"Eiro fokusā"

"Eiro fokusā" 2020.gada materiāli tapuši ar Latvijas Bankas finansiālu atbalstu.


Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Bankas gatavas dzēst trekno gadu kredītus, bet klienti noslēpušies ārzemēs
Bankas gatavas dzēst trekno gadu kredītus, bet klienti noslēpušies ārzemēs
Aptuveni pusmiljards eiro. Tāda varētu būt summa, ko mājokļu pirkšanai un celšanai esam aizņēmušies tā sauktajos treknajos gados šā gadsimta sākumā, bet līdz ar ekonomikas krīzi palikuši parādā bankām. Dažas kredītiestādes jau pirms vairākiem gadiem pēc savas gribas sāka tādas saistības dzēst, bet nu jau divus gadus to ļauj darīt arī likums. Tomēr liela daļa parādnieku izvēlējušies no šīm nepatikšanām aizbēgt, atgriešanos legālā dzīvē attālinot un padarot dārgāku. 
Pasaules lielākie uzņēmumi recesiju prognozē «maigu un īslaicīgu»; Latvijā aicina samazināt birokrāt...
Pasaules lielākie uzņēmumi recesiju prognozē «maigu un īslaicīgu»; Latvijā aicina samazināt birokrātiju un ātri reaģēt uz pārmaiņām
Gada beigās pasaules ekonomikā gaidāma recesija, citiem vārdiem sakot – ekonomikas bremzēšanās jeb lejupslīde. Cik dziļa tā būs, protams, nav zināms, bet aptaujās jautājumus par recesiju aizvien biežāk uzdod arī uzņēmējiem. Pasaules starptautisko un lielāko uzņēmumu pārstāvji vērtē, ka recesija būs "maiga un īslaicīga" un vidējā termiņā, trīs gadu laikā atjaunosies investīcijas uzņēmumu digitalizācijā, vidē un pārvaldībā. Tikmēr Latvijas uzņēmēji aicina samazināt birokrātiju un ātri reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.
Piešķir līdzekļus būvdarbu sadārdzinājuma segšanai. Būvnieki: Tas bija nepieciešams jau pavasarī
Piešķir līdzekļus būvdarbu sadārdzinājuma segšanai. Būvnieki: Tas bija nepieciešams jau pavasarī
Valdība piešķīrusi papildu līdzekļus būvmateriālu un būvdarbu sadārdzinājuma segšanai septiņiem kultūras infrastruktūras objektiem. Starp tiem ir Latvijas Leļļu teātris, Rundāles pils, Rīgas cirks un citi objekti. Būvnieku pārstāvji norāda, ka valdības iesaistīšanos noslēgto būvniecības līgumu pārskatīšanā gaidījuši jau pavasarī un arī turpmāk no valdības gaida ātrus un konsekventus lēmumus.
Rīga centīsies uzrunāt ārvalstu uzņēmumus ar «workcation» jeb darbatvaļinājuma programmu
Rīga centīsies uzrunāt ārvalstu uzņēmumus ar «workcation» jeb darbatvaļinājuma programmu
Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra šogad gatavojas uzsākt "workcation" jeb darbatvaļinājuma programmu. Tās ietvaros lielu ārvalstu uzņēmumu pārstāvji varēs nedēļu dzīvot un attālināti strādāt Rīgā, izbaudot gan darba, gan atpūtas iespējas, arī tikties ar Rīgas domes vadību vai nozares pārstāvjiem. Programmas galvenais mērķis, protams, ir piesaistīt Rīgai ārvalstu uzņēmumus.
Novados darbaspēka problēmas cer risināt ar Mājokļu fondu, kas attīstīs īres dzīvokļus
Novados darbaspēka problēmas cer risināt ar Mājokļu fondu, kas attīstīs īres dzīvokļus
Darbaspēka problēmas reģionos cer risināt ar Mājokļu fondu, kas attīstīs īres dzīvokļus novados. Ministrija piedāvā jau nākamajā gadā izveidot fondu kā atbalsta instrumentu pašvaldībām, un tā plānotais apjoms būtu 100 miljoni eiro. Pašvaldības apstiprina vajadzību pēc mājokļiem un nepieciešamību tos būvēt pēc jauniem ilgtspējīgiem standartiem.
Lielbritānijas valdības plāni cīņai ar inflāciju izraisa satricinājumu britu iekšpolitikā un finanšu...
Lielbritānijas valdības plāni cīņai ar inflāciju izraisa satricinājumu britu iekšpolitikā un finanšu tirgos
Lielbritāniju līdzīgi kā daudzas citas pasaules valstis ir skārusi enerģētikas krīze un augsta inflācija. Lielbritānijas valdība jaunās premjeres Lizas Trasas vadībā pirms nepilnām divām nedēļām prezentēja budžeta projektu valsts ekonomikas problēmu risināšanai. Tomēr daudzos politiķos, analītiķos un daļā sabiedrības tas radīja neizpratni. Valdības plāni arī izraisīja satricinājumu finanšu tirgos. Spiediena dēļ plāns tomēr piedzīvojis izmaiņas.
Pandēmijas laikā komunālo maksājumu parādi nepieauga; šoziem būtisks valsts atbalsts
Pandēmijas laikā komunālo maksājumu parādi nepieauga; šoziem būtisks valsts atbalsts
Pirms jaunās apkures sezonas parasti apkopo informāciju, cik daudz iedzīvotāji palikuši parādā komunālajiem un siltumenerģijas uzņēmumiem. Covid-19 pandēmijas laikā, pateicoties arī valsts sniegtajam atbalstam, parādi par siltumu, ūdeni un māju apsaimniekošanu nepalielinājās un saglabājās vidēji 10% apmērā, bet tagad ar bažām tiek gaidīta ziema un lielie apkures rēķini. Šonedēļ par papildu līdzekļu piešķiršanu centralizētās siltumapgādes atbalstam lēma valdība, un tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem rēķini šoziem palielināsies, bet ne tik dramatiski, kā tika gaidīts iepriekš.
Septiņās pilsētās startējis uzņēmējdarbības semināru cikls skolēniem «Jauno uzņēmēju skola»
Septiņās pilsētās startējis uzņēmējdarbības semināru cikls skolēniem «Jauno uzņēmēju skola»
Uzņēmējdarbības semināru cikls skolēniem "Jauno uzņēmēju skola" ir iespēja jauniešiem uzzināt par izglītojošām uzņēmējdarbības programmām, iepazīties ar skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošanas un attīstīšanas iespējām,  klātienē tikties ar jau veiksmīgi strādājošiem skolēnu mācību uzņēmumiem un uzklausīt dažādu biznesa ekspertu pieredzi. Semināru cikls paredzēts kopumā septiņās Latvijas pilsētās.
Zāģeri pārcēlušies uz privātajiem mežiem; mazvērtīgajai koksnei cenas turpina kāpt
Zāģeri pārcēlušies uz privātajiem mežiem; mazvērtīgajai koksnei cenas turpina kāpt
Visticamāk, vismaz līdz pavasarim turpinās kāpt gan enerģētiskās jeb mazvērtīgās, gan lietaskoka koksnes cenas. Tā vērtēja nozares eksperti, secinot, ka mežos arvien vērojams izteikts darbaroku trūkums, bet esošie strādnieki no valsts mežiem pārcēlušies uz privātajiem, kas augošo cenu apstākļos savas audzes izstrādā malkai un šķeldai.
Lietuvā un Igaunijā turpina samazināties drukāto avīžu skaits
Lietuvā un Igaunijā turpina samazināties drukāto avīžu skaits
Tehnoloģijām arvien vairāk ienākot cilvēku ikdienā, pārmaiņas jau ilgu laiku skar arī drukātos medijus, precīzāk, laikrakstus. Cilvēkiem daudz vairāk laika pavadot viedtālrunī, planšetē vai pie datora ekrāna, avīze pastkastītē vairs nav nepieciešama un informācija labprātāk tiek patērēta digitāli. Šī iemesla dēļ laikrakstiem ir arvien grūtāk izdzīvot, un šāda situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā.
Sagatavota atbalsta programma energoietilpīgiem uzņēmumiem izmaksu pieauguma kompensācijai
Sagatavota atbalsta programma energoietilpīgiem uzņēmumiem izmaksu pieauguma kompensācijai
Daudz tiek runāts par to, kā šajā ziemā energoresursus gatavojas taupīt pašvaldības un iedzīvotāji. Arī uzņēmēji domā par taupīšanas iespējām, bet Latvijā ir energoietilpīgi uzņēmumi, kam energoresursu taupīšana labākajā gadījumā nozīmē ražošanas sašaurināšanu, sliktākajā – ražošanas pārtraukšanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija sagatavojusi valsts atbalsta programmu tiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kam energoresursi ir ļoti būtiska ražošanas izmaksu sastāvdaļa.
Rīgā un Pierīgā uzsākta bioloģisko atkritumu šķirošana; Getliņu poligonā no tiem ražo gāzi un tehnis...
Rīgā un Pierīgā uzsākta bioloģisko atkritumu šķirošana; Getliņu poligonā no tiem ražo gāzi un tehnisko kompostu
Pārtikas atkritumi, piemēram, dārzeņu un augļu atliekas, kafijas biezumi, olu čaumalas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kā arī dārza atkritumi – nopļautā zāle, koku lapas, vecas puķes un nelieli zari, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi. Pareizi sašķirojot, tos var izmantot kā otrreizēju izejvielu. Pērn pavasarī Getliņos darbu sāka bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes komplekss, kur gadā pārstrādā ap 80 000 tonnu bioloģisko atkritumu. Kur šobrīd šos atkritumus izmanto, un ko ar tiem varētu darīt nākotnē?
Atslēgts ēku un ielu apgaismojums, vēsākas iekštelpas – kā pašvaldības uzsākušas taupības režīmu
Atslēgts ēku un ielu apgaismojums, vēsākas iekštelpas – kā pašvaldības uzsākušas taupības režīmu
Enerģētiskā krīze un elektroenerģijas tarifi liek savilkt jostas arī pašvaldībām. Lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, pašvaldības Latvijā meklē risinājumus – atsakoties no ēku un objektu izgaismojuma, atslēdzot strūklakas, iekštelpās atsakoties no sildīšanas ierīču lietošanas, nomainot apgaismes ķermeņus uz ekonomiskākiem un visbeidzot ķeroties pat pie ielu apgaismojuma samazināšanas vai pat pilnīgas atslēgšanas diennakts tumšajā laika. Latgalē ir vietas, kas jau šobrīd grimst teju pilnīgā tumsā. 
Kā mainījusies Lielbritānijas ekonomika karalienes Elizabetes II valdīšanas laikā
Kā mainījusies Lielbritānijas ekonomika karalienes Elizabetes II valdīšanas laikā
Pēc Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves plaši izskanēja vārdi, ka ir noslēdzies vesels laikmets. Karalienes valdīšanas laikā mainījušās ne tikai sabiedrības, politiskie līderi un tehnoloģijas, bet arī ekonomika. Lielbritānijas ekonomika karalienes 70 gadu valdīšanas laikā ir krietni mainījusies, un piedzīvoti arī dažādi satricinājumi. Un arī tagad, kad karaliene devusies mūžībā, britu ekonomiku skar ne mazums risināmu problēmu. 
Asociācija: Jaunu auto cenas tuvākajā laikā varētu kāpt par 8%
Asociācija: Jaunu auto cenas tuvākajā laikā varētu kāpt par 8%
Jaunu automašīnu cenas tuvākajā laikā varētu kāpt par 8%, tā prognozējusi Auto asociācija. Tikmēr, paklausot Valsts kontroles revidentu aizrādījumiem un ņemot vērā pēdējā laikā vērojamo inflāciju, turpmāk par daudziem Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pakalpojumiem maksāsim nedaudz dārgāk. Būtiskāk cenas augs ekskluzīvākām lietām, piemēram, vēlmei pēc īpašas numurzīmes. Tomēr CSDD pakalpojumu sadārdzināšanās ir tikai maza daļa no augošajiem izdevumiem, kuru dēļ braucieni ar automašīnām kļūst arvien dārgāki.
Jūlijā ārvalstu tūristu skaits Latvijā palielinājies divas reizes
Jūlijā ārvalstu tūristu skaits Latvijā palielinājies divas reizes
Lai gan karš Ukrainā ārvalstu tūristu interesi par Latviju ir samazinājis, kopumā aizvadītā vasara tūrisma jomā bijusi veiksmīga. Jūlijā ārvalstu tūristu skaits Latvijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies divas reizes. Tā liecina tikko publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Nemainīgi populārākais galamērķis ir Rīga, ko apmeklējuši gandrīz 60% no Latvijā iebraukušajiem ārvalstu tūristiem. Nepilni 16% tūristu apmeklējuši Jūrmalu, seko Liepāja, Sigulda un Ventspils. Visvairāk tūristu šovasar Latvijā ieradās no Lietuvas un Igaunijas, seko Somija un Polija, savukārt, samazinās no Krievijas atbraukušo tūristu skaits.
Bezdarba rādītāji Baltijā strauju kāpumu pagaidām nepiedzīvo
Bezdarba rādītāji Baltijā strauju kāpumu pagaidām nepiedzīvo
Noslēdzoties vasarai, bezdarba līmeņa rādītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strauju kāpumu vēl nepiedzīvo. Tomēr visās trīs Baltijas valstīs kāpums ir gaidāms un bažas sagādā rudens un ziemas mēneši. Tikmēr ziņas par kolektīvo atlaišanu visplašāk izskanējušas no Lietuvas, kamēr Latvijā un Igaunijā tā vēl vismaz pagaidām netiek novērota.
Latgales lauku veikalos uztrauc cenu kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums
Latgales lauku veikalos uztrauc cenu kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums
Šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi uzrāda 6% gada pieaugumu, taču kopš marta mazumtirdzniecības apjomi ik mēnesi samazinājušies. Mazumtirgotāji Latgalē aplēsuši, ka jau pašlaik apgrozījums lauku veikaliņos samazinājies vairāk nekā par 20% un, sākoties apkures sezonai, preču noiets varētu sarukt vēl vairāk. Uzrunātie lauku iedzīvotāji Latgalē atzina, ka spiesti atteikties no daudzām agrāk pirktajām precēm un cenšas pārtikas un pirmās nepieciešamības preces pirkt lielveikalos.
Uzņēmēji uzteic Ekonomisko lietu tiesu par ātru iztiesāšanu, bet norāda uz tiesnešu mazo pieredzi
Uzņēmēji uzteic Ekonomisko lietu tiesu par ātru iztiesāšanu, bet norāda uz tiesnešu mazo pieredzi
Ekonomisko lietu tiesa praksē darbojas gandrīz pusotru gadu. Tādas tiesas izveide bija viena no tieslietu nozares būtiskākajām uzņēmēju prasībām pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Kad Tieslietu ministrija beidzot paziņoja par specializētas tiesas izveidi, to uzteica arī ārvalstu investori, bet kritizēja paši tiesneši, norādot uz korupcijas riskiem un tādas tiesas strupceļu.
Par maksātnespējīgu atzīts piena pārstrādes uzņēmums «Elpa»; darbību aptur «Limbažu siers»
Par maksātnespējīgu atzīts piena pārstrādes uzņēmums «Elpa»; darbību aptur «Limbažu siers»
Par maksātnespējīgu atzīts piena pārstrādes uzņēmums "Elpa". Augstās piena iepirkuma cenas un energoresursu sadārdzinājuma dēļ problēmas ir arī citiem uzņēmumiem, vērtē Piensaimnieku centrālā savienība. Tikmēr lauksaimnieku organizācijas cer, ka uzņēmumam nav palikuši būtiski parādi par pieņemto pienu, kā nereti Latvijā bijis citos maksātnespējas procesos.
Latvijā un pasaulē tiek ieviests 5G interneta tīkls, bet lēnāk, nekā plānots iepriekš
Latvijā un pasaulē tiek ieviests 5G interneta tīkls, bet lēnāk, nekā plānots iepriekš
Mobilo sakaru operatori turpina Latvijā attīstīt 5G interneta tehnoloģijas. Pērnā gada beigās un šī gada sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) rīkoja radiofrekvenču izsoli un lietošanas tiesības uz 20 gadiem ieguva trīs mobilo sakaru operatori. Viņu pienākums ir, savstarpēji konkurējot, ieviest jaunas tehnoloģijas un turpināt attīstīt sakaru tīkla pārklājumu. Ko no tā iegūs uzņēmēji un iedzīvotāji?
Maz jauniešu vēlas kļūt par skolotājiem; zināšanu trūkumu eksaktajās nozarēs izjūt arī augstskolās
Maz jauniešu vēlas kļūt par skolotājiem; zināšanu trūkumu eksaktajās nozarēs izjūt arī augstskolās
Pedagogu trūkums Latvijas skolās nav jauna problēma. Publiskajā telpā izskanējis, ka šobrīd Latvijas skolās trūkst ap 1000 pedagogu. Nodarbinātības valsts aģentūrā 1. augustā bija reģistrētas 309 brīvas vakances pedagogiem, bet 1068 skolotāji bija reģistrējušies kā bezdarbnieki. Joprojām maz skolēnu izvēlas savu nākotni saistīt ar pedagoģiju, un skolotāju trūkuma radītos robus vidusskolēnu zināšanās nākas labot augstskolu pasniedzējiem. Īpaši to izjūt eksaktajās jeb STEM nozarēs, kur svarīgas ir jauniešu zināšanas dabas zinībās, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Kādu ietekmi tas atstās uz darba tirgu?
Latgalē daudzdzīvokļu mājas visaktīvāk siltina Rēzeknē
Latgalē daudzdzīvokļu mājas visaktīvāk siltina Rēzeknē
Latvijā kopumā šis gads bijis visražīgākais daudzdzīvokļu māju siltināšanā, taču Latgalē joprojām aktivitāte salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir viszemākā. Latgalē daudzdzīvokļu mājas visaktīvāk siltina Rēzeknē. Mājokļu siltināšanu finansiāli atbalsta Eiropas Savienība un vietējās pašvaldības, taču liela daļa Latgales iedzīvotāju, lai arī saprot māju renovāciju nepieciešamību, joprojām uzskata, ka nespēs norēķināties par paveiktajiem siltināšanas darbiem.
Kā karstums Eiropā ietekmē labības un citu produktu ražu?
Kā karstums Eiropā ietekmē labības un citu produktu ražu?
Vairākus Eiropas reģionus šovasar skāris ekstremāls karstums un sausums, pārspējot neskaitāmus rekordus. Tas krietni pabojājis lauksaimnieku nervus, kuriem raža steigšus jānovāc, lai neietu postā, tikmēr citiem nekas daudz ko novākt vairs nav atlicis. Šīs sekas atbalsojas produktu cenās. 
Valsts naudu neizkaisītu tik bezjēdzīgi, ja atbalstu arī uzņēmējiem sniegtu mērķēti
Valsts naudu neizkaisītu tik bezjēdzīgi, ja atbalstu arī uzņēmējiem sniegtu mērķēti
Pandēmijas pirmajos divos gados uzņēmējdarbības un strādājošo atbalstam valsts dāsni piešķīra gandrīz pusotru miljardu eiro, bet grantos, kredītu garantijās, aizdevumos un citos atbalsta rīkos reāli iztērēts ap vienu miljardu eiro. Kā izpētījuši Valsts kontroles revidenti, naudas dāļāšanā pietrūcis atklātības, un valsts ar to svaidījusies tik dāsni, ka pat pietrūcis gribētāju. Turklāt daļa atbalsta saņēmēju tāpat visai drīz bankrotējuši.
Bankas aptauja: Ceturtdaļai mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībai nepieciešami aizdevumi
Bankas aptauja: Ceturtdaļai mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībai nepieciešami aizdevumi
Aptuveni ceturtdaļai Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) biznesa attīstībai šobrīd nepieciešami aizdevumi, secināts “SEB bankas” aptaujā. Nelielākiem uzņēmumiem pamatā finansējums nepieciešams izejvielu un iekārtu iegādei, kā arī inovācijām un jaunu tirgu apgūšanai. Tomēr uzņēmēji norāda, ka nelielam biznesam ir slikta aizdevumu pieejamība bankās.
Kara pusgadā cieš arī Ukrainas ekonomika – 113,5 miljardu dolāru zaudējumi; būtisks Rietumu atbalsts
Kara pusgadā cieš arī Ukrainas ekonomika – 113,5 miljardu dolāru zaudējumi; būtisks Rietumu atbalsts
Turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, jau pusgadu turpina ciest arī Ukrainas ekonomika. Būtisks ir ne tikai militārs, bet arī finansiāls Rietumu atbalsts. Pēc institūta “Kijivas Ekonomikas skola” jaunākajiem datiem, tiešie Ukrainas ekonomikas zaudējumi kara dēļ jau sasniedz aptuveni 113,5 miljardus dolāru. Par spīti karadarbībai, uzņēmēji cenšas pielāgoties, un pēdējo mēnešu laikā ekonomiskā situācija ir kļuvusi stabilāka. Taču joprojām jārod veidi, kā nopelnīt, finansēt daudzās vajadzības un uzturēt ekonomikas mašīnu funkcionējošu.
Latvijā vērojama tendence samazināties kontrabandas preču apritei
Latvijā vērojama tendence samazināties kontrabandas preču apritei
Latvijā vērojama tendence samazināties nelegālai akcizēto preču apritei – mazāks ir gan pie robežas atklāto nelegālo preču daudzums, gan valsts teritorijā uzglabāto un tirgoto preču apjoms. Tam ir dažādi iemesli, tostarp Ukrainā notiekošā karadarbība un tās dēļ noteiktie ierobežojumi pret Krieviju un Baltkrieviju.
«Latvijas pasts» plāno būvēt jaunu ēku noliktavām un birojiem
«Latvijas pasts» plāno būvēt jaunu ēku noliktavām un birojiem
Jaunu ēku netālu no lidostas, Mārupes novadā, blakus jau esošajam kompleksam, gatavojas būvēt "Latvijas pasts". Tā kā katru gadu palielinās komerckravu, pasta tranzīta un pakomātu sūtījumu skaits, "Latvijas pastam" ir nepieciešamas gan papildu noliktavas un biroju telpas, gan plašākas telpas, kur novietot automatizētas iekārtas sūtījumu apstrādei un šķirošanai.
Pērn uzlabojusies nebanku kredītu atmaksas disciplīna, vidējais patēriņa kredīts – līdz 637 eiro
Pērn uzlabojusies nebanku kredītu atmaksas disciplīna, vidējais patēriņa kredīts – līdz 637 eiro
Pērn gada otrajā pusē palielinājusies iedzīvotāju interese par nebanku kredītiem, un vidējais patēriņa kredīts, ko piešķīruši nebanku kreditētāji, bija 637 eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotie dati liecina, ka 2021. gadā uzlabojusies kredītu atmaksas disciplīna. PTAC aicina iedzīvotājus rudenī, kad būs ievērojami vairāk jāmaksā par komunālajiem maksājumiem, rēķinu apmaksai neizmantot nebanku kredītus.
Biznesa inkubatori izziņo rudens uzņemšanu pirmsinkubācijas programmā
Biznesa inkubatori izziņo rudens uzņemšanu pirmsinkubācijas programmā
Biznesa inkubatori izziņo rudens uzņemšanu pirmsinkubācijas programmā. No 1. līdz 20. septembrim sešu mēnešu apmācību programmā tiks uzņemti 260 biznesa ideju autori visā Latvijā. 15 no tiem Daugavpils inkubatorā, kas ir viens no līderiem uzņēmējdarbības jomā. Idejas, ko biznesā realizē jaunie uzņēmēji, ir visdažādākās, sākot no rotaļlietām bērniem un barību mājdzīvniekiem, līdz interneta vidē popularizētiem Latvijā ražotiem produktiem. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd