Eiro fokusā

Latgalē agrāk nekā citiem gadiem uzsākta labības kulšana

Eiro fokusā

Baltkrievijas un Krievijas ekonomikas ciešā saikne

Aizvien netrūkst lētticīgo, kas krāpniekiem gatavi uzticēt pat simt tūkstošus eiro

Eksperti: Telefonkrāpnieki aktivizējušies ļoti strauji un uzdarbojas radoši

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jūlija pirmajās astoņās dienās krāpnieki pa tālruni no Latvijas iedzīvotājiem izvilinājuši gandrīz 400 tūkstošus eiro. Visbiežāk viņi runājuši krievu valodā, bet tas nav traucējis cilvēkiem noticēt, ka viņiem zvana no Latvijas bankām. Turklāt, lai gan finanšu institūcijas jau gadiem brīdina un atgādina, ka tās saviem klientiem neprasa pieejas kodus viņu naudai, apkrāptie ļāvušies aptīšanai ap pirkstu un būtībā paši naudu uzdāvinājuši zagļiem.

ĪSUMĀ:

  • Pagājušās nedēļas laikā no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.
  • Apkrāpto cilvēku skaits ir liels, un krāpšanas shēmas ir dažādas.
  • Pēdējā laikā visvairāk ir telefonkrāpnieku, kuri ir trenēti cilvēku pārliecināšanā.
  • Krāpnieki izliekas arī par banku darbiniekiem un prasa kredītkartes un internetbankas piekļuves datus.

Šomēnes kāda rīdzinieku ģimene no Pārdaugavas iekrita krāpnieku piedāvājumā nopirkt kriptovalūtu un par tukšu gaisu atvadījās no gandrīz simt tūkstošiem eiro. Kāda jūrmalniece noticēja, ka pa tālruni runā ar bankas darbinieku, un pazaudēja vairāk nekā 45 tūkstošus eiro. Jelgavas novadā kāds atvadījies no gandrīz 11 tūkstošiem eiro, bet Daugavpils iedzīvotājs šķīries no teju desmit tūkstošiem.

Par vēl kādu gadījumu pastāstīja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska: “Valsts policijas Alūksnes iecirknī iesniedzēja ziņoja, ka viņa internetā bija ieraudzījusi sludinājumu ar aicinājumu ieguldīt naudu biržā. Kopumā viņa tur bija ieskaitījusi naudu 23 reizes, tādējādi zaudējot 14 tūkstošus eiro. Turklāt 1. jūlijā sieviete mobilajā lietotnē “WhatsApp” bija saņēmusi zvanu no vīrieša, kurš piedāvāja palīdzēt atgūt zaudētos finanšu līdzekļus. Iegūstot cietušās sievietes personas datus un internetbankas pieejas datus, uz viņas vārda tika paņemti “ātrie kredīti” par kopējo summu 215 eiro.”

Valsts policija atgādināja, ka svešiniekiem nevajag uzticēt piekļuves datus savām finansēm un tos neprasa arī īsti banku darbinieki. Tāpat nav ieteicams savos datoros instalēt nepazīstamu personu atsūtītas programmatūras vai ievadīt bankas kontu datus jauno sarunbiedru atsūtītās interneta vietnēs.

Savukārt pirms investīciju veikšanas jāpārbauda, vai izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci.

Bankas "Luminor" krāpšanās novēršanas eksperts Anrijs Šmits brīdināja, ka telefonkrāpnieki pēdējā laikā aktivizējušies ļoti strauji: “20–30 gadījumi dienā. Un tā ir informācija, ko zinām tikai mēs. Respektīvi, tas skaitlis ir vēl augstāks. Krāpnieki zvana no dažādiem numuriem, viņi uzdodas par bankas vai citas finanšu institūcijas pārstāvjiem. Bieži vien tas ir izdomāts drošības dienests. Viņi stāsta, ka klienta kontā ir aizdomīgi darījumi, un, radot satraukumu un izbīli cilvēkā, viņi uzreiz pieprasa personīgo un bankas informāciju. Viņi to izmanto, lai tiktu klāt cilvēku līdzekļiem un tos piesavinātos sev.”

Pārsvarā krāpnieki runā krieviski un visbiežāk uzrunā krievvalodīgo auditoriju. Pēdējā laikā daudziem zvanītājiem vērojams ukraiņu valodas akcents. Tomēr retums nav arī latviski runājoši krāpnieki.

Arī "Swedbank" brīdina – krāpnieki sākuši izmantot robotzvanus un zvana arī latviešu valodā. “Tas, ka krievu valoda nebūs vienīgā valoda, kuru krāpnieki izmantos klientu uzrunāšanai, diemžēl jau bija gaidāms. Attīstoties tehnoloģijām, uzlabojas arī krāpnieku rīki, kā izlikties par banku darbiniekiem un ar viltu iegūt klientu datus, lai pieslēgtos klientu internetbankai. (..) Jebkurš saņemtais zvans vai īsziņa, kad kāds aicina jūs izpaust vai kaut kur ievadīt Smart-ID vai kalkulatora kodus, ir skaidrs signāls – tie ir krāpnieki!” paziņojumā norādīja "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Tikmēr Šmits akcentēja, ka tādas sarunas uzreiz jāpārtrauc, jo īstā banka zina sava klienta datus un tos nekad neprasa. “Ja tomēr ir sanācis izpaust šo informāciju, tad nekavējoties jāsazinās ar banku, lai varam palīdzēt, informāciju nomainīt, atsaukt darījumus, veikt izmeklēšanu,” sacīja krāpšanās novēršanas eksperts.

Viņš arī aicināja iedzīvotājus informēt sev tuvākos – kolēģus, radiniekus, draugus – par krāpnieku uzdarbošanos.

Krāpniecība visu laiku būs klātesoša, brīdināja Finanšu nozares asociācijas Informācijas tehnoloģiju drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs.

“Tā ir mūsu jaunā realitāte. Mēs esam kļuvuši par gana turīgu valsti un sabiedrību, un krāpšana ir neatņemama šī labuma sastāvdaļa, ēnas puse. (..) Viss klasiskais spektrs aizvien ir klātesošs, un krāpšana ir klātesoša nodarbe. Ja nestrādā kaut kas viens, uzreiz mēģina kaut ko citu,” sacīja Blumbergs.

Kā norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv", pēdējā laikā aktīvi arī tiek izplatītas viltus ziņas, kurās sabiedrībā pazīstami cilvēki it kā reklamē investīcijas kriptoaktīvā "Bitcoin".

Tāpat šogad krāpniekiem patīk slēpties aiz piegādes servisu nosaukumiem. Informācijas tehnoloģiju incidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv" uzsvēra, ka 

modrību nedrīkst zaudēt, jo izmantotas tiek gan vecas, gan jaunas shēmas, un upuri ir teju visās vecuma grupās.

“Tas brīdis, kad ir jākļūst ļoti, ļoti uzmanīgam, ir, ja jums prasa kaut kādu sensitīvu informāciju. Jebko par jums. Par jūsu karti, internetbankas pieejas datiem, personas kodu. Ja banka jums zvana, nu tad viņi zina, ka tas ir jūsu numurs un tā esat jūs. Savukārt, ja jums zvana krāpnieks, tad vienā brīdī šī saruna pagriezīsies tā, lai, piemēram, nobloķētu jūsu karti, viņam vajadzīga internetbankas pieejas dati. Tajā brīdī ir jāiestājas lielam, sarkanam “stop” signālam – nē, es savus datus tādā veidā nedošu,” sacīja "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti