Eiro fokusā

Iespēja pieteikties grantu konkursā “Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē”

Eiro fokusā

Ar jaunām finanšu tehnoloģijām par klientiem visvairāk domā bankas

Eiropa bez digitālā eiro pakļautu sevi ģeopolitiskam un stratēģiskam riskam

Latvijas Banka: Eiropa bez digitālā eiro pakļautu sevi lielam riskam 

Eiropas Centrālā banka jūlijā sākusi pilotprojektu iespējamajai digitālā eiro izstrādāšanai. Digitālais eiro būtu eiro monētu un banknošu elektroniska versija, kas glabātos digitālā makā, un līdz ar to eirozonas pilsoņiem pirmo reizi varētu būt konti Eiropas Centrālajā bankā. Digitālo valūtu pēta un gatavojas ieviest daudzas pasaules lielvalstis. Latvijas Bankā uzsver, ka, ja Eiropai nebūs savas digitālās valūtas, tad ģeopolitiskie un stratēģiskie riski būs lieli. 

Reaģējot uz digitālo maksājumu un kriptovalūtu pieaugošo popularitāti, Eiropas Centrālā banka jūlijā sākusi pilotprojektu iespējamajai digitālā eiro izstrādāšanai. Domas par šādu digitālo eiro gan nav radušās pēkšņi. Izpētes darbi notikuši jau iepriekš, veikta arī aptauja, lai noskaidrotu cilvēku vēlmes. Pirmā fāze noritējusi ļoti lielā tempā.

“Svarīgākās prasības iedzīvotājiem Eiropā ir, lai digitālais eiro nodrošinātu darījumu privātumu, ko teica apmēram 41%. Un saraksta augšgalā ir arī vēlme pēc drošiem maksājumiem (aptuveni 17%) un digitālā eiro izmantojamība visā Eiropā. Apmēram 10% cilvēku tas ir svarīgi,” stāstīja Latvijas Bankas Komunikācijas pārvaldes vadītājs Ivars Svilāns.

Eiropas Centrālā banka uzsvērusi, ka digitalizācija skārusi visas dzīves jomas un mainījusi maksājumu veikšanas veidus. Jaunajā laikmetā digitālais eiro nodrošinātu to, ka eirozonas iedzīvotāji saglabā bezmaksas piekļuvi vienkāršam, vispārpieņemtam, drošam un uzticamam maksāšanas līdzeklim.

To, kas tad īsti būtu digitālais eiro, ieskicēja Latvijas Bankas pārstāvis: “Šobrīd eiro mēs redzam divās formās – viena forma ir mūsu maciņos kā banknotes un monētas, un otra forma ir mūsu bankas kontos kā komercbankās esošie naudas līdzekļi, arī digitāla nauda.

Savukārt ar digitālo eiro ir domāts, ka tā būtu centrālo banku radīta digitāla nauda, kas nevis aizstātu iepriekšējās formas, bet papildinātu to,

lai tas būtu drošs, pieejams maksājumu līdzeklis un faktiski visdrošākā no naudas formām.”

Digitālā eiro nozīmi iepriekš izklāstījusi arī Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda. Viņa piebildusi, ka virzībai jābūt ātrai, bet piesardzīgai.

“Pirmkārt, digitālā eiro izpēte ir reakcija uz pieprasījumu, un tas ir tas, ko pandēmija ir paātrinājusi. Esam visā Eiropā novērojuši pieaugošu pieprasījumu pēc bezkontakta, ātriem maksājumiem un dažādu veidu digitālo maksājumu pieaugumu. Otrkārt, tas var būt ātrāks, lētāks un drošāks maksājuma veids. Un ja tas var nodrošināt suverenitāti, kā arī labu kontroli pār monetāro politiku, par ko esam pārliecināti, ka tas ir iespējams, tad tie visi ir labi iemesli, lai izpētītu digitālā eiro virzību uz priekšu,” izteicās Lagarda.

Tiesa, process nebūt nav ātrs. Izpētes posms, kura laikā tiks mēģināts noteikt digitālā eiro iespējamo veidolu, sāksies 2021. gada oktobrī un ilgs apmēram divus gadus. Izpētes laikā tiks domāts par to, kā būtu iespējams izstrādāt digitālo eiro un kā tas varētu nokļūt pie tirgotājiem un iedzīvotājiem, kā arī par tā iespējamo ietekmi uz tirgu un Eiropas tiesību aktu pārmaiņām, kas varētu būt nepieciešamas.

Savukārt līdz ieviešanai varētu paiet vēl vairāki gadi, un realitātē digitālo eiro savos virtuālajos maciņos mēs sagaidītu ne agrāk kā 2026. gadā.

Digitālā eiro ieviešana nebūt nav saistīta tikai ar digitalizāciju un maksājumu veidu paradumu maiņu. Un tas ir tādēļ, ka Eiropa nebūt nav vienīgā, kas pēta un plāno ieviest digitālo valūtu. Kā norādīja Latvijas Bankas pārstāvis Svilāns, runa ir par Eiropas stratēģisko neatkarību nākotnē.

“Ķīna, ASV, arī Krievija, faktiski gandrīz visas lielās valstis šobrīd strādā pie savām digitālajām valūtām. Ja Eiropai nebūs šīs savas digitālās valūtas, tad ģeopolitiskie un stratēģiskie riski ir ļoti lieli.

Jo, ja tev nav savas naudas, ar ko tu vari palīdzēt ekonomikām krīzēs, palīdzēt ekonomikai augt, tad, protams, tiek zaudēta būtiska stratēģiskā neatkarības komponente.

Arī no valstu neatkarības viedokļa lietot kompāniju radītu, privātu naudu plaši ekonomikā ir it kā ērti, bet tas valstīm samazina iespējas krīzēs atbalstīt savas ekonomikas un nodrošināt stratēģisko neatkarību ar savu naudu,” stāstīja Latvijas Bankas pārstāvis.

Kā skaidroja Svilāns, sākumā Eiropa varbūt nedaudz iepalikusi, bet tagad ir ieslēgts ļoti liels temps centienos panākt citas valstis un izvirzīties avangardā. Latvijas Bankas pārstāvis arī norādīja, ka politiskajā visaugstākajā Eiropas institūciju līmenī ir atbalsts un pievērsta liela uzmanība tam, lai digitālā neatkarība būtu kā viens no Eiropas suverenitātes aspektiem nākotnē.

Svilāns piebilda, ka liela uzmanība digitālā eiro izstrādē tiks pievērsta arī drošībai un tiks domāts par to, kā nodrošināties, lai nebūtu iespējas digitālo eiro izmantot nelegālām aktivitātēm. Šo aspektu minējusi arī Eiropas Centrālās bankas prezidente, uzsverot, ka tehnoloģijas būs jālieto tā, lai radītu droši vidi un aizsargātu digitālā eiro lietotāju privātumu, vienlaikus neļaujot uzplaukt naudas atmazgāšanas vai terorisma finansēšanas riskiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt