Sadaļas Sadaļas

Aicinot ieguldīt internetā, divarpus gadu laikā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti 7 miljoni eiro

Latvijā palielinās interneta lietotāju skaits – pērn tas bija 1,4 miljoni. Līdz ar attālināto darbu un mācībām pieaug arī internetā pavadīto stundu skaits, tāpēc aizvien biežāk iedzīvotājus apkrāpt gan internetā, gan pa telefonu cenšas kibernoziedznieki. Pēc Valsts policijas (VP) datiem, finanšu krāpniecības gadījumu skaits palielinājies par 20%. Kādi ir izplatītākie finanšu krāpniecības veidi Latvijā?

VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ruslans Grigs norādīja, ka, aicinot iedzīvotājus ieguldīt investīcijas apšaubāmās interneta vietnēs, divarpus gadu laikā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti jau 7 miljoni eiro. Šobrīd izveidota starptautiska izmeklēšanas grupa, jo līdzīgi krāpšanas gadījumi atklāti vēl astoņās Austrumeiropas valstīs. Kibernoziedznieki pārsvarā zvana no zvanu centriem un divās trešdaļās gadījumu runā krievu valodā, piedāvājot neticami lielu un ātru peļņu. 

Aicinot ieguldīt internetā, divarpus gadu laikā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti 7 miljoni eiroDaina Zalamane

“Iedzīvotāji saņem zvanus no nepazīstamiem numuriem. Zvanītāji uzdodas par finanšu uzņēmumu pārstāvjiem. Kas ļoti raksturīgi – pāriet uz komunikāciju gan “Skype”, gan “Viber”, gan “Whatsapp” un tamlīdzīgās platformās. Un panāk to, lai varētu uzstādīt uz cietušās personas datorsistēmas attālinātās vadības programmu, tādējādi pārņemot kontroli pār cietušās personas datorsistēmu. 

Uz doto brīdi uzsākti vairāk nekā 200 kriminālprocesi un materiālie zaudējumi personām sastāda ap 7 miljoniem eiro,” skaidroja Grigs.

Informāciju tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas ‘Cert.lv’ vadītāja vietnieks Varis Teivāns uzskata, ka krāpniecības gadījumi internetā palielinājušies gan Covid-19 pandēmijas, gan dažādu kriptovalūtu izplatības dēļ. Pēdējos 2 gados krāpniecības gadījumi pieauguši no 15% līdz pat 30%. 

“Upuris tiek instruēts, kā nopirkt, pieņemsim, kriptovalūtu vai kā reģistrēties kādā viltus portālā. Viņš ievada savus kredītkartes datus un testa brīdī iztērē kādus 20 vai 40 eiro. Bet ekrānā uzbrucējs redz kredītkartes numuru un visu pārējo nepieciešamo informāciju. Ļoti populāri ir Smart-ID kontu pārņemšanas uzbrukumi.

Telefonsarunā uzbrucējs uzdodas par Smart-ID vai cita autentifikācijas pakalpojuma sniedzēja pārstāvi vai tehniskā atbalsta darbinieku un rada trauksmes sajūtu. Upurim tiek paskaidrots, ka viņa kontam ir notikusi pieslēgšanās, piemēram, no Brazīlijas un tiek paskaidrots, ka tā ir kāda drošības problēma. Upuris jūtas, ka viņam cenšas palīdzēt, bet faktiski uzbrucējs viņu instruē izdarīt vairākas darbības, lai atdotu kontroli pār Smart-ID. Kad tas ir izdevies, tad uzbrucējs var ar upura autentifikācijas datiem veikt gan maksājumus, gan autentificēties citos pakalpojumos, kur izmanto Smart-ID,” stāstīja policijas pārstāvis.

VP pārstāvis Grigs norādīja, ka populārs krāpšanas veids ir arī uzdoties par bankas vai kādas citas  kredītiestādes darbinieku. Upurus viņi sameklē sludinājumu portālos. 

“Krāpnieks piedāvāja darbu kredītiestādē un kā viens no priekšnoteikumiem, lai cilvēku varētu iekļaut konkursā uz darba vietu, bija nepieciešamība sniegt savus piekļuves datus internetbankai. Kā otru metodi krāpnieks piedāvāja aizņemties naudu. Lai veiktu kredīta vēstures pārbaudi, bija jāsniedz internetbankas piekļuves dati. Pašlaik mūsu rīcībā ir informācija par vismaz 20 krāpšanas gadījumiem un materiālie zaudējumi uz doto brīdi ir vairāk nekā 30 000 eiro,” atzīmēja Grigs. 

Informatīvus materiālu par to, kā izvairīties no krāpniekiem un nelicencētu finanšu pakalpojumu sniedzējiem, izstrādājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).  

FKTK pārstāve Aija Brikše norādīja: “Mēs aicinām cilvēkus situācijās, kas šķiet aizdomīgas vai pārāk izdevīgas, vispirms apstāties un izvērtēt to, kas notiek un nepieņemt sasteigtus lēmumus. Telefonsarunā krāpnieks var teikt, ka tieši šobrīd no jūsu bankas konta tiek izskaitīta nauda. Arī tajā brīdī noteikti ir labāk apstāties, nekā rīkoties steigā.

Otrs solis ir pārbaudīt informāciju, ko jūs saņemat. Jums ir tiesības pašam piezvanīt bankai, lai noskaidrotu, kas tieši ir noticis. Tāpat pārbaudīt, kur jūs ieguldāt naudu un to var izdarīt mājaslapā  “fktk.lv”, ierakstot meklētājā konkrētā uzņēmuma nosaukumu un pārbaudot, vai viņš ir saņēmis licenci darbībai Latvijā. Un trešais solis, ko mēs iesakām veikt, ir aizsargāt gan savus datus, gan naudu un ziņot policijai, ja kāds šos līdzekļus ir nozadzis.”

Eksperti akcentēja - ja zvana no nepazīstama numura un vēlas runāt par finanšu ieguldījumiem, pats vienkāršākais ir sarunu pārtraukt un sazināties ar savu banku. VP arī aicina par krāpšanu ziņot lietotnē “Mana drošība”, kur to var izdarīt arī anonīmi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt