Šajās dienās kultūras dzīvē ir daudz priecīgi notikumi, kurus iespējams piedzīvot arī klātienē, autokoncertiem uzņemot apgriezienus. Arī dziedātājai Aijai Andrejevai priekšā gaidāmi vairāki šāda veida koncerti, kuros viņa priecēs klausītājus ar mūziku no sava jaunizdotā albuma “Es iešu tālāk”.
Autora ziņas
Pandēmija aktualizējusi jautājumu par pašvaldību iespējām uzturēt reģionālās koncertzāles krīzes situācijā. Latgales vēstniecības “Gors” direktore Diāna Zirniņa un Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons LTV raidījumā "Kultūrdeva" iezīmē Latvijas lielo koncertzāļu nākotnes scenārijus, uzsverot, ka reģionālo koncertzāļu atrašanās pašvaldību, nevis valsts paspārnē bagātina Latvijas kultūrainu, un atzīstot – krīzes laiks reģionālās koncertzāles ir saliedējis.
No 1. jūnija valdība ļaus organizēt amatierkolektīvu darbību un mēģinājumus. Profesionālajiem māksliniekiem tas ļauts jau no 13. maija. Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas daudzi diriģenti ar saviem koriem strādā attālināti, taču pārcelt kora dziedāšanu uz digitālo formātu ir sarežģīti. Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs, diriģents Māris Sirmais, analizējot pandēmijas laika ierobežojumus, LTV raidījumā "Kultūrdeva" atzīst, ka nekādas tehnoloģijas nevar aizstāt “dzīvu” koncertu, jo “klātesamība ir galvenā vērtība”.
Epidemiologi uzsver, ka ierobežojumi kultūras jomā jāatceļ piesardzīgi un pakāpeniski, tikmēr nozares pārstāvji norāda – tiek aizskartas viņu tiesības uz darbu un ierobežojumiem jābūt samērīgiem. Par to, kā kultūras nozarei pārdzīvot vasaru Covid-19 krīzes ēnā un kādā kultūras ainā dzīvosim pēc pandēmijas, LTV interneta pārraidē “100 g kultūras diskusija” sarunājās grupas “Triānas parks” dziedātāja Agnese Rakovska, festivāla “Positivus” rīkotājs Ģirts Majors, finanšu ministra padomnieku Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”), kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un epidemiologs, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Viena no visvairāk apdraudētajām nozarēm Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā ir mūzikas industrija, jo ir apturēta koncertdarbība. Viens no Pašnodarbināto mūziķu biedrības dibinātājiem, mūzikas izdevējs, producents, mūziķis Guntars Račs un “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība /Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke LTV raidījumā “Kultūrdeva” stāsta par nepieciešamību veidot valstisku stratēģiju, lai nosargātu nozares profesionāļus.
Nenoliedzot, ka pandēmijas laika tiešsaistes, digitālo un TV pasākumu klāstā atrodama ne viena vien pērle, sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” žūrijas locekle, LTV kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska atzīst, ka ir noilgojusies pēc “dzīvās” kultūras, gājiena uz muzeju, kino vai koncertu. Tas arī noteicis viņas šīs nedēļas izvēli.
Dailes teātra direktors Juris Žagars aprēķinājis, ka novembrī teātra konts būs tukšs, jo izrādēm paredzētā dotācija un uzkrājumi būs iztērēti. Žagars norāda, ka kultūras nozares un valsts starpā valda uzticības trūkums: “Politiķi netic, ka mēs, ja viņi mums piešķirs dīkstāves pabalstus, tad mēs racionāli iztērēsim atbilstoši atlikušo naudu. Mēs atkal neticam šim solījumam, [ka tad,] kad kontā būs nulle, mums piešķirs naudu izrāžu ražošanai.”
Nacionālais kino centrs arī Covid-19 pandēmijas laikā turpina 2020. gada filmu ražošanas konkursu, kura mērķis ir atbalstīt jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu, dokumentālo un animācijas filmu ražošanu vai ražošanas pabeigšanu 2020.- 2021. gadā. Konkursā piedalās 12 spēlfilmas, septiņas animācijas filmas, 11 dokumentālo filmu projekti. Nacionālā kino centra direktores, kinokritiķes Ditas Rietumas vērtējumā – “atbalstāmi būtu gandrīz visi projekti”.
Pašlaik ir “jānoturas uz ūdens” un nav īstais brīdis analizēt mākslinieciskās kvalitātes un atlaist aktierus, komentējot aktieru atlaišanu ārkārtējās situācijas laikā, LTV raidījumā “Kultūrdeva” pauda Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa.
Latvijas Televīzijas projekts “100g kultūras diskusija” 24. aprīlī sarunā pievērsās tam, kādi personīgās brīvības, socializēšanās un vienlaikus privātuma ierobežojumi sabiedrības veselības un drošības vārdā Covid-19 izraisītās krīzes dēļ īsā laikā kļuvuši par normu visur pasaulē, arī Eiropā – demokrātijas un brīvības citadelē. Vai tas ir bīstami un vai tie varētu turpināties, arī ārkārtas stāvoklim beidzoties? Ko tas nozīmē sabiedrībai?
Muzicēšana ģimenē, šūpuļdziesmu dziedāšana ir svarīga ne tikai bērniem, bet arī pašiem vecākiem, pārliecināta folkloriste, pedagoģe, postfolkloras grupas “Iļģi” mūziķe Ilga Reizniece. Viņas spēka formula sakņojas visu mūžu krātās zināšanās par tautas tradīcijām, vēsturi un mūziku. LTV raidījumā “Kultūrdeva” Reizniece uzsver – dziesmas jādzied īstajos brīžos un dziedot “galvenais ir patiesums, ka tu šo dziesmu esi sajutis, pats pieņēmis, ka tu to vari tālāk dot.”
Arī Covid-19 pandēmija kļūs par vēsturi, un jau tagad tā kļūst par mākslas darbu saturu. LTV raidījumā "Kultūrdeva" kinodokumentālists Ivars Zviedris stāsta par darbu pie savas topošās filmas par Covid-19 radīto ārkārtējo situāciju. Viņš atzīmē – dokumentālajam kino šis ir bīstams laiks. Taču par savu veselību pārlieku neuztraucas, sakot – ja par daudz baidies, tad labāk ej stādīt kāpostus.
Jaunais Latvijas Televīzijas projekts “100g kultūras diskusija”, kas reizi mēnesī plānots sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un “Facebook” “100g kultūras” profilā, aizsākās 26. martā ar sarunu par to, kādas izmaiņas sabiedrībā un tās domāšanā iestāsies pandēmijas, karantīnas, pašizolācijas laikā. Kāda šī posma dēļ būs dzīve pēc pandēmijas? Lielākās bažas sarunu biedros raisīja ne tikai ekonomiskie, bet arī demokrātijas un privātuma ierobežošanas riski.
Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai nozīmē, ka atcelti visi publiskie pasākumi, teātra izrādes un koncerti. Pašizolācijā spiesti atrasties gan radošie cilvēki, gan mākslas patērētāji. LTV raidījumā “Kultūrdeva” filozofs, sociologs, antropoloģijas tēmu un medicīnas ētikas eksperts Vents Sīlis dalās pārdomās, kā pārdzīvot šo izolāciju. Sīlis cer, ka jaunajā ikdienā vairāk pievērsīsimies savai iekšējai dzīvei, bet krīzes jēgu saskata sabiedrības vērtību pamatu aktualizēšanā.
Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā atcelti visi publiskie kultūras nozares pasākumi. LTV raidījumā “Kultūrdeva” Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) aicināja atcelto pasākumu biļešu īpašniekus nesteigties uz kasēm, lai atgūtu iztērēto naudu, tā vietā dodot organizatoriem laiku atrast iespēju pasākumu pārcelt uz citu datumu.
Latvijas Pasākumu producentu asociācija izveidojusi anketu, ar kuras palīdzību centīsies aprēķināt nozares prognozējamos zaudējumus ārkārtējās situācijas laikā. Latvijas Pasākumu producentu asociācijas vadītājs Guntis Ērglis-Lācis LTV raidījumā “Kultūrdeva” skaidroja, ka anketas sākotnējā ideja bijusi apzināt, “kas tad īsti ir šī pasākumu nozare”, un saprast, kuri ir tie cilvēki, kuriem 13. martā, līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, izbeidzās darbs.
Koronavīrusa izplatības ierobežošanai izsludinātas ārkārtējās situācijas dēļ līdz 14. aprīlim atcelti visi kultūras pasākumi. Viens no nozīmīgākajiem nozares jautājumiem šobrīd ir – kas notiks ar nozarē strādājošajiem cilvēkiem, no kuriem liela daļa ir pašnodarbinātie un saņem autoratlīdzības, nevis algu darba vietā. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) LTV raidījumā “Kultūrdeva” atklāja, ka ministrijā tiek izskatīti vairāki iespējamie finansiālā atbalsta modeļi. Viens no tiem – Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma, kurai atvēlēšot papildu līdzekļus.
Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē 12. martā sadarbībā ar neatkarīgo teātra trupu “Kvadrifrons” notiks pirmizrāde pēc Džeinas Ostinas romāna “Lepnums un aizspriedumi” motīviem. “Kvadrifrona” dalībnieki – režisors un aktieris Klāvs Mellis un aktrise Ance Strazda – LTV raidījumā “Kultūrdeva” stāsta par iestudējumu un atklāj, ka Nacionālais teātris māksliniekus, kas pieraduši visu darīt paši, nedaudz izlutinājis.
Trīs divdesmitgadnieki, kuri meklē savu vietu mūsdienu pasaulē, nododoties dažāda veida klejojumiem. Tie ir režisora Matīsa Kažas dokumentālās filmas “Klejotāji” galvenie varoņi – Tomass, Taņa un Valters – vienaudži, kuru stāstus režisors savijis vienā portretējumā. Filma “Klejotāji” pirmizrādi piedzīvos 5. martā.
Latvijas Radio 1. studijā marta sākumā pabeigts vērienīgs skaņu ieraksts koncertuzvedumam “Varones: Pārmaiņu balsis” (“Women Warriors: The Voices of Change”), kuram mūziku komponējušas astoņas komponistes, to skaitā latviešu izcelsmes amerikāņu komponiste Lolita Ritmane. LTV raidījumā “Kultūrdeva” Lolita Ritmane stāsta par pieredzi, rakstot mūziku filmai "Dvēseļu putenis", par to, cik bieza āda nepieciešama kinomūzikas komponistiem un kā viņa izmanto savu pieredzi, lai atbalstītu citas sievietes un mūziķes.
Latvijā dzīvojošais dokumentālo filmu režisors Vitālijs Manskis ir uzņēmis filmas, kuras guvušas uzvaras daudzos starptautiskos konkursos un arī Latvijā. Filma par Ziemeļkorejas diktatorisko režīmu “Saules staros”, kā arī filma “Putina liecinieki” – liecība par Kremļa varas aizkulisēm – izgaismo totalitāras varas mehānismus. Tagad top viņa filma par pārbūves ideologu Mihailu Gorbačovu.
Dons – viens no veiksmīgākajiem Latvijas mūziķiem, un DJ Rudd – viens no pieprasītākajiem mūzikas producentiem Latvijā. LTV raidījumā “Kultūrdeva” mākslinieki atklāj – nav vienas hita radīšanas formulas, un arvien piesātinātākā pasaules mūzikas ainavā, kurā gadā tiek saražots miljoniem dziesmu, arvien grūtāk paredzēt, kuras dziesmas paliks vēsturē un kurām "derīguma termiņš" būs daudz īsāks.
Ar koncertu Cēsīs aizsākusies repera Edavārdi koncerttūre, kas veltīta viņa albuma “Izlaušanās” desmitgadei. Martā un aprīlī gada aktuālākie hiphopa mūziķi kolektīvi aicina uz “Republikas tūri” Latvijas pilsētās. Tikmēr ansis gatavojas pārbaudījumam “Palladium” koncertzālē. LTV raidījumā “Kultūrdeva” mūziķi Edavārdi un ansis, klāstot dažādo projektu un koncertu nianses, ieskicē arī hiphopa popularitāti un klausītāju dažādību Latvijā – no nišas līdz “meinstrīmam”, no “Palladium” līdz kultūras namiem.
Maija Doveika ir viena no Latvijas Nacionālā teātra vadošajām aktrisēm, kurai režisori uztic smagas, emocionāli sarežģītas lomas. LTV raidījumā “Kultūrdeva” aktrise stāsta par savām traģiskajām lomām, raksturlomām, un arī par savu jauno lomu Federiko Garsijas Lorkas lugas “Jerma” iestudējumā, kas Ināras Sluckas režijā top ar nosaukumu “Tukšais zieds”. Viņa atklāj – Jermas loma viņai ir jaunums, šādu varoni un stāsta beigas uz skatuves spēlējot pirmo reizi.
Janvārī aizvadītas režisora Kirila Serebreņņikova darba “Outside” viesizrādes Nacionālajā teātrī. Savukārt Ģertrūdes ielas teātrī 6. janvārī pirmizrādi piedzīvoja Vladislava Nastavševa iestudējums “Te sākas nakts”. Abos darbos gan saturiski, gan skatuves valodā nozīmīga loma cilvēka ķermenim un seksualitātei. LTV raidījumā “Kultūrdeva” saruna par kailumu un ķermeni mākslā un teātrī – gan kā provokāciju, gan skatuves valodu.
Rasa Bugavičute-Pēce ir Liepājas teātra dramaturģe, kura iestudējumus sadarbībā ar dažādiem režisoriem veidojusi lielākajos Latvijas valsts un neatkarīgajos teātros. Par to, kāda šodien ir dramaturga loma teātrī, Bugavičute-Pēce stāsta LTV raidījumā “Kultūrdeva”: reizēm tā salīdzināma pat ar kontrabandu – viņas autores balss un doma slepus jānogādā pie skatītāja kopā ar dramaturģijas klasiķa, romāna autora vai režisora vēstījumu.
Latgales pirmizrādi 11. janvārī Krāslavā piedzīvoja režisora Viestura Kairiša filma “Piļsāta pi upis” – attiecību drāma, kas risināta uz vēsturisku notikumu fona 20. gadsimta 30. un 40. gados Latvijā. Režisoru vienmēr ir interesējušas vēsturiskas tēmas sasaistē ar šodienas aktualitātēm, politiskās norises kā mākslas degpunkts.
Katru gadu decembrī Latvijas baznīcās, koncertzālēs un teātros notiek Ziemassvētku koncerti. Raidījumā “Kultūrdeva” par to, kāpēc Ziemassvētku koncerti ir vajadzīgi un kā skatītājos radīt svētku sajūtu, stāsta pianists Andrejs Osokins, dziedātājs Ralfs Eilands un postfolkloras grupas “Tautumeitas” dalībniece Asnate Rancāne, kā arī teātra mākslinieki – Latvijas Nacionālā teātra režisors Edmunds Freibergs, Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore un aktrise Dana Bjorka.
Decembrī jau 17. reizi notiks ikgadējais mākslas darbu tirgus, kas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu “Jarmarka”, bet šogad tas ieguvis jaunu veidolu un arī nosaukumu “Jaunmarka”. Uz pretenzijām, ka šādi citēt patentēto zīmolu nedrīkst, akadēmijas rektors Kristaps Zariņš norāda – pasākuma centrā ir studenti un studentus patentēt nav iespējams.