Katru gadu Latvijā notiek meža nozares konference, kurā tiek diskutēts par aktualitātēm privāto mežu apsaimniekošanā. Konferencē sprieda gan par aizsargājamo biotopu statusu privātajos mežos, gan par izmaiņām Valsts meža dienesta pakalpojumos, gan par Eiropas Savienības atbalstu meža apsaimniekošanā un citiem jautājumiem.
Autora ziņas
Automašīnu vadītājiem pēdējie mēneši nav bijuši iepriecinoši. Degvielas cenas sagādājušas galvassāpes un situšas pa maciņu daudzviet pasaulē, jo naftas cenas gada laikā pieaugušas vismaz trīs reizes. Piemēram, novembra vidū Latvijā tika sasniegts 95. markas benzīna vidējās cenas rekords. Lai gan cenas nedaudz kritušās, nav sagaidāms, ka tuvākajā laikā naftas un degvielas cenas būtiski samazināsies.
Ieilgstot kovida pandēmijai un valdības noteiktajiem ierobežojumiem, nu jau arī Rīgas centrā tumši ir ne tikai ierastie logi augstāk par pirmo stāvu, bet arī gājēju līmenī. Veikali, pakalpojumu sniedzēji un ēdinātāji cits aiz cita pamet Vecrīgu un citas pilsētas, aiz sevis atstājot mēnešiem ilgi esošus tukšus skatlogus. Daļa pārvācas uz lielajiem tirdzniecības centriem, bet daļa dzīvi tā arī neatsāks.
Latvijā izveidotas vairāk nekā 20 kalnu slēpošanas trases. Nedēļas nogalē lielākā daļa no tām vēl bija slēgtas, bet sezonu atklāja "Golgāts" Gaiziņkalnā. Interese par slēpošanu bijusi liela, un visiem interesentiem vietas nepietika. Pandēmijas dēļ slēpošana notiek "zaļajā režīmā" un iepriekš jāreģistrējas. Neraugoties uz ierobežojumiem, lielai daļai kalnu īpašnieku pērno sezonu izdevies noslēgt ar peļņu un daļu no tās arī investēt uzņēmumu attīstībā.
Pirmdien pirmās zaļās obligācijas 100 miljonu eiro apmērā biržā "Nasdaq Riga" emitēja akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls". Uzņēmums, kas atbild par elektroapgādes drošību, kā arī pārvaldes tīkla modernizāciju un attīstību Latvijā, Baltijas vērtspapīru sarakstā plāno emitēt obligācijas 160 miljonu eiro vērtībā. Ko nozīmē zaļie finanšu instrumenti, un vai tā ir tikai modes lieta vai tendence, kas turpmāk attīstīsies arvien plašāk?
Aizvadītā gada laikā valsts finanšu institūcijas “Altum” subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei saņēmušas 500 daudzbērnu ģimenes. Šāda programma izveidota, lai palīdzētu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem atrisināt tik ļoti aktuālo dzīvojamās telpas platības jautājumu, kā arī sniegtu atbalstu bankas aizdevuma pirmās iemaksas samazināšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai. Subsīdija darbojas jau gadu. Visaktīvāk valsts piedāvāto atbalstu izmanto daudzbērnu ģimenes Rīgā un Pierīgā. Viskūtrāk subsīdijai piesakās Latgalē.
Pagājušajā piektdienā miljoniem cilvēku visā pasaulē tiešsaistē un klātienē steidza iegādāt dažādas preces, jo bija pienākusi tradicionālā “Melnā piektdiena”, kad tirgotāji piedāvā kārdinošas atlaides. Arī šogad tā aizvadīta pandēmijas zīmē, kas nozīmē, ka reklāmas par dažādiem piedāvājumiem ar atlaidēm bija redzamas un dzirdamas pat kopš septembra. Korekcijas ieviesušas arī piegādes ķēžu problēmas.
No 15. decembra klātienē tautsaimniecības nozarēs varēs strādāt tikai Covid-19 sertifikātu saņēmušie darbinieki. Tagad privātajiem uzņēmumiem dots pārejas periods, pēc kura tie darbinieki, kuri nebūs vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19 infekciju, vai nevarēs strādāt no mājām, būs jāatlaiž. Latgalē par spīti darbaspēka trūkumam daži lielākie uzņēmēji ir gatavi atlaist nevakcinētos darbiniekus, citi – tieši kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ to nevar atļauties.
Turpinoties Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko īstenotajam hibrīduzbrukumam Eiropas Savienības (ES) robežām, ar sarežģījumiem turpina saskarties arī Baltkrievijas ekonomika. Vēl jo vairāk, pēc eskalācijas uz Polijas un Baltkrievijas robežas ES panākusi politisku vienošanos par jau piektās sankciju paketes ieviešanu un izslēgta netiek arī sestās paketes ieviešana, ja situācija pasliktinās. Tiesa, grūti spriest, vai šo sankciju dēļ Baltkrievijas ekonomika piedzīvotu kādu satricinājumu.
Būvniecības nozare šā gada otrajā pusē ir sabremzējusies. Tā liecina Centrālās statistikas apkopotie dati. Salīdzinot ar pērno gadu, pārāk spožs, kā izrādās, būvniecībā nav bijis arī pirmais pusgads. Tomēr nākamais gads prognozēs rāda strauju izrāvienu, kam gan būs arī daudz blakusefektu, no kuriem sāpīgākais teju katram no mums – turpmāka cenu celšanās.
Covid-19 pandēmijas laikā ar grūtībām segt pamatvajadzības saskārušās 36% aptaujāto mājsaimniecību. Vienlaikus pandēmijas ierobežojumu dēļ, kad vairāku nozaru darbība tika ierobežota vai pat apturēta, mājsaimniecību uzkrājumi palielinājās par 1 miljardu eiro un kopējais noguldījumu apjoms sasniedzis 9 miljardus eiro.
Nu jau dažus mēnešus koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei, kas trīs mēnešu laikā kļuvusi par gandrīz ceturto daļu lētāka. Tajā pašā laikā lapukoku izejmateriāla cenas rudenī vēl turpinājušas kāpt. Latvijas Radio aptaujātie eksperti norādīja, ka koksnes cenas arvien netuvojas pirmspandēmijas līmenim, kas tās sāka dzīt augšā ar strauji augošo pieprasījumu. Tiesa, iepriekš cenas regulēja mūsu pieprasījums, jo sēdējām mājās un vairāk remontējām, bet tagad liela noteicēja ir loģistika, jo koki mežos ir, bet trūkst to aizvedēju līdz klientiem.
Covid-19 uzliesmojumi, kas rudenī plaši novērojami Eiropā, draud sabremzēt ekonomikas atkopšanās tempus. Viena no šīm valstīm ir Čehija, kuras ekonomiku jau ietekmē un tuvākajā nākotnē ietekmēs arī problēmas ar piegāžu ķēdēm. Tāpat izaicinājums būs augsti industrializētās un uz fosiliem avotiem balstītas valsts pāreja uz “zaļiem enerģijas” avotiem un nepieciešamība pēc budžeta struktūras izmaiņām.
Tāpat kā citas nozares, kuru darbība tika apturēta Covid-19 pandēmijas dēļ, arī azartspēļu nozares darbība pēdējo divu gadu laikā tika ierobežota. 10 mēnešus nestrādāja spēļu zāles un kazino, līdz ar to šī gada 9 mēnešos azartspēļu uzņēmumi nopelnījuši 93,6 miljonus eiro jeb 76% no ienākumiem tajā pašā laika posmā pērn. Vairākas pašvaldības vēlas atteikties no spēļu zālēm savos novados, bet pandēmijas laikā divreiz palielinājies interaktīvo azartspēļu apjoms internetā. Aug arī nelegālais azartspēļu tirgus.
Nedaudz vairāk kā uz pusi, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019. gadā, šogad audzis kreditēšanas darījumu apjoms valsts finanšu institūcijas „Altum” Latvijas Zemes fonda programmā. Aug interese arī par zemes nomu. Lielā mērā aktivitāti šajā nozarē ietekmē šogad pieaugušais lauksaimniecības zemes piedāvājums tirgū. Arī pieprasījums pēc zemes liels, to secinājuši gan Zemes fonda un pašvaldību speciālisti, gan paši lauksaimnieki. Zemes cenas Latvijas mērogā atšķirīgas dažādos reģionos. Tās nosaka zemes auglība, konkurences un attīstības iespējas, kā arī pašu zemju izmēru pielāgotība saimniekošanai.
Policijas un finanšu iestāžu nemitīgi aicinājumi neiekrist krāpnieku lamatās nevainagojas panākumiem. Šogad vien, uzdodoties par banku darbiniekiem, no Latvijas banku klientu kontiem izkrāpti 8,6 miljoni eiro. Ļoti daudz cilvēku naudu zaudē, arī ieguldot apšaubāmās finanšu platformās. Protams, aizvien aktuāla ir arī viltus interneta veikalu darbība, kuros preces var iegādāties par pasakaini zemām cenām. Šādu veikalu aktivizēšanās īpaši aktuāla pirms Ziemassvētkiem.
Šīs nedēļas domes sēdē Liepājas deputāti sabiedrības apspriešanai plāno nodot lokālplānojumu, kurā iezīmēta nu jau bijušā "Liepājas metalurga" 120 hektāru plašās teritorijas nākotne. Liepājas ezera krastā esošajās milzu platībās, kur patlaban būvgruži un krūmi mijas ar daudziem neizmantotiem sliežu ceļu atzariem, pēc dažiem gadiem plānots vērienīgs industriālais parks un mūsdienīgs ielu tīklojums, pašlaik slēgto zonu padarot pieejamu ikvienam. Liepāja tur plāno ieguldīt līdz 50 miljoniem eiro, bet pretī sola līdz 400 miljonu investīcijas no uzņēmējiem, 3000 jaunu darbavietu, kā arī 25 miljonus eiro ik gadu nodokļos.
Šonedēļ vairāk nekā 180 pasaules valstīs tiks atzīmēta Vispasaules uzņēmējdarbības nedēļa. Tā ir starptautiska kustība, kas sākās pirms 13 gadiem ar mērķi iedvesmot cilvēkus kļūt par uzņēmējiem. Nedēļas garumā notiek dažādi pasākumi un konkursi, kas palīdz iepazīt citu uzņēmumu pieredzi un dibināt jaunus biznesa kontaktus. Jau ceturto gadu arī Latvija piedalās Vispasaules uzņēmējdarbības nedēļā – līdz piektdienai ikviens attālināti varēs noklausīties 30 uzņēmumu pieredzes sesijas un sekot līdzi publiskām diskusijām par ilgtspēju, e-komerciju un citiem jautājumiem.
Lielākā daļa no ēkām, kur šobrīd atrodas dažādas Iekšlietu ministrijas (IeM) iestādes, būvētas 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā un ir kritiskā stāvoklī, tādēļ ministrija plāno būvēt jaunus katastrofu pārvaldības centrus, bet kur ņemt finansējumu? Daļu līdzekļu piešķirs no valsts budžeta, daļu no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Ministru kabinets arī atbalstījis IeM piedāvājumu par publiskā un privātā sektora sadarbību infrastruktūras sakārtošanai. Kā tie atšķiras no citiem finansējuma veidiem, skaidroja Latvijas Radio.
Latvijā no 2023. gada pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem būs jānodrošina tekstilmateriālu dalītā savākšana, bet no 2024. gada – sadzīves bīstamo atkritumu dalītā savākšana. Latvijas Radio lūkoja, kā jau pašlaik Latgales lielākajā pilsētā Daugavpilī sokas ar to tekstila izstrādājumu šķirošanu, kas lietotājiem kļuvuši nevajadzīgi.
Divi pandēmijas gadi kultūras jomā strādājošajām iestādēm bijuši smagi, un daudzi šo finanšu gadu prognozē noslēgt pieticīgi vai ar zaudējumiem. Arī nākotnes prognozes par to, kad un kādā apjomā atkal drīkstēs atsākt darbu, dara bažīgus. Turklāt kultūras patērētāju paradumi pandēmijas laikā ievērojami mainījušies, kas neļauj iestādēm prognozē biļešu pārdošanas apjomu.
Simtiem sētnieku, autobusu un tramvaju vadītāju, kā arī vilcienu mašīnistu ir nolēmuši, ka tomēr nevakcinēsies pret Covid-19. Tādējādi lielākie darba devēji Rīgas pašvaldībā un arī uzņēmumā "Pasažieru vilciens" tuvākajā laikā gatavojas izsludināt pieteikšanos vakantajām darbavietām. Tomēr jau tagad skaidrs, ka potēšanās pretinieku izšķiršanās pamest darbu būtiskas neērtības radīs ne tikai viņu priekšniekiem, bet arī klientiem, tomēr galvaspilsētas vadība apgalvo, ka situācija nav kritiska.
Līgumu par "Rail Baltica" dzelzceļa savienojumu izveidi Baltijas valstu pārstāvji parakstīja jau 2017. gadā, bet joprojām publiskajā telpā ik pa brīdim parādās visai pretrunīgas ziņas par projekta norisi, mainījusies kopuzņēmuma vadība un valdes sastāvs. Kā šobrīd veicas ar "Rail Baltica" dzelzceļa izbūvi?
Darbinieku migrācija no nozares uz nozari un potenciālo darbinieku uzrunāšana dažādos kanālos – šādas ir darba tirgus tendences pandēmijas laikā. Tomēr par spīti faktam, ka vairākās nozarēs pandēmijas sitiens bijis spēcīgāks un cilvēki vismaz uz laiku palikuši bez darba, ir jomas, kas piedzīvo izrāvienu un arī saskaras ar darbaroku trūkumu.
Laikā, kad valstis turpina ekonomikas atkopšanās centienus, daudzviet nākas saskarties ar citām problēmām, tostarp enerģijas krīzi un pieaugošo Covid-19 uzliesmojumu. Šī gada sākumā līdz pirmskoronavīrusa līmenim atguvās arī Krievijas ekonomika, kas notika ātrāk, nekā sākotnēji gaidīts. Tomēr tagad šī valsts saskaras ar nopietniem nelabvēlīgiem apstākļiem, kas meklējami gan pašmājās, gan ārpus robežām.
Uzņēmējiem Latvijā bieži vien ir labas idejas, bet to realizēšanai trūkst zināšanu vai finanšu līdzekļu. Iespējams, viņiem noderēs jaunā platforma "Emporium", kurā jau no 1. novembra virtuāli varēs satikties ar Eiropā un pasaulē vadošajām tehnoloģiju kompānijām, lai sadarbotos pētījumu veikšanā un dažādu produktu attīstīšanā.
Kopš 2015. gada samazinās kravu pārvadājumu apjoms ostās. Iemesli visiem zināmi – kādreiz Latvijas ostās pārkrāva galvenokārt ogles, naftu un minerālmēslus, bet tagad situācija ir mainījusies un strauji attīstījušās Krievijas ostas. Arī šī gada pirmajā pusgadā kravu pārvadājumi ostās kopumā samazinājās par 9,6%, savukārt Liepājas ostā kravu apgrozījums palielinājies par 8%.
Covid-19 pandēmijas laikā ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijā nevis sarukusi, bet dubultojusies. Visvairāk investīcijas ieplūst rūpniecībā, tirdzniecībā un nekustamā īpašuma nozarē. Lauvas tiesu ārvalstu investori iegulda Rīgā un Pierīgā, līdz ar to reģioni savu potenciālu nav pilnībā izmantojuši.
Līdz ar dabasgāzes un elektroenerģijas cenu kāpumu nu jau mēnesi var vērot, ka ik dienas arvien dārgāka kļūst arī degviela. Eksperti norādīja, ka naftas cenu lēciens ir tieši saistīts ar citu energoresursu sadārdzināšanos. Turklāt pašreizējās prognozes nerāda, ka situācija drīzumā varētu stabilizēties. Tieši pretēji – cenas pat turpinās augt. Notiekošā vērotāji arī kritizē valdību, ka nepietiekama pievēršanās šai lietai drīzumā var radīt lielas problēmas.
Covid-19 vīrusa delta paveids, kas pasaulei tagad turpina sagādāt ievērojamas problēmas, pirmo reizi atklāts Indijā. Valsts šī gada pavasarī piedzīvoja šausminošu delta paveida izplatību, Indijas varasiestādēm nespējot tikt galā ar milzīgo inficēto, hospitalizēto un mirušo skaitu. Politiķi tika kritizēti par ierobežojumu pietiekami ātru neieviešanu, un tas daļēji saistīts tieši ar centieniem noturēt ekonomiku virs ūdens. Galu galā bez stingriem ierobežojumiem gan neiztika, un tas ietekmēja arī ekonomiku.