Latvijā joprojām lētākais vietējais kurināmais ir koksne un tās blakusprodukts – šķelda. Tā ir videi draudzīga, un vēl svarīgāk – tas ir atjaunojamais resurss. Pērn samazinājies koksnes šķeldas imports no Baltkrievijas, arī šķeldas cenas ir palielinājušās, tomēr tās krietni atpaliek no citu energoresursu cenām. Ir pašvaldības, kas gāzes apkuri aizstājušas ar šķeldas apkuri.
Autora ziņas
Lauku saimniecības turpina atjaunot un modernizēt tehnikas parku, un tehnikas iegādē aktīvi izmanto Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Lauksaimniecības tehnika kļuvusi dārgāka, tāpat lauksaimniekiem jārēķinās ar piegādes kavējumiem. Šogad lauksaimniekiem, pērkot tehniku, vairs nav jāveic iepirkuma procedūra, bet tehniku varēs iegādāties, izmantojot "Tehnikas un iekārtu katalogu".
Neraugoties uz dažādiem sarežģījumiem pandēmijas un energoresursu sadārdzinājuma dēļ, pērnais gads Latgales Speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) bijis labs, secinājuši tās pārstāvji un iesaistītie uzņēmēji. Uzņēmumi attīstās, pērn bijuši arī jaunpienācēji, un zonas statusu saņēma četri jauni uzņēmumi, solot radīt ap pussimtu jaunu darbavietu kokapstrādes, metālapstrādes un datorprogramēšanas jomās.
Pēdējos gados līdz ar dažādu krāpšanas shēmu aktualizēšanos aizvien vairāk krāpnieki savās nelikumīgajās darbībās iesaista jauniešus, kuri kļūst par tā dēvētajiem "naudas mūļiem", tādējādi palīdzot krāpniekiem legalizēt un pārvietot nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Pagājušajā gadā dažādās krāpšanas shēmās izkrāpti 11 miljoni eiro un gandrīz katra no šīm shēmām ir saistīta ar ''naudas mūļu'' izmantošanu.
Izgāzies valsts iecerētais, ka brīvā tirgus principu ieviešana pasažieru pārvadājumos ar autobusiem radīs lielu konkurenci un ļaus ietaupīt braucējiem un pašai valstij – tā secināms gandrīz pusgadu pēc šīs sistēmas ieviešanas. Uzņēmēji strādāt bez valsts dotācijām neraujas, daži jau apdedzinājušies un no braukāšanas atteikušies, bet valsts tagad domā, ko darīt ar maršrutiem, kur komercpārvadājumiem bija jāsākas šogad, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Labrīt".
11 gadus par tūristu piesaisti galvaspilsētai atbildēja Rīgas Tūrisma attīstības birojs. Pērn aprīlī tā vietā tika izveidota Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra. Jaunajai aģentūrai ir plašāks darbības spektrs – jārūpējas ne tikai par tūrisma veicināšanu, bet arī investīciju piesaisti un pilsētas tēla veidošanu. Aģentūras darbam Rīgas dome pērn piešķīra 1,9 miljonus eiro, šogad – 3 miljonus, bet aģentūras uzdevums ir piecu gadu laikā investīcijās piesaistīt vienu miljardu eiro. Ko līdz šim paveikusi Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra, un cik daudz tūristu šobrīd ir Rīgas viesnīcās?
Latgalē aptuveni piektajai daļai jeb 20% dzīvojošajiem nav uzkrājumu, lai izdzīvotu, sastopoties ar negaidītām finanšu grūtībām, liecina “Luminor” bankas veiktā aptauja. Lai arī pērnā gada beigās vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, viņu finanšu situācija nemainīsies vai pat uzlabosies, šobrīd situācija varētu būt jau mainījusies energocenu krīzes dēļ.
Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības SWIFT sistēmas nosaukums atkal parādījies vairākos ziņu virsrakstos. Šoreiz saistībā ar potenciālo Krievijas izslēgšanu no šīs sistēmas, kas varētu notikt, ja Kremlis īstenos atkārtotu militāru iebrukumu Ukrainā. Tomēr atsevišķu amatpersonu un ekspertu vēlme Krievijai tikt atslēgtai no šīs sistēmas nebūt nav uzradusies vien tagad un brīdinājumi, ka šāds solis varētu tikt sperts, ir pausti jau agrāk. Kas ir SWIFT, un vai Krievijai atslēgšana no šīs sistēmas būtu sāpīgs trieciens?
Kravas autopārvadātāju skaits Latvijā pārsniedzis līmeni pirms kovida pandēmijas, arī transportēto kravu apjoms turpina kāpt, bet šoferu nemitīgi trūkst, tāpēc mūsu valsts kompānijās sākuši strādāt trešo valstu iedzīvotāji, kam pie mums ir iespēja piepelnīties. Taču šo procesu drīz piebremzēs jauni starptautiski noteikumi, kas daļai pārvadātāju jau tagad liek savu darbību reģistrēt ārzemēs, tur atstājot arī nodokļus.
Vidējā elektroenerģijas cena pērn bija 2,6 reizes augstāka nekā 2020. gadā, lielāko pieaugumu sasniedzot pagājušā gada decembrī. Tik liels elektroenerģijas cenu kāpums vēl nav pieredzēts – tā situāciju tirgū raksturo elektroenerģijas tirgotāji. Viņi vērtēja, ka šobrīd parādnieku skaits ir nedaudz palielinājies, bet situācija nav kritiska.
Sākusies sēklu pirkšanas sezona un sēklas, kas iekļautas Eiropas šķirņu reģistrā, var nopirkt gan lielveikalos, gan specializētajos sēklu un interneta veikalos. Covid-19 pandēmijas laikā pieprasījums pēc sēklām ir palielinājies, atzina sēklu tirgotāji, norādot – pircējiem ir jārēķinās, ka energoresursu, degvielas, loģistikas un darbaspēka izmaksu sadārdzinājuma dēļ šogad sēklas būs par 10–30% dārgākas nekā pagājušajā gadā.
Neraugoties uz to, ka 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn ir palielinājies. "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš. Straujākais jauno uzņēmumu skaita kāpums bija Augšdaugavas novadā. Tas ir dubultojies, salīdzinot ar gadu iepriekš. Pērn tieši Augšdaugavas novadu par savu uzņēmējdarbības vietu izvēlējās 102 uzņēmīgi iedzīvotāji.
Vardarbīgie nemieri, kas janvāra sākumā pārņēma Kazahstānu un bažīgu darīja ne vienu vien ārpolitikas ekspertu un Rietumu amatpersonu, sākotnēji izcēlās ekonomisko prasību dēļ. Ar laiku tie pārauga plašākā neapmierinātības paušanā ar valstī esošo politisko situāciju un arī dzīves līmeni. Lai gan valsts ir bagāta ar naftu un citiem izrakteņiem, iedzīvotāji nebūt nav mierā ar pašreizējo labklājības līmeni.
Lielākais namu apsaimniekotājs galvaspilsētā „Rīgas namu pārvaldnieks” šogad gatavojas uzsākt nelikumīgu kabeļu likvidāciju daudzdzīvokļu namos. Haotiski izvietotos vadus ugunsdzēsēji vērtē kā ugunsbīstamus. Bet Latvijas Interneta asociācijas pārstāvji pauž bažas, ka sasteigtas rīcības dēļ var ciest iedzīvotāji. Visas iesaistītās puses gan ir vienisprātis, ka kabeļu tīkla infrastruktūra Rīgā ir jāsakārto.
Ar aptuveni piecu procentu kāpumu, salīdzinot ar gadu iepriekš, ekonomikas izaugsmi vērtē Ekonomikas ministrijas analītiķi. Rūpniecība ir augusi vēl straujāk. Pirmo reizi teju trīs gadu laikā vērojams optimistiskāks uzņēmēju vērtējums par nākotni. Tomēr pastāv arī bažas un riski, ar ko rūpniecības nozarei būs jāsaskaras 2022. gadā – aizvien pastāvošā nenoteiktība Covid-19 izplatības sakarā, būtiskais energoresursu cenu pieaugums, zaļās politikas iniciatīvu ieviešana, izejvielu trūkums un, ko īpaši uzsver uzņēmēji Latgalē – darbaspēka pieejamības problēma.
Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, Latvijas preču eksports turpina strauji attīstīties ar jauniem rekordiem pērnā gada nogalē. Novembrī preču eksporta vērtība palielinājusies pat vairāk nekā par 30 procentiem, sasniedzot vienu miljardu un 635 miljonus eiro. Savukārt ar pakalpojumu eksportu mums gājis pavisam bēdīgi. Un šajā gadā eksperti vairs tādus rekordus nesola arī precēm.
Šobrīd maksātnespējas process sākts trīs tūrisma nozares uzņēmumiem, bet kopumā pērn licence apturēta 20 tūrisma jomā strādājošam firmām. Latvijas Radio aptaujātie eksperti prognozē, ka šogad būs sagaidāmi vēl kādu tūrisma nozares uzņēmumu bankroti un ne visiem šiem uzņēmumiem ir apdrošināšanas polise. Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā esošās informācijas, aptuvenās summas, kas varētu būt nenodrošinātas patērētājam, varētu sasniegt pusmiljonu eiro.
Cilvēki aizvien biežāk iepērkas internetā un pasta sūtījumu apjoms īpaši palielinās gada nogalē, kad daudzi sūta viens otram dāvanas, atzīst piegādes loģistikas uzņēmumā "Omniva Latvija" un arī valsts AS "Latvijas pasts". Abas kompānijas iepriekšējā gada laikā attīstījušas savu pakomātu tīklu, lai audzētu savas sūtījumu piegādes jaudas.
Aizvadītais gads bijis labāks par iepriekšējo automašīnu tirgotājiem Latvijā. Samierinājušies ar dzīvi pandēmijā, vairāk esam pirkuši gan lietotus, gan arī jaunus auto. Jau kādu laiku vērojamais dažādu resursu cenu kāpums un tam sekojošā dzīves sadārdzināšanās gan daļai liek pārdomāt mašīnas pirkšanu, taču kopumā pieprasījums pēc auto arvien ir lielāks par tirgotāju iespējām. Tas savukārt ļauj kāpināt arī auto cenas.
Viena aiz otras Eiropas valstis pieņem lēmumu aizliegt dzīvnieku audzēšanu kažokādām. Kopumā šādu soli spērušas 18 valstis. Pērn vienas no pēdējām valstīm, kas pieņēma zvēraudzēšanas aizliegumus, bija Francija un Igaunija, bet no šī gada vidus dzīvnieku audzēšana kažokādām būs aizliegta arī Itālijā. Vairākās valstīs, tostarp Lietuvā un Latvijā, uzsāktas parlamentāras diskusijas par aizlieguma pieņemšanu. Katrā no valstīm valdības izvēlas iet savu ceļu – vai nu kažokādu audzēšanas uzņēmumiem noteikt pārejas periodu, kad tiem darbība jāizbeidz, vai arī maksā kompensāciju par uzņēmējdarbības apturēšanu. Kādu ceļu potenciāli varētu izvēlēties Latvija?
Latgales reģiona tūrisma asociācijas „Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško, raksturojot situāciju tūrisma jomā pēdējo divu gadu laikā, uzsvēra, ka ir uzņēmēji, kuri spējuši ne vien pielāgoties, bet arī attīstīt savu pakalpojumu, tomēr ne visiem ir viegli gājis, jo tūristu plūsma nekļūst lielāka.
Divi gadi Covid-19 pandēmijā ieviesuši korekcijas arī modes patēriņā. No vienas puses, līdz ar iepirkšanos internetā, kad pirkums ir klikšķa attālumā, ir iespēja veikt arī neapdomīgākus pirkumus, tomēr cilvēki sāk arī izvērtēt katra pirkuma nepieciešamību, un aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji kaut nedaudz, bet tomēr vairāk sāk pievērst uzmanību ilgtspējīgākiem zīmoliem.
Līdz ar Covid-19 vīrusa jaunā omikrona varianta parādīšanos nav precīzi zināms, cik lielā mērā tas ietekmēs ekonomiku. Tomēr skaidrs ir tas, ka pandēmijas radītie izaicinājumi pasaules ekonomikai nekur nepazudīs arī nākamgad. Grūts nākamais gads vai vismaz liela tā daļa solās būt arī inflācijas un enerģijas cenu pieauguma dēļ.
Latvijā šobrīd darbojas divi vēja parki – Grobiņā un Ventspils pusē. Abos saražo pusi no Latvijā iegūtās vēja enerģija – 40 MW, otru pusi saražo individuālajās turbīnās, un kopīgā jauda ir 80 MW. Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs stāsta, ka arī nākamos vēja parkus būvēs Kurzemē. Līdz šim vēja parku attīstības procesu kavēja gan nesakārtotā likumdošana, gan iedzīvotāju iebildumi.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku izstrādātie digitālās modelēšanas rīki palīdzēs saprast biznesa idejas potenciālu – ko izdevīgāk ražot, kādi ieguldījumi būs nepieciešami, cik darbinieki būs vajadzīgi, kā arī tie palīdzēs resursus izmantot ilgtspējīgāk. Modelēšanas rīki varētu noderēt kādā no bioekonomikas jomām – lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai zivsaimniecībā, lai ražotu produktus ar augstu pievienoto vērtību, ko varēs pārdot par augstāku cenu.
Lielāks ātrums, mazāk sastrēgumu, avāriju un mirušo, kā arī tīrāks gaiss – šie ir galvenie ieguvumi, ko sola nu jau arī praktiski sāktais un pēc diviem gadiem pabeidzamais Ķekavas apvedceļš no Rīgas uz Bausku. Vienīgais negatīvais aspekts tādas gigantiskas maģistrāles izbūvē ir tikpat gigantiskie tēriņi. Un tie savukārt ir galvenais iemesls, kāpēc nākamajām rindā gaidītājām Bauskai un Iecavai apvedceļus tik drīz nesola.
Mobilo sakaru operatori Latvijā turpina darbu pie 5G jeb piektās paaudzes mobilo sakaru tīkla infrastruktūras attīstības. Uzņēmums "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) izveidojis jau 100 5G bāzes stacijas, "Tele2"un "Bite" – attiecīgi 15 un 12, bet nākamgad plāno uzstādīt vēl vairākus simtus bāzes staciju. 5G tīklu plašāk varētu sākt izmantot nākamā gada beigās vai 2023. gadā.
Darbaroku trūkums ēdināšanas nozarē bija aktuāls vēl pirms pandēmijas, bet pandēmijas laikā šīs jomas darbinieku rindas kļuvušas vēl retākas. Jau pagājušajā ziemā, kad ēdināšanas uzņēmumi pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ nedrīkstēja viesus uzņemt klātienē, nozarē strādājošie pārprofilējās, bet nu aizvien vairāk darbinieku pieņem lēmumu doties strādāt uz ārzemēm.
Enerģētiskā nabadzība ir problēma, ar kuru saskaras cilvēki daudzviet pasaulē, un tā nebūt nav viegli risināma, jo tās mazināšanai nepieciešams lokālu un plašāka mēroga pasākumu kopums. Lai gan pēdējo gadu laikā Eiropā enerģētiskā nabadzība ir mazinājusies, 2019. gadā tai joprojām bija pakļauti vismaz 30 miljoni jeb 6% Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju. Tagad enerģētiskās nabadzības problēma ir saasinājusies, un tas ir saistāms gan ar Covid-19 pandēmiju, gan pēdējo mēnešu laikā pieredzēto enerģijas resursu cenu kāpumu.
Katru gadu pētījumu par ēnu ekonomikas apjomu Baltijā veic Rīgas ekonomikas augstskolas pētnieki. Pēc viņu aplēsēm, ēnu ekonomika Latvijā 2020. gadā palielinājās par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta, un tas ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2011. gada. Nozīmīgākā ēnu ekonomikas sastāvdaļa arī pērn bija aplokšņu algas, kas sasniedza 46,9% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma. Vai grozījumi Krimināllikumā un bargāki sodi par aplokšņu algu izmaksu samazinās aplokšņu algu apjomu Latvijā?