Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Kultūras nozares atbalstam izveidotā programma „KultūrELPA” turpinās arī šogad

Eiro fokusā

Kredītkaršu kompānijām jādara vairāk, lai sargātu klientus no negodīgas komersantu prakses

Ar reģistrētiem mākleriem cer nozari padarīt legālu un drošāku īpašumu tirgotājiem

Mākleri nesteidz reģistrēties nekustamo īpašumu darījumu veikšanai

Kopš jūlija sākuma nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. To paredz pirms gada pieņemtais likums, kam nu beidzies pārejas periods. Tas nozīmē, ka visiem mākleriem nu būtu jābūt reģistrētiem, turklāt arī jāapdrošina sava darbība, lai pasargātu sevi un klientus. Taču mākleri uz reģistrēšanos jeb pāreju legālā tirgū nemaz nav tik naski.

Valsts policijā nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumu sniedzēju jeb tā saukto mākleru pāridarījumi klientiem nav gluži ikdiena, bet pa laikam dzirdam skaļākus gadījumus, kad starpnieki īpašumu tirgotājiem vai īrniekiem izvēlējušies nevis palīdzēt, bet gan uz viņu rēķina iedzīvoties.

Šopavasar policija rosināja prokuratūrai uzrādīt apsūdzību viltus māklerim par potenciālo dzīvokļu īrnieku apkrāpšanu. Uzdodoties par darījumu starpnieku, viņš pērnajā rudenī Rīgā apkrāpa vismaz 37 cilvēkus. Vēlāk slēpās no policijas, turklāt arvien turpināja iedzīvoties uz lētticīgo rēķina.

Policijas lietā ir lasāms: "Vīrietis krāpšanas bija izdarījis galvenokārt 2020. gadā. Viņš rīkojās pēc līdzīgas shēmas – internetā izvietoja dzīvokļu īres sludinājumus, uzdodoties par mākleri un pieprasot uz bankas kontu pārskaitīt naudu par dzīvokļu īres rezervāciju. Dzīvokļu fotogrāfijas vīrietis bija ieguvis interneta vidē. Lielākoties šie dzīvokļi patiesībā nemaz netika izīrēti. Pirms naudas pārskaitīšanas iedzīvotāji dzīvokļus pat nebija redzējuši. Zīmīgi, ka par krāpšanas upuriem kļuvušie bija nonākuši sarežģītās dzīves situācijās un viņiem ātri bija jāatrod jauna dzīvesvieta. Turklāt krāpniekam bija labas pārliecināšanas spējas. Lielākajā daļā gadījumu izkrāptā summa bija ap 200 eiro."

Šogad 36 gadus vecais "mākleris" beidzot tika notverts, apcietināts un nu jau sēž apsūdzēto solā.

Tādi gadījumi neatkārtotos vai vismaz būtu retāki, ja starpnieka pakalpojumus sniegtu tikai legāli mākleri. Un daļēji ar tādu mērķi Ekonomikas ministrija (EM) nu ir radījusi reģistru, kurā visiem starpniekiem ir jābūt iekļautiem, turklāt viņiem jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. Kā ar mākleru darba legalizāciju sokas, stāstīja Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore.

"(..) Visiem nekustamo īpašumu darījumu starpniekiem turpmāk ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem Ekonomikas ministrijas vestajā reģistrā, un tālāk visi darījumi, kas tiek slēgti, par tiem tiek veikta uzraudzība no Valsts ieņēmumu dienesta puses.

Valsts, protams, ja tā drīkst teikt, varēs ar mierīgāku sirdi skatīties uz šo jomu, taču ir jāsaprot, ka tas tiek darīts pašas sabiedrības labā. (..)

Starpnieku mums šobrīd, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, ir ap 1500. Šobrīd mums reģistrācijā 500 starpnieki, pārējie diemžēl nav paspējuši pieteikties,"  stāstīja EM pārstāve.

Tādējādi aptuveni 1000 mākleru jeb divas trešdaļas no visiem savus pakalpojumus patlaban sniedz nelegāli.

Tāpēc īpašuma darījumos iesaistītie, lai mazinātu riskus sev, ir aicināti pārliecināties, cik legāls ir izvēlētais sadarbības partneris.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits stāstīja, ka nozare desmit gadus klauvējusies pie valdības durvīm, lai šo jomu sakārto.

"Nozare ir pietiekoši būtiska un vēlējās sakārtot šo jomu, lai valstiski tiktu atzīta nekustamo īpašumu aģenta profesija. Tika pieņemts šis likums, kas legalizē aģentu darbību. Tas, protams, nav ideāls, ir noteikti jādomā par aģentu izglītības kvalifikācijas celšanu. (..) Ko tas nozīmē patērētājam? Ja viņš vēršas pie kāda nekustamā īpašuma servisa pakalpojuma sniedzēja, viņam ir iespējas Ekonomikas ministrijas mājaslapā reģistrā apskatīties, vai aģents ir sevi legalizējis reģistrējoties, tādējādi pierādot savu vēlmi strādāt tīri, nevis, kā saka, pelēkajā vai melnajā zonā. Līdz ar to gadījumā, ja aģenta dēļ rodas kādi zaudējumi, tad šis pakalpojuma ņēmējs arī būs pasargāts," sacīja Šmits. 

Savukārt legāli strādājošie var cerēt uz dempinga cenu un kropļotas konkurences izskaušanu, bet valsts makā varētu ienākt papildu nauda nodokļos, ja mākleri strādās vai būs spiesti kļūt legāli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt