Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Lidojumu skaits no Rīgas lidostas šobrīd ir 10% no pirmskrīzes līmeņa

Eiro fokusā

Pasaulē zelta cenas kāpj, Latvijā mazāk investē zeltā

Presei sarukuši pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā, nedaudz pieaug abonentu skaits

Presei sarukuši pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā, nedaudz pieaug abonentu skaits

Ierobežojumi tirdzniecībā ietekmējuši arī žurnālu un laikrakstu pārdošanas apjomus – pandēmijas laikā samazinājusies pārdošana mazumtirdzniecībā, bet nedaudz palielinājies abonentu skaits. Preses izdevēji joprojām par galveno soli nozares attīstībā uzskata pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu līdz 5%, ko iepriekšējās krīzes laikā palielināja līdz 12%. 

Izdevniecība "Santa" izdod 25 žurnālus un "Ievas Padomu Avīzi". Izdevniecības direktors Māris Ančs pagājušo gadu sauca par izaicinošu, bet krīzes sākumu – par šoku.

"Tirdzniecības vietas aizvērās, cilvēki dzīvoja mājās un negāja iepirkties, līdz ar to kioski netika apmeklēti, un Vecrīgā, lidostā un stacijā tirdzniecības vietas bija slēgtas. Tas, protams, iecirta būtisku robu mazumtirdzniecībā. Protams, mēs optimizējām izmaksas. Uz 2021. gadu abonēšana atsevišķām izdevniecībām pieauga par 15%, bija arī tādas, kur samazinājās par 10%. Nozarē kopējais pieaugums bija 2%, izdevniecībai "Santai" – 4%," teica Ančs.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 laikā radies interneta portāls "santa.lv", kas izrādījies ļoti veiksmīgs. "Patreiz esam iekļuvuši interneta mediju Top10 Latvijā, un tas ir diezgan labs rezultāts pusotra gada laikā. Nākamais mērķis ir iekļūt Top6."

AS "Latvijas mediji" izdod laikrakstu "Latvijas Avīze" un 10 žurnālus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis stāstīja, ka pandēmijas dēļ samazinājies pārdošanas apjoms mazumtirdzniecībā, bet ir neliels abonentu pieaugums.

"Laikrakstam un nedēļas žurnāliem tirāžas samazinājums ir mazāks nekā divu mēnešu un mēneša izdevumiem. Pagājušajā gadā mēs izdevām divus jaunus žurnālus – makšķerniekiem un skolotājiem un bērnu vecākiem, pašlaik strādājam pie jaunām idejām elektroniskā virzienā," atzina Kļavinskis

Izdevniecība "Latvijas mediji" gada laikā izdod vairāk nekā 100 izdevumus – gan grāmatas, gan kalendārus. Kļavinskis stāstīja, ka grāmatas pērk mazāk, bet samazinājums nav bijis ļoti dramatisks.

"Cilvēki mazāk staigā pa veikaliem, mazāk ierauga grāmatas un nopērk. Taču internetā, e-veikalā pārdotais grāmatu apjoms pieauga, un pārdošanas apjomi nenokrita tādā mērā, kā mēs baidījāmies pandēmijas sākumā," atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Drukātajiem  medijiem papildu finansējumu piešķir Mediju atbalsta fonds (MAF), kas šogad konkursa kārtībā piešķirs 1,36 miljonus eiro. Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis vērtēja – atbalsts ir nepieciešams, bet nepietiekams.

"Ja mēs paskatāmies, cik no šī atbalsta, piemēram, iegūst kāds reģionālais medijs, tad tie būs kādi padsmit tūkstoši gadā. (..) Protams, paldies par tādu iespēju valstij, bet tas ir gana niecīgs, lai mēs varētu teikt, ka ar to viss ir sakārtots. Mēs nevarētu sūdzēties par tirāžu kritumu, mēs vairāk uztraucamies par to, ka ir milzīgs reklāmu kritums. Tas, ka sabiedriskie mediji izgāja no reklāmas tirgus, ir pareizi. Bet šobrīd mēs redzam, ka reklāma pārdalās par labu globālajām tīmekļa vietnēm, un tā ir milzīga problēma visā pasaulē. Tas ir tas, par ko būtu jāiestājas Eiropai – par digitālā nodokļa iekasēšanu, un tādā veidā jāatbalsta savi vietējie mediji," teica Līcis.

Iepriekšējās krīzes laikā laikrakstiem un žurnāliem palielināja PVN no 5% līdz 12%, solot to samazināt pēc krīzes, tomēr tas nav noticis. Izdevniecības "Santa" direktors skaidroja, ka PVN jāsamazina arī tādēļ, ka šī gada otrajā pusē mainīsies autoratlīdzības nodokļu nomaksa.

"Es lēšu, ka tas palielinās izmaksas uz autoratlīdzībām izdevniecībām par 30%, tātad tas kaut kur ir jākompensē. Vienīgā iespēja, kā to kompensēt, ir pazeminātā PVN likme vai sistemātisks valsts atbalsts.

Es nevaru pacelt cenu produktam par 30% nākamajā gadā, man neviens tādu nepirks," sacīja Ančs.

Arī "Latvijas mediju" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka galvenais ir samazināt PVN likmi līdz 5%, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu.

"Mēs esam viena no nedaudzajām Eiropas Savienības valstīm, kur PVN ir tik augsts, pie tam – pie tik maza tirgus un tik maza iedzīvotāju skaita tas ir netālredzīgi no valsts attīstības viedokļa. Otrais – jāievieš tāds atbalsta modelis kā Beļģijā vai Zviedrijā, kur finansējums tiek piešķirts, nevis kā mums uz MAF satura konkursu, bet, izejot no tā, cik izdevēji izdod, pārdod savus izdevumus. Tātad – jo šis izdevums ir pieprasītāks, jo lielāks atbalsts pienākas no valsts," teica Kļavinskis.

Jāņem vērā, ka Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada sākumā Latvijā bija 1,893 miljoni iedzīvotāju – par 14 500 mazāk nekā pirms gada. Dzimst mazāk bērnu, sabiedrība noveco,  un samazinās gan lasītāju, gan radio klausītāju, gan TV skatītāju skaits.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt