Eiro fokusā

Elektroauto plusi, mīnusi un pirkšanas dinamika

Eiro fokusā

Konferenču jomā arvien populārāki kļūst hibrīdpasākumi - klātienes un attālināta tikšanās

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta nepieciešamību mācīties visa mūža garumā

Latvijā cilvēki atbalsta mūžizglītību. Cik aktīvi jaunas prasmes apgūst Latgalē?

“Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!” Ar šādu nosaukumu Ekonomikas ministrija sāk sabiedrības informēšanas kampaņu, lai aktualizētu un skaidrotu iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus. Vairums Latvijas iedzīvotāju atbalsta nepieciešamību mācīties visa mūža garumā. Par to liecina Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā. Cik aktīvi gatavi mācīties no jauna un vai izmanto šādās iespējas Latgales iedzīvotāji?

Nodarbinātības valsts aģentūra ir viena no iestādēm, kas gan izjūt pārmaiņas darba tirgū, gan piedāvā iedzīvotājiem dažāda veida apmācības.

Jānis no Augšdaugavas novada Naujenes pagasta ir viens no tiem, kurš iegriezies Daugavpils filiālē, lai atrastu darbu un apgūtu kādas jaunas iemaņas. Un ar visu lielo darba pieredzi savos 47 gados viņš redz tajā nepieciešamību.

"Esmu invalīds. Man nav vienas acs, prasīšu kādas iespējas man ir. Kādas prasmes un zināšanas vēl varu apgūt. Esmu sešus gadus dienējis armijā, pirms tam mācījos Dagdas profskolā, ir vidējā izglītība, varētu papildus pamācīties angļu valodu, jo 15 gadus esmu Anglijā nodzīvojis, bet rakstība pieklibo," stāstīja Jānis.

To, ka iedzīvotāji vēlas dzīves garumā mācīties, jo nejūtas droši darba tirgū ar esošajām zināšanām un prasmēm, apliecina arī Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

"Gandrīz visi aptaujātie ( 96%) piekrīt tam, ka jaunas zināšanas un prasmes ir jāapgūst visa mūža garumā. Apmēram puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes. Katrs ceturtais jūtas pilnībā nedrošs, tikai katrs trešais domā, ka neko pārāk daudz nevajadzēs viņa mūža laikā," stāstīja centra vadītājs Arnis Kaktiņš.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija sāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!” Latgalē to iedzīvotāji jau šobrīd aktīvi izmanto. To apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiālē piedāvātās apmācības.

"Nodarbinātības valsts aģentūra jau šobrīd īsteno šo mūžizglītības politiku. Pateicoties ES sociālajiem fondiem, mēs jau šobrīd apmācām cilvēkus, ja to pieprasa darba tirgus vai pats bezdarbnieks pat vēlas mācīties," pastāstīja filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka.

Ap 1000 iedzīvotāju gadā pašlaik izmanto Daugavpils filiālē piedāvātās apmācības. Piedāvājuma klāsts apmācības jomā  jeb kuponi katrai filiālei tiek piešķirti atkarībā no bezdarba līmeņa reģionā.

"Neformālajā izglītībā ir ap 600 kuponiem gadā. Profesionālās pilnveides programmā ap 300 kuponiem gadā. Vispieprasītākās ir datorapmācība, arī klientu apkalpošanas operators, sociālā aprūpe, mazais bizness, arī autovadītāji - vairāk nekā 200 kuponi," skaidroja Kornutjaka.

Darba meklējumos šobrīd Daugavpils filiālē uzskaitē ir 9,3% iedzīvotāju, tāpēc ir īpaša programma arī darba devējiem, kuri ieinteresēti savu darbinieku apmācībā vai jaunu piesaistē.

"Mums ir ļoti populāra programma - apmācība pēc darba devēja pieprasījuma un apmācība pie darba devēja. Šajās programmā darba devējs var apmācīt sev vajadzīgo darbinieku, šajā  programmā mēs kompensējam darba devējam algu 50 % apmērā. Šobrīd mums ir ap 50 darba devēji, kas ir noslēguši sadarbības līgumu ar NVA, pārsvarā tie mazie un vidējie uzņēmēji - autotransporta servisi, veikali, ražotāji, viesnīcas, kas atkopjas pēc Covid-19," stāstīja Kornutjaka.

To, ka iedzīvotāji vēlas mācīties un mācās, apliecina arī pētījuma dati.

"Pēdējo 12 mēnešu laikā apguvuši kādas jaunas prasmes, papildzināšanas ir apmēram puse Latvijas iedzīvotāju jeb 54%. Un 7% apgalvo, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir mainījuši savu profesionālo nodarbošanos. Tas, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, ir tūkstoši un tūkstoši," uzsvēra SKDS vadītājs Kaktiņš.

To sekmējis arī pandēmijas laiks, kas dažas nozares skāris vairāk. Darbinieki izvēlējušies citu nodarbi, piemēram, no friziera pievēršoties lauku tūrismam. Tomēr ir gadījumi, kad skarbā dzīves realitāte, īpaši Latgales reģionā, kur ir salīdzinoši lielāks bezdarba līmenis, arī ar apmācībām nenes gaidīto darbu. Īpaši pirmspensijas vecumā, kā daugavpilietes Svetlanas gadījumā.

"Pēc profesijas esmu tehniķis - ģeologs, man ir 62 gadi, līdz pensijai atlika pāris gadi. Nesen - 2019. gadā beidzu komercdarbības kursus, taču jēgas nav - darbu atrast nevaru, arī pieredzes tādas nav," pastāstīja Svetlana.
 
Arī aptauja liecina, ka gandrīz 20% iedzīvotāju uzskata, ka ir par vecu, lai mainītu profesiju. Tomēr Ekonomikas ministrija ar kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!” cer mainīt iedzīvotāju viedokli un stimulēt mācīties un apgūt jaunas prasmes visa mūža garumā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt