāki Covid-19 vakcīnu ražotāji pēdējā laikā pieredzējuši akciju cenu kāpumu. To vidū gan “Pfizer”, gan “Moderna” un citi. Arvien plašāk tiek runāts par nepieciešamību vakcīnu trešajām devām, kā arī ražošanas jaudu palielināšanu, kas arī bijis iemesls kāpumiem.
Katru nedēļu vismaz viens vai pat vairāki uzņēmumi Latvijā kļūst par interneta krāpnieku upuriem. Tā sekas ir desmitiem tūkstošu eiro tēriņos vai pazaudēti dati. Tā atklāj informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv". Arī auditorkompānijas "Ernst & Young" pētījums parāda, ka lielākā daļa uzņēmēju novēro uzbrukumus, bet paši arī atklāj, ka līdz ar attālināto darbu ir nepietiekami gādājuši par drošību.
Pirms pandēmijas 20% no visa tūrisma apjoma sastādīja darījumu tūrisms jeb dažādu konferenču, semināru un korporatīvo pasākumu organizēšana. Covid-19 ierobežojumu dēļ aizvien populārāki kļūst tā dēvētie hibrīdpasākumi, kad daļa dalībnieku tiekas klātienē, savukārt, daļa - pasākumam pieslēdzas attālināti. Tūrisma nozares pārstāvji vērtē, ka hibrīdpasākumi nebūs tikai Covid-19 laika iezīme, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
