Eiro fokusā

Ar reģistrētiem mākleriem cer nozari padarīt legālu un drošāku īpašumu tirgotājiem

Eiro fokusā

Mūziķi Latgalē meklē iespējas strādāt vairākos darbos, arī ar kultūru nesaistītās sfērās

Kredītkaršu kompānijām jādara vairāk, lai sargātu klientus no negodīgas komersantu prakses

EK: Maksājumu karšu kompānijām jādara vairāk, lai sargātu klientus no negodīgiem komersantiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Maksājumu karšu kompānijām "Mastercard", "Visa" un "American Express" ir jādara vairāk, lai pasargātu klientus no negodīgas komersantu prakses. Tā uzskata Eiropas Komisija (EK) un vairāku valstu patērētāju sargi. Runa ir par gadījumiem, kad klients uzskata, ka ir nopircis vienu pakalpojumu vai preci, bet nenojaušot patiesībā ir parakstījies uz regulāru abonēšanas maksu.

Tā kā iepirkšanās internetā kļūst arvien plašāk izplatīta, ar to saistītās problēmas un riski arī kļūst redzamāki. Viena no problēmām, ko parādīja EK uzdevumā veiktais pētījums, ir, ka klienti mēdz līdz galam nezināt, ko patiesībā viņi pērk.

"Piemēram, jūs vēlaties noskatīties interneta platformā filmu un esat gatavs par to samaksāt. Bet diemžēl jūs neredzat, ka līdz ar piekrišanu samaksāt par šīs filmas noskatīšanos, jūs parakstāties arī uz ikmēneša abonēšanas maksu, lai varētu redzēt vienu, divus vai trīs video katru mēnesi. Tas ir visizplatītākais šāda veida krāpniecības veids, jo patērētājam šķiet, ka viņš pērk vienu produktu, bet patiesībā viņš parakstās uz pakalpojumu sēriju," problēmas būtību iezīmēja Eiropas patērētāju organizācijas BEUC maksājumu eksperts Žans Allikss.

Lai palīdzētu novērst šādu negodīgu praksi, EK un patērētāju sargi ir vērsušies pie trim lielākajām maksājumu karšu kompānijām – "Mastercard", "Visa" un "American Express".

Kā norādīja EK preses sekretārs Kristiāns Vīgands, kompānijas tiek mudinātas ievietot maksājumu logā skaidru informāciju par to, ka pircējs dod piekrišanu ne tikai pirmajam maksājumam, bet arī tam, ka katru mēnesi no viņa konta tiks iekasēta abonēšanas maksa.

"Problēmas būtība ir tajā, ka daudziem patērētājiem šķiet, ka viņi parakstās uz ļoti labu piedāvājumu, piemēram, uz ļoti lētu mobilo telefonu vai kosmētikas produktu, bet tad izrādās, ka viņi ir iegādājušies dārgu ikmēneša abonementu, kas kādu laiku būs jāmaksā. Mēs apzināmies, ka kredītkaršu kompānijas nav tās, kas šādas shēmas īsteno. Tās tikai veic maksājumus. Bet mēs aicinām tās pievienoties un padarīt šo procesu patērētājiem caurskatāmāku," sacīja Vīgands.

Šo problēmu varēs atrisināt diezgan viegli, uzskata patērētāju organizācijas eksperts Allikss. Tas tādēļ, ka trīs pasaules milži – "Mastercard", "Visa" un "American Express" parasti nevēlas uzņemties atbildību par uzņēmēju un it sevišķi negodīgu uzņēmēju rīcību.

"Tas ir arī viņu interesēs, jo tad, kad patērētāji atklāj, ka ir nonākuši šādā situācijā, viņi prasa atgūt savu naudu. "Visa" un "Mastercard" galīgi negrib saņemt šādas sūdzības. Tādēļ, ja viņi var izvairīties no šādu sūdzību saņemšanas, ievietojot skaidru informāciju par to, kādu maksājumu klients veic, viņi būs tikai priecīgi. Tā kā tas ir arī viņu interesēs, esmu pārliecināts, ka viņi atradīs risinājumu," piebilda Allikss.

Tomēr šādi krāpniecības gadījumi ir salīdzinoši liels retums. Tie veido tikai ap 10% no kopējā problēmu loka, sacīja BEUC eksperts. Tādēļ varētu teikt, ka EK ir nolēmusi pieķerties vienai no vienkāršāk risināmajām problēmām. Krietni lielākus draudus patērētājiem tiešsaistē sagādā viltus interneta banku lapas, sacīja Allikss.

"Vislielākā problēma ir situācijās, kad jūs esat pārliecināts, ka jūsu priekšā ir īsta internetbankas mājaslapa, bet patiesībā tā ir viltus internetbanka, kas ir ļoti, ļoti labi izstrādāta.

Un tad jūs veicat tajā pārskaitījumu. Turklāt tagad jautājumus izsauc arī zibmaksājumi. Visi zibmaksājumi kļūs par normāliem maksājumiem. Līdz ar to nauda tiks pārskaitīta mazāk nekā 10 sekunžu laikā un atsevišķos gadījumos pazudīs. Šādās situācijās pat bankai mēdz būt grūti atgūt līdzekļus. Te, manuprāt, ir lielākais nākotnes izaicinājums," atzina Allikss.

EK pasūtītā pētījuma autori piebilda, ka summas, ko cilvēki zaudē interneta krāpniecības gadījumos, parasti nav pārāk lielas. Tomēr, ja aprēķina to kopējo apjomu, tad veidojas jau cita aina. Kopējie Eiropas iedzīvotāju zaudējumi no dažādiem negodīgiem gadījumiem divu gadu laikā sasniedza 24 miljardus eiro.

Turklāt pēc saskarsmes ar negodīgiem pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem internetā cilvēki var sākt baidīties iegādāties preces un pakalpojumus tiešsaistē. Pētījuma dati liecina, ka gandrīz 80% no tiem, kas ir saskārušies ar krāpniecības gadījumiem internetā, ir emocionāli cietuši. Līdz ar to patērētāju sargi iesaka cilvēkiem būt ļoti vērīgiem, veicot darījumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti