Kamēr daļa sabiedrības ironizē, ka pat ar jaunā koronavīrusa inficēto statistiku igauņi turas priekšā Latvijai, nupat atklāta viena lieta, ar ko esam pirmie Baltijā. Proti, sākts pilotprojekts, kurā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem konkurētspējas audzēšanai būs pieejams viens miljons eiro Eiropas Savienības fondu naudas. Ar to plānots atbalstīt līdz 20 uzņēmēju, kas izšķirsies startēt kapitāla tirgos, tādējādi piesaistot finansējumu attīstībai.
Autora ziņas
Latvijā ievērojami pieaugusi iedzīvotāju izpratne par nepieciešamību uzlabot mājokļu energoefektivitāti, taču darāmā vēl ļoti daudz. Līdz šim izdevies nosiltināt tikai daļu no daudzdzīvokļu mājām. Viena no līderēm šajā jomā ir Liepāja, taču arī tur ir liels skaits māju, kas vēl gaida savas iespējas. Kāda ir Liepājas pieredze, kā izdodas ietaupīt energoresursus, un kādi ir secinājumi Latvijas mērogā?
Jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatībai uzņemot apgriezienus, ātri vien kļuva skaidrs, ka tas nopietni ietekmēs ne tikai Ķīnas, bet visas pasaules ekonomiku. Tiek izteiktas dažādas prognozes par iespējamām vīrusa izplatības sekām un to apmēru nākotnes ekonomikā. Tomēr ietekme jau tagad ir skaidri redzama, gan runājot par aviāciju un tūrismu, gan akciju tirgiem un melno zeltu jeb naftu.
Februāra vidū atklāta atjaunotā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa līnija, kas bija slēgta 12 gadus. Lietuva sliežu, tiltu un citos rekonstrukcijas darbos ieguldīja 9,4 miljonus eiro. Savukārt valsts AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) Latvijas teritorijā esošās sliedes visus šos gadus uzturēja darba kārtībā. Kādas kravas tiks vestas pa atjaunoto dzelzceļa posmu, un vai notiks arī pasažieru pārvadājumi?
Pateicoties netipiski siltajai ziemai, konteineros augušos āra augu dēstus stādīt varēja janvārī un var arī tagad. Savukārt sēklu veikalos un pie kolekcionāriem jau kopš mēneša sākuma veidojas rindas. Augot sabiedrības ienākumiem, vairojas arī interese par pagalmu apzaļumošanu un savu siltumnīcu, kur izauguši tikai no paša atkarīgi tomāti. Tā apliecina uzrunātie stādaudzētāji.
Veco lielveikalu un tirdzniecības centru pārbūve un paplašināšana – tā ir realitāte ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Tirgošanās platību saimnieki neslēpj, ka iemesli telpu atjaunošanai un piebūvju celšanai nav tikai vēlme pēc mūsdienīgāka dizaina, bet arī cīņa par klientiem. Līdz ar ekonomikas izaugsmi sabiedrība iepērkas vairāk, arī piedāvājums aug, tāpēc tirgotāji domā, kā pircējus noturēt un atņemt konkurentiem.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) šobrīd ir 21 ekonomiskā pārstāvniecība ārvalstīs. Jaunais LIAA direktors Kaspars Rožkalns rosinājis izvērtēt, vai Latvijai ir nepieciešamas pārstāvniecības tādos tuvos un labi apgūtos tirgos kā Lietuva un Polija, vai tomēr jāfokusējas uz tālākiem tirgiem.
Latvijas augstskolās pēdējo 10 gadu laikā arvien populārākas kļūst starpdisciplināras izglītības programmas. Tas nozīmē, ka bakalaura vai maģistra studiju programmu kopīgi veido divas augstskolas – vai nu divas augstskolas Latvijā, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), vai arī Latvijas un kāda ārvalstu augstskola.
"Tas ir tāpat kā sportā – visi grib būt olimpiskie čempioni," tā, runājot par sava optiskās šķiedras uzņēmuma Līvānos "Light Guide Optics International" veiksmes stāstu, sacīja uzņēmuma vadītājs Daumants Pfafrods. Uzņēmumā saražotā optiskā šķiedra nonāk teju visos pasaules kontinentos, bet pats uzņēmums, kas dod darbu ap 200 strādājošo, ierindojas Latvijas straujāk augošo un arī vērtīgāko uzņēmumu rindās.
Pēc nepilniem diviem gadiem īpaši saldo limonāžu cenām veikalos būtu jākļūst pamanāmi lielākām nekā, ja tā var teikt, liesajiem dzērieniem. Tas izriet no Saeimas lēmuma dubultot akcīzes nodokļa likmi dzērieniem, kuros uz 100 mililitriem pievienots vairāk nekā astoņi grami cukura. Kā nodokļa kāpums ietekmēs mūsu paradumus? Nepirksim saldās limonādes un tievēsim vai makus vērsim plašāk, lai turpinātu baudīt cukurotos dzērienus?
Šobrīd valda neskaidrība par graudu cenām. Cenu lejupslīdi pasaules tirgos ietekmējis Ķīnas koronavīruss "Covid-19", skaidro kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža. Tajā pašā laikā pašmāju zemnieku sasētajiem labības laukiem līdz šim ir bijuši labvēlīgi ziemošanas apstākļi, kā arī daudziem izdevies noslēgt līgumus par samērā augstu cenu daļai no nākamā gada ražas.
Tiem autentifikācijas rīka "Smart ID" lietotājiem, kas to sāka izmantot pirms trīs gadiem, šogad beigsies konta derīguma termiņš. Līdz gada beigām savu personas datu atjaunošana būs jāveic apmēram 60 000 "Smart ID" lietotāju. Informāciju par konta atjaunināšanu iedzīvotāji saņems savā internetbankā vai "Smart ID" aplikācijā.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir sākusi plašu stratēģisko izvērtējumu par saviem monetārās politikas instrumentiem un mērķiem. Pēdējais reizi par eirozonas monetāro politiku atbildīgā institūcija šādu stratēģisku izvērtējumu veica pirms 16 gadiem. Taču kopš tā laika daudz kas mainījies, pārdzīvota dziļa krīze, eirozonas ekonomikas atkopšanās joprojām ir gausa. ECB izvērtēs arī pašreizējo inflācijas mērķi un to, vai tai varētu būt kāda loma klimatu pārmaiņu iegrožošanā.
Eiropas Savienībā (ES) galvenie konkurētspējas dzinējspēki ir galvaspilsētu un lielpilsētu reģioni. Tas secināms no jaunākā ES reģionālās konkurētspējas indeksa. Tajā salīdzināti vairāk nekā 250 bloka reģioni, arī Latvija. Pētījumā gan joprojām ir skaidri redzama plaisa starp rietumiem un austrumiem, ziemeļiem un dienvidiem. Konkurētspējīgākais ES ir Stokholmas reģions. Kas ir tā panākumu pamatā, un kas ir Latvijas plusi un mīnusi?
Jaunāki autobusi, iespēja tajos tikt ar ratiņkrēslu vai pārvadāt velosipēdu, bezskaidras naudas norēķinu iespējas - šie ir daži no labumiem, ko ar nākamo gadu pasažieriem sola valsts tās organizētajos sabiedriskā transporta pakalpojumos. Pusgadu pēc konkursa izsludināšanas valsts SIA "Autotransporta direkcija" lepojas, ka visas pretendentu sūdzības par iepirkumu ir noraidītas, tāpēc nu var vērtēt konkursa pieteikumus, lai jau no nākamā gada ieviestu vienotu un mūsdienīgāku kārtību. Tomēr pati pārvadātāju nozare tik optimistiski noskaņota nav.
Ja eiropieši ieviesīs "patvaļīgu" digitālo nodokli pret ASV interneta tehnoloģiju kompānijām, ASV atbildēs ar muitas tarifiem Eiropas Savienībā (ES) ražotajām automašīnām. Par to trešdien, 22. janvārī, brīdināja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) finanšu ministrs Stīvens Mnučins Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Ne starptautiskā, ne ES līmenī pagaidām nav izdevies vienoties par digitālo nodokli, tādēļ valstis - kā Francija - apsver ievest pašas savējo. Arī Lielbritānija norādīja, ka joprojām plāno ieviest digitālo nodokli aprīlī, neskatoties uz Vašingtonas draudiem.
Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums “Merks” vairākus gadus pēc idejas izskanēšanas nu ir konkretizējis savus plānus par Zaķusalas un Lucavsalas attīstību. Pirmie darbi varētu sākties pēc gada. Kā plānus vērtē nekustamā īpašuma tirgus eksperti, un vai pēc jauniem dzīvokļiem ekskluzīvās vietās maz ir pieprasījums?
53,8% Latvijas iedzīvotāju izmanto internetu, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Katru gadu iepirkšanās internetā nedaudz, bet palielinās, un visaktīvāk e-komerciju izmanto iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 34 gadiem. Cik populāra Latvijā ir pārtikas iegāde internetā, un ko visbiežāk pērk?
Šī gada sākumu sagaidījām ar satraucošu notikumu attīstību Tuvajos Austrumos, kur ASV un Irānas konflikts nostādījis reģionu uz jauna kara sliekšņa. Naftas cenas pieauga, biržu indeksi kritās. Tomēr ātri vien naftas cenas atkal samazinājās, finanšu tirgi atguvās. Kā uz notiekošo Tuvajos Austrumos reaģē pasaules ekonomika, un kādi faktori jāņem vērā nākamajos mēnešos?
Pērnā gada nogalē un janvāra sākumā Polijas trīs reģionos konstatēti putnu gripas uzliesmojumi mājputniem. Pagājušās piektdienas pēcpusdienā putnu gripa konstatēta arī kādā piemājas saimniecībā Slovākijā. Bioloģijas institūta pētniece gan šobrīd neredz pamatu baidīties no savvaļas putniem, bet putnu audzētāji pievērš uzmanību biodrošības pasākumiem.
Līdz ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu no 1. janvāra degvielas cenas Latvijā sākotnēji auga nevienmērīgi no 1,5% līdz 6%, bet nu degvielas tirgotāji cenu pieaugumu pamazām izlīdzina. Nozare sagaida pieprasījuma kritumu, jo daļa bākas pildīs Polijā un Lietuvā, kur degviela ir lētāka. Taču pretēji Finanšu ministrijas prognozēm nozarēs, kuru produkcija vai pakalpojumi tieši atkarīgi no degvielas izmantošanas, ir sagaidāms cenu kāpums. Izmaiņas preču un pakalpojumu cenās pircēji jutīs pēc pāris mēnešiem, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicinājuši Eiropas Komisiju (EK) pastiprināt Eiropas Savienības (ES) apputeksnētāju iniciatīvas pasākumus un nākt klajā ar jaunām ierosmēm bišu un citu apputeksnētāju aizsardzībai. Arī Latgales biškopjus uztrauc pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā un dabisko pļavu samazināšanās reģionā. Latgales bioloģiskās saimniecības "Kramiņi" saimnieks Rolands Zelčs atzina, ka bioloģisko medu ir aizvien grūtāk nodrošināt.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis turpina strīdos mēģināt atrast kompromisu par nākamo bloka daudzgadu budžetu. Vienošanās būtu jāpanāk tuvāko mēnešu laikā, lai nebūtu finansējuma pārrāvuma, kas varētu negatīvi ietekmēt arī Latvijas ekonomiku. Latvija iestājas par to, lai netiku samazināts finansējums kohēzijai, tāpat pieprasa lielākus tiešmaksājumus lauksaimniekiem. Taču Lielbritānija izstājas, naudas kļūst mazāk, vajadzību vairāk. Arī pašai Latvijai vēl ir jāizkristalizē savas prioritātes, kur nākamajos gados vēlamies investēt naudu. Cik tālu esam tikuši sarunās par nākamo daudzgadu budžetu, kas ir Latvijai veicamie mājasdarbi, un kas ir lielākās nesaskaņas?
Latgales plānošanas reģiona pērnā gada konkursa "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva" nominācijas "Gada amatnieks" laureāts un arī Daugavpils novada konkursa "Saimnieks" radošākā amatnieka titula ieguvējs Valdis Grebežs ir individuālais komersants. Grebežs ir amatu meistars keramikā, bet darbojas vēl ar daudziem citiem materiāliem, piedalās izstādēs un jau vairākus gadus nodarbojas arī ar tūrisma biznesu.
Eiropas valstis nonākušas sava vieda dzirnakmeņos starp divām lielvarām – ASV un Ķīnu – jautājumā par to, vai ļaut ķīniešu tehnoloģiju gigantam "Huawei" iesaistīties jaunākās paaudzes mobilo tehnoloģiju 5G tīkla attīstīšanā. ASV brīdina par kiberdrošības un nacionālās drošības draudiem, "Huawei" aizdomas kategoriski noraida.