Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Saimnieka maiņa Baltajā namā nav mīkstinājusi Rietumu attieksmi pret “Huawei”

Eiro fokusā

„Atvērtās dienas laukos" ievada jauno tūrisma uzņēmējdarbības sezonu

Algas aug straujāk nekā pirms krīzes; daļa kāpuma – tikai skaitļi statistikā

Algas aug straujāk nekā pirms krīzes; daļa kāpuma – tikai skaitļi statistikā

Šā gada pirmajos trīs mēnešos, kad pandēmijas raisītās blaknes bija epicentrā, daudzi uzņēmumi aizvērti un strādājošie palikuši bez darba, izrādās, vidējā mēnešalga mūsu valstī ir augusi par gandrīz desmito daļu, ja salīdzina ar pērnā gada sākumu. Tomēr uzreiz jāteic, ka tik straujš algu lēciens rožains izskatās visai teorētiski, lai gan daļai tiešām samaksa auga, turklāt kāpumu eksperti prognozē arī turpmāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto samaksa jeb alga pirms nodokļiem Latvijā bija 1207 eiro. Tas izklausās salīdzinoši maz, ja šo skaitli salīdzina ar tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju, kur darba samaksa ir ap 1500 eiro mēnesī. Taču Latvijas situācija var izskatīties arī neslikti, jo gada laikā par spīti pandēmijas ietekmei algas pie mums kāpušas par gandrīz 10%.

"It kā krīze, darbavietu skaits samazinās, pieaug bezdarbs, bet atalgojums aug vēl straujāk nekā līdz šim. Jautājums, kāpēc tas tā ir?" Šo jautājumu uzdod un tūlīt arī atbild Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. "Tāpēc, ka šā gada janvārī būtiski auga minimālā alga. Otrkārt, mums ir ļoti mērķtiecīgs atalgojuma kāpums veselības aprūpē un izglītībā, piemēram, vidējā alga veselības aprūpē gada laikā auga par 26%. Treškārt, mums ir nodarbināto struktūras efekts. Vislielākās atlaišanas bija nozarēs un profesijās ar zemu algu, piemēram, viesu izmitināšanā un ēdināšanā. Pat, ja nevienam darbiniekam alga nepieaug, ja atlaiž indivīdus ar zemu algu, tad vidējā alga mums aug."  

Tādējādi kopējais darba algu fonds ir palielinājies tikai par nieka 0,6 procentpunktiem, bet vidējā alga teorētiski kāpusi straujāk. Daļai gan maciņš tiešām kļuva biezāks. Piemēram, augstāk kvalificētajiem, kuru darba tirgū arvien trūkst.

"Mums ir augstākas kvalifikācijas speciālisti, kuru ienākumi turpina augt pat krīzes laikā. (..) Šobrīd Latvijā cilvēku skaits ar algu virs 4000 eiro ir lielāks nekā pirms krīzes, un tas tā ir arī privātajā sektorā," klāstīja Latvijas Bankas ekonomists.

Vairāk kontos ieripoja arī jau pieminētajiem minimālās algas saņēmējiem, kam tā auga valsts noteikumu dēļ, kā arī veselības nozarē un sociālajā aprūpē nodarbinātajiem, kam algas gada laikā augušas par 26%, bet pēdējo sešu, septiņu gadu laikā gandrīz dubultojušās.

Veselības joma arī kļuvusi par trešo labāk apmaksāto nozari, apsteidzot enerģētiku, taču bankas "Luminor" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka "tas ir taisnīgi un likumsakarīgi, ņemot vērā kvalifikācijas prasības". Viņš arī brīdināja, ka līdz ar ekonomikas atveseļošanos tirgū ieplūdīs vairāk darbaspēka, un tad algu kāpums bremzēsies.

"Beidzoties pandēmijai, ekonomikas izaugsme paātrināsies, bet visi šie algu pieaugumi vai šķietamo algu pieaugumu radošie efekti arī mazināsies. Līdz ar to varētu būt tādi brīnumi, ka šī gada pirmais ceturksnis ekonomikā ir diezgan slikts, ir iekšzemes kopprodukta kritums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet algu kāpums it kā straujš. Gada beigās var būt otrādāk - ekonomikas izaugsme ir strauja, bet algas aug lēnāk, bet darba veicējiem nebūtu nekāda iemesla bažīties," sacīja Strautiņš.  

Jo ilgtermiņa prognozes rāda piecu līdz septiņu procentu algu kāpumu šajā un arī katru nākamo gadu. Turklāt darba samaksa augs straujāk par inflāciju, atzina Latvijas Bankas ekonomists Krasnopjorovs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu eksperts Jānis Hermanis uzsvēra, ka algu kāpums sagaidāms arī tāpēc, ka, neraugoties uz pandēmijas radītu bezdarbu, daļā nozaru darbinieku trūkst.

"Un viņi trūks arī  nākotnē. Un tam iemesls ir gaužām vienkāršs - demogrāfiskā situācija. Katru gadu pensijā aiziet par vairākiem tūkstošiem cilvēku vairāk nekā nāk no jauniešiem darba tirgū. Katru gadu veidojas kaut kāds iztrūkums, un tas rada spiedienu uz algām," teica Hermanis.

Līdzīgi kā ar straujo algu kāpumu gada sākumā krietni iluzoras var šķist arī ļoti zemās algas viesmīlības, ēdināšanas un skaistumkopšanas nozarēs. Oficiālie dati tiešām strādājošajiem uzrāda mazus ienākumus, taču šajās nozarēs ir arī ļoti augsts ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu risks. Tādējādi patiesībā jeb "uz rokas" algas nemaz tik zemas varētu nebūt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt