Ozolniekos iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās balsot atnāca aptuveni 49%. Ozolnieku domes ēkā izvietotajā iecirknī toreiz nobalsoja ap 60% no šeit reģistrētajiem vēlētājiem. Tagad Ozolniekos tādas aktivitātes nav. Un visā kopējā apvienotajā Jelgavas novadā tā arī ir tikai ap 29% . Tas nozīmē, ka aktivitātes kritums ir aptuveni 9%. Kāpēc tas tā ir? Un – ko par to saka iedzīvotāji?
"Cilvēku tā pašsajūta un kopējais emocionālais stāvoklis pēdējā laikā ar visiem notikumiem un dzīvesveidu.. Plus vēl – kāds labs laiks! Es domāju, ka daudzi bija izbraukuši.. Domāja pavisam par citām lietām," vērtēja vietējā iedzīvotāja Diāna Kraukle. Līdzīgi domā Jeļena: "Tāpēc, ka bija citas lietas darāmas, ir sesijas laiks, mācības un sanāca tā, ka nesanāca!"
Vietējā iedzīvotāja Liene Sprukste atzina: "Es jau nevienu nepazīstu, nezinu par ko vēlēt, kam atdot savu balsi...es nezinu.." Edgars Spruksts piebilda: "Nelikās, ka mans pienesums būs noderīgs.. kaut kā tā.."
Toms Zaķevics skaidroja: "Pirms tam man arī bija zināmi cilvēki, kas ļoti liekas perspektīvi un zinoši un kas varētu nākotnē kaut kādas lielas pārmaiņas veikt. Bet personīgi man tīri subjektīvi nav bijusi šī ticība, jo arī tie cilvēki ir tā kā pievīluši, un tad es uzskatu, ka tā politika tāda liela spēle (..)."
Guntars Ozols atzina, ka viņš neredz jēgu iet uz vēlēšanām. Viņš vēlētos, lai Ozolnieki paliktu kā atsevišķs novads – tad aizietu uz vēlēšanām.
Pret Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ir arī Ance Dandena, kura arī novadu reformas dēļ negāja balsot. "Jo nav skaidra tā situācija, jo tiesa vēl nav beigusies par to apvienošanos un it kā nav skaidrs vēl. Tai pašā laikā tas novads jaunais būs. Tad tā nevar saprast, jā."
Taču neapmierinātība ar novadu reformu ir tikai viens no iemesliem, kāpēc vēlētāji neaizgāja nobalsot. Jo, piemēram, Ozolniekiem blakus esošajā Jelgavas pilsētā, kuras robežas reforma nekādi nav mainījusi, – tik un tā vēlētāju aktivitātes kritums ir par aptuveni 13% kopš iepriekšējām vēlēšanām, un tas ir pat lielāks, nekā līdzās esošajā reformētajā novadā.
Jelgavnieks Gunārs Vingris skaidroja: "Nezinu – pirmkārt jau labais laiks nostrādāja! Visi kaut kur pludmalē pastaigājas, atpūšas, un tās vēlēšanas iespējams aizgāja otrā plānā." Kirils Kārkliņš lēsa: "Iespējams, tas ir tieši Covid dēļ. Ne tik daudzi varbūt ir informēti, ka var klātienē balsot. Es pats gāju vakar balsot, baigi maz cilvēku bija."
Iša atzina: "Mēs tā kā atdodam tās savas balsis, bet patiesībā – cik bieži ir atdota tā balss par kaut ko un beigās tik un tā tiek realizētas pavisam citas lietas.".
Tikmēr Santa Sproģe vērtēja: "Tā varbūt kaut kāda vienaldzība ir? Es teiktu, ka tā ir vienaldzība. (..)
Es par rezultātiem neesmu pārsteigta un domāju, tieši tāpēc arī daudzi negāja. Jo kaut kā tā sajūta, ka tas viss varētu tā arī palikt, bija diezgan pārliecinoša.''
Daļa Jelgavas nebalsotāju arī atzina, ka ir tik tālu no politikas, ka arī tad, ja mērs amatā tiek pārvēlēts jau otro desmitgadi, nav droši, kurš īsti tas ir.
KONTEKSTS:
5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
Centrālā vēlēšanu komisija vērtēja, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas bez starpgadījumiem. Savukārt policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu Jēkabpilī.
