Ķīnas ekonomikai šogad draud vājāka izaugsme, tā norādījuši eksperti. Ķīnas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieauga par 0,4%, tādējādi reģistrēta vājākā izaugsme pēdējos divos gados. Vēl pirmdien Ķīnas centrālā banka pirmo reizi septiņos mēnešos samazināja bāzes procentu likmi, tādējādi cenšoties atbalstīt pasaulē otru lielāko ekonomiku un valsts nekustamo īpašumu sektoru.
Autora ziņas
Šķiet, tas bija pavisam nesen, kad, lai ielogotos internetbankā, bija nepieciešama kodu karte un, lai varētu, piemēram, apmaksāt rēķinus, sava identitāte bija jāpierāda, apstiprinot to ar vienu no 20 dažādu ciparu kodiem. Tagad 80% jeb vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju lieto starptautisku autentifikācijas rīku – "Smart ID", kam šogad aprit jau 5 gadi.
Kamēr mūsu politiķi vēl tikai sāk diskusijas, vai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā raisītās cenu kāpuma krīzes laikā kaut kā atbalstīt arī uzņēmumus, Eiropas Komisija ir apstiprinājusi divu pasākumu plānu kopumā 181,5 miljonu eiro apmērā. Uzņēmēji atzīst, ka pie naudas varēs tikt ar augstas gatavības projektiem.
Jūlijā beidzot atsācies un vismaz pagaidām vēl turpinās labības eksports no Ukrainas ostām. Labības kravu izvešanu pasaulē ilgi gaidīja daudzviet, jo par Eiropas "maizes klēti" dēvētā Ukraina pabaro ne tikai eiropiešus, bet arī cilvēkus Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā. Taču Ukraina ne būt nav vienīgā, kas šo uzdevumu spēj izpildīt. Kāds ir pasaules labības tirgus, un cik lielu daļu tajā aizņem Ukraina?
Pēdējo gadu laikā kovida pandēmijas ietekmē ir mainījušies iedzīvotāju maksāšanas ieradumi. Lai gan pandēmijas laiks bija straujš attīstības lēciens e-komercijas nozarei, pēc ierobežojumu atcelšanas vērojama iedzīvotāju vēlme preces iegādāties arī klātienē, norēķinus biežāk veicot ar savām maksājuma kartēm. Tāpat divu pandēmijas gadu laikā uzņēmēji strauji attīstījuši preču un pakalpojumu saņemšanas iespējas ar ērtākiem un ātrākiem norēķiniem. Tas secināts bankas "Swedbank" veiktajā pētījumā.
Tikai katra sestā Latvijas mājsaimniecība par elektrību maksā pēc biržas cenas jeb mainīgu maksu. Šis pakalpojums prasa pašam rūpīgi sekot līdzi elektrības cenām. Tomēr lielākā daļa patērētāju jeb gandrīz divas trešdaļas no visiem aiz nezināšanas, negribēšanas vai tieši pēc rūpīgas izpētes par elektrību maksā fiksētu cenu. Patērētāju tiesību sargi novērojuši lielāku sūdzību pieplūdumu, cilvēkiem pārlasot iepriekš noslēgtos līgumus.
Ceļošana Eiropā šovasar sit augstu vilni, daudziem steidzot atgūt kovida laikā iekavēto un dodoties tuvākos un tālākos ceļojumos. Tiesa, kaimiņos Igaunijā un Lietuvā milzīgas tūristu plūsmas gan nav novērojamas, jo daudzi vietējie iedzīvotāji steidz baudīt atpūtu ārpus valsts. Savukārt cenas, lai gan vasaras mēnešos nedēļas nogalēs kāpj, tomēr abās valstīs vēl īsti nav sasniegušas līmeni, kāds bija pirms kovida pandēmijas. Igaunijas un Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītāji Latvijas Radio atzina, ka pandēmijas dēļ tagad nākas saskarties ar darbinieku trūkumu, kas ir liela problēma.
Sarosījušies gan iedzīvotāji, kuriem tas ir vaļasprieks un brīvā laika pavadīšanas veids dabā, gan tie, kuriem sēņu un ogu lasīšana vai uzpirkšana un pārdošana dod iespēju nopelnīt papildu naudu. Šobrīd no sēnēm pārsvarā tiek lasītas, pirktas un pārdotas gailenes, bet no ogām – mellenes. Raža šogad meža veltēm laba. Čakls lasītājs dienā var nopelnīt ap 150 un pat pāri par 200 eiro, Latvijas Radio stāstīja sēņu un ogu uzpircēji. Taču vāktais Latvijas mežos un uzpirktais pārsvarā kļūst par eksporta preci.
Jūlija lietaino laikapstākļu dēļ veldrē patlaban sagāzti ap 20% sējumu, lēš Zemnieku saeima. Pilnīgu zaudējumu apmēru gan noteikt varēs tikai pēc ražas novākšanas, bet sējumu apdrošinātāji prognozē, ka tas būs līdzīgs kā citus gadus. Tikmēr lauksaimnieki bažīgi par nākamo gadu, kad tiks samazināts atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei. Zemkopības ministrija norāda, ka zemniekiem jāspēj pašiem vairāk uzņemties saimniekošanas riskus.
Aizsardzības ministrijas (AM) jaunākais plāns par obligāta valsts aizsardzības dienesta ieviešanu atsaucīgi uzņemts valdībā, kas Ukrainas kara ēnā aizsardzības nozarei ir gatava dot tik daudz naudas, cik tā grib un prasa. Un, visticamāk, papildu tēriņus radīs arī vēl kāda AM iecere – izveidot valsts kapitālsabiedrību, kas uzņemtos vadošu lomu mūsu valsts apgādē ar munīciju. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijā uz šiem plāniem raugās ar cerībām, jo tas palīdzētu attīstīties privātajiem šīs nozares uzņēmumiem.
Digitalizācija, aktīva mākslīgā intelekta izmantošana un darbs ar nodokļu maksātājiem – šīs ir Valsts ieņēmuma zelta atslēdziņas, kas pērn palīdzēja samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisu jeb nesamaksāto nodokļu apmēru, ko nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā.
Līdzīgi kā citās nozarēs arī īres tirgū cenas kāpj debesīs. Tas patīk namsaimniekiem, jo pieprasījums pēc puslīdz jēdzīgiem un labiem īres dzīvokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Tāpēc varbūt šad tad var dzirdēt komentārus, ka dzīvokļus to īpašnieki negrib izīrēt bēgļiem no kara plosītās Ukrainas. Tomēr arī maksātspējīgus ukraiņus izīrētāji uzņem labprāt.
Pēdējo sešu mēnešu laikā radio vismaz reizi dienā klausījās viens miljons 28 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Viens radio klausītājs vidēji dienā radio klausīšanai veltījis 4 stundas un 13 minūtes, tā liecina jaunākais “Kantar” pētījums. Latvijas Radio aptaujātie eksperti uzsvēra, ka radio kā medijs savu aktualitāti nezaudē nedz klausītāju, nedz reklāmas devēju acīs un tas ir spēcīgs konkurents citiem medijiem, piesaistot auditoriju un reklāmas devējus.
Eiropas Komisija publiskojusi ziņojumu par Eiropā paveikto zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā, un jau 12. jūlijā tiks prezentēta jaunā Eiropas inovāciju programma. Līdz gada beigām uzņēmējiem Latvijā būs pieejamas divas atbalsta programmas – 45 miljoni paredzēti uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanai un 25 miljoni – jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centros.
Ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir sākusi ceļu, lai piesaistītu investīcijas un dibinātu banku. "Indexo" vadība ierasti kritizē Latvijā pašlaik strādājošās bankas, savā kredītiestādē sola tikai vietējos klientus un dāsnāku kreditēšanas politiku. Bet kas tad viņu izpratnē ir nacionāla banka, ar ko tā labāka par citām un vai mūsu tirgū vēl vienai bankai ir vieta?
Covid-19 pandēmijas sekas un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā situāciju pasaules ekonomikā padarījis daudz drūmāku, un arvien biežāk dzirdams par recesijas riskiem. Lai gan vairums analītiķu uzskata, ka Eiropai šie draudi ir lielāki nekā ASV, daļa ekspertu un uzņēmēju pauž bažas arī par Savienoto Valstu ekonomikas stāvokli un potenciālo recesiju. Daži uzskata, ka recesijas iespējamība ir maza, citi – ka tā ir nenovēršama.
Pērn ekonomikas izaugsmi bremzēja Covid-19 ierobežojumi un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumi bija mazāki, bet 2022. gada pirmajos piecos mēnešos valsts administrēto nodokļu ieņēmumu plāns pārpildīts par 13%. To sekmējusi straujā ekonomikas atkopšanās, cenu pieaugums un arī inflācija. Uzņēmēji aicina samazināt darbaspēka nodokļus un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ir jautājums, vai šobrīd ir īstais laiks to darīt.
Palielinoties koksnes kurināmā cenai, Latvijā sāk uzdarboties krāpnieki. Viņi sola piegādāt kokskaidu briketes un granulas, bet pazūd pēc avansa maksājuma saņemšanas. Valsts policija jau uzsākusi vairākus kriminālprocesus un aicina iedzīvotājus uzmanīties, ja pārdevēji piedāvā kurināmo par zemāku cenu nekā vidēji tirgū. Tāpat iesaka pilnībā par kurināmo norēķināties tikai pēc preces piegādes.
Nevarot atrast darbu tuvumā savai dzīvesvietai, iespējams saņemt daļēju kompensāciju par transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem, ja darbu ir izdevies atrast tālāk no mājām. Šāda Nodarbinātības valsts aģentūras reģionālās mobilitātes veicināšanas programma tagad ir pieejama ne vien darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem nodrošina dzīvesvietu vai nokļūšanu uz darbavietu.
Tas, ka pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" saimniekošana ar apaļkoku pārstrādi kropļo konkurenci, tika secināts pirms pieciem gadiem. Bet, mainoties politiskajai vadībai domē un arī vadībai uzņēmumā, "Rīgas meži" iecerējusi atteikties no darba, ko labāk var paveikt privātais sektors. Līdzās tam dome vēl vairākas nozares plāno nodot privātās rokās.
Diskusijas par kodolenerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā arī Latvijā kļūst arvien plašākas. Līdz ar lēto ražošanas avotu pieejamības mazināšanos kaimiņvalstīs kodolenerģētika ir kļuvusi salīdzinoši ekonomiski pievilcīga. Tikmēr ziemeļos plānus kaļ kaimiņi igauņi – uzņēmums „Fermi Energia” līdz 2031. gada beigām plāno iedarbināt pirmo mazo modulāro reaktoru. Sadarbības iespējas meklē arī Latvija, bet pašiem uz savu reaktoru gan, visticamāk, nāktos gaidīt daudz gadu.
Rīgas ostā pašlaik darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos. Un Rīgas osta ir vienīgā, kur var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Tomēr ar jahtām atceļojušos tūristus Rīga neuzskaita, tāpēc nav zināms, kādu labumu sniedz jahtu ostu attīstība. Savukārt Jūrmalā, kas izšķīrusies šogad netīrīt Lielupes grīvu, kārtīgas tūristu jahtas ienākt nevar nemaz.
Recesijas riski met arvien lielāku ēnu ne tikai pār ASV, bet arī pār Eiropu. Izskanējuši pieņēmumi, ka tieši Eiropai recesijas drauds ir lielāks un tā ir neaizsargātāka. Iemesli jau bieži piesauktie – Krievijas izraisītais karš Ukrainā, cenu pieaugums, īpaši enerģijai un pārtikai, kā arī joprojām klātesošās piegādes ķēžu problēmas.
Tūrisma sezona Latvijā ir īsa, un līdz šim vasara bijusi visai vēsa un lietaina. Uzņēmējiem, protams, jārēķinās ar laika apstākļiem, bet tiem, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu Daugavā, arī ar hidroelektrostaciju darbību. "Latvenergo" mēdz periodiski palielināt vai samazināt Daugavas ūdens līmeni, bet šogad sakarā ar Pļaviņu HES dambja remontdarbiem ūdens līmenis Daugavā tiks pazemināts no jūlija vidus līdz pat augusta beigām. Kā tas ietekmēs mazos uzņēmējus, kas nodarbojas ar ūdens tūrismu vai kuru viesu mājas atrodas Daugavas krastā?
Pirmos soļus finanšu pratībā var apgūt jau bērnudārza vecumā, piedaloties, piemēram, konkursā "Mana vārdnīciņa". Tajā tādus finanšu terminus kā nauda, budžets un tirgus mēģina izskaidrot bērns kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Šogad gandrīz 800 skolēni piedalījās konkursā un rakstīja biznesa pasakas. Kā liecina aptaujas, Latvijas iedzīvotāju zināšanas par finanšu jomu ir līdzīgas kā citās Eiropas valstīs, tomēr zināšanām neseko atbilstoša rīcība.
Apstiprināti 54 pašvaldību investīciju projekti mērķdotāciju saņemšanai 37 miljonu eiro apmērā. Projektos dominē izglītības un transporta infrastruktūras jomas, kam rezultātā paredzētas divas trešdaļas no kopējās valsts atbalsta summas. Ir vietvaras, kurās atbalstīti vairāki projekti. Vienlaikus ir tādas, kurās nav atbalstīts neviens. Pašvaldību ministrija galvenokārt izvērtējusi, vai projekti attīsta pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem un sekmē arī teritoriālo reformu.
Šajā sezonā tūristu skaits nebūt netuvosies pirmspandēmijas apjomam, taču nozarē strādājošie nākotnē skatās cerīgi, sakot, ka pieaug individuālo tūristu skaits un arī kruīzu kuģi šajā vasarā Rīgā piestās biežāk nekā citus gadus. Tomēr izaicinājumu nozarei ir daudz – sākot no katastrofālā darbaspēka trūkuma un beidzot ar nepieciešamību atjaunot grupu tūrisma apjomu, kas pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā ievērojami saruka.
Šogad Krāslavā filiāli atvēra Dānijā dibinātā šūšanas uzņēmuma „Nybo” filiāle. Tas šajā nelielajā pierobežas pilsētā jau ir piektais uzņēmums, kas piedāvā darbu šūšanas nozarē. Līdzīgi kā citi šūšanas uzņēmumi Krāslavā arī šis, kas specializējas medicīnas un viesmīlības pakalpojumu nozares darba apģērba izgatavošanā, saražoto produkciju eksportē.