Kultūršoks

Kultūršoks: «Projekts «Tava klase». Vai valsts nauda savējiem?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Nenoteiktība apgrūtina zaudējumu aprēķināšanu kultūras nozarē»

Kultūršoks: «Kāpēc Dailes teātris atlaiž aktierus?»

Dailes teātris atlaiž aktierus. Žagars: Krīzes situācija paātrināja jau plānotas personāla korekcijas

Dailes teātris atlaiž četrus štata aktierus un vienlaikus plāno trupu papildināt ar Valmieras Drāmas teātra vadošajiem spēlmaņiem. Izskan arī viedokļi, ka jaunā Dailes teātra vadība krīzes laiku izmanto, lai pieņemtu nepopulārus lēmumus. Teātra direktors Juris Žagars uzsver, ka krīze tikai paātrinājusi jau iepriekš plānotas korekcijas un vienlaikus atzīst – ja situācija ieilgs un netiks atrisināts jautājums, kā valsts kapitālsabiedrības darbiniekus var palaist dīkstāvē uz dīkstāves pabalstiem, tad vienā brīdī būs jādomā arī par radikālākiem risinājumiem.

ĪSUMĀ:

  • Juris Žagars: Krīzes situācija paātrināja jau plānotas korekcijas teātra štatos.
  • Izbeigt darba attiecības uz vienošanās pamata Dailes teātris piedāvājis četriem aktieriem.
  • Ar diviem vienošanās panākta, bet ar diviem aktieriem tas nav izdevies.
  • Aktieris Kaspars Zāle uzskata, ka atlaišana ir netaisnīga un, ja vajadzēs, tiesāsies ar teātri. 
  • Dailes teātris atlaistajiem piedāvā turpināt sadarbību kā ārštata aktieriem.
  • Pieņemot lēmumu par to, kurus aktierus atlaist, izmantota punktu sistēma, ar kuru aprēķināta aktieru nodarbinātība pēdējo sezonu laikā.
  • Svarīgs kritērijs bijis arī, vai šobrīd pēc šiem aktieriem ir pieprasījums nākamajā sezonā.
  • Rit pārrunas ar Valmieras Drāmas teātra pirmā plāna spēlmaņiem – Imantu Stradu un Elīnu Vāni – par pievienošanos Dailes teātra trupai.  
  • Aktieri nav piedāvājumu noraidījuši, bet līgums vēl nav noslēgts.
  • Valmieras teātrī nākamā sezona tiek plānota, rēķinoties ar Stradu un Vāni.
  • Pagaidām Dailes teātra vadība neprognozē, vai atlaisti tiks citi aktieri.
  • Žagars: Ja situācija ieilgs un netiks atrisināts jautājums, kā valsts kapitālsabiedrības darbiniekus var palaist dīkstāvē uz dīkstāves pabalstiem, tad vienā brīdī būs jādomā arī par radikālākiem risinājumiem.
  • Kultūras ministrija sola nepieļaut situāciju, ka nauda beidzas ātrāk, nekā rasts risinājums.

Pēdējos gados skaļākā un skaitliski vērienīgākā aktieru atlaišana tika pieredzēta 2017. gada vasaras izskaņā Jaunajā Rīgas teātrī, kad mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sezonas sākumā no štata atbrīvoja sešus aktierus. Un šobrīd notiekošā atlaišana Dailes teātrī varētu kļūt par nākamo lielāko.

Taču laikā, kad Alvis Hermanis atlaida aktierus Jaunajā Rīgas teātrī, arī Valmierā vairāki aktieri tika atlaisti, atzīmē žurnālists un teātra apskatnieks Atis Rozentāls. Viņš norāda:

“Šobrīd mēs runājam diezgan skaļi par četriem aktieriem Dailes teātrī, mazāk skaļi mēs runājam par to, ka Nacionālais teātris klusi ir teicis, ka viņiem arī trīs aktieri ir atlaisti.”

Dailes teātra direktors Juris Žagars skaidro: “Kaut kādas korekcijas štatos jau bija paredzētas pirms tam, jo pilnīgi skaidrs – ja nāk teātrī iekšā jauna komanda, tad kaut kādas korekcijas personālsastāvā notiek. Un šīs korekcijas bija plānotas gan attiecībā uz kopīgo personālu, gan attiecībā uz aktieriem. Krīzes situācija vienkārši šīs korekcijas paātrināja.”

Izbeigt darba attiecības uz vienošanās pamata Dailes teātris piedāvājis četriem aktieriem. Ar diviem vienošanās panākta, bet ar diviem aktieriem tas nav izdevies. Viens no viņiem ir aktieris Kaspars Zāle, kurš uzskata, ka atlaišana ir netaisnīga un, ja vajadzēs, tiesāsies ar teātri. 

“Man nav ko zaudēt – es varu sēdēt, salikt klēpī rokas, māt ar galvu un parakstīt vienošanos, ko man piedāvā. Palieku muļķa lomā,” stāsta Kaspars Zāle.

“Un otrs variants ir pacīnīties. Protams, man bišķiņ arī bailes un daudzi biedē, ka tas nav pareizi un ka mani beigās apčakarēs, ka bez nekā palikšu.”

Aktieris atklāj, ka ir konsultējies ar advokātu biroju. “Konkrēti Kalvis Krūmiņš mani pārstāv, tā kā man ir jāizvērtē viss, ko es saku, jo šobrīd man nav nekāda vienošanās panākta ar teātri, ir tikai nosūtīta vēstule, ka es nepiekrītu šai vienošanās formai, ko piedāvā teātris man, un tad attiecīgi esmu atvērts sarunām, kā teikt, diskusijai tālāk ar teātra vadību,” skaidro Zāle.

Viņš uzsver: “Tā jau ir apkārt visa šī krīze, un tomēr man ir savi ideāli un mērķi teātrī, kurus es gribu sasniegt, vēl es neesmu savā zenītā, uzskatu, ka man vēl ir potenciāls, un mani arī daudzi režisori ir iedrošinājuši rīkoties. Nu, sliktākajā gadījumā, kas var notikt? Nu, es nezinu, es palieku bez naudas, bet man nauda nekad mūžā nav daudz bijusi, nezinu, vai šis faktors arī mani biedē, līdz ar to es to nedaru naudas dēļ. Es to daru citu mērķu vārdā.”

Starp četriem Dailes teātra aktieriem – arī Aija Dzērve, kura par situāciju saka: “Šobrīd man ir tāda sajūta, ka galvenajā lomā ir laiks, liktenis. Brīdī, kad lidmašīnu piloti pako zivis “Kaijā”, es domāju, ka būtu vispār augstprātīgi apvainoties, jo šī krīze un šie apstākļi skar pilnīgi visus cilvēkus.

Es mēģinu domāt globālāk šobrīd, ne tik ļoti personiski, lai gan, protams, notikums ir ļoti personisks.”

Atlaižamo aktieru sarakstā ir arī aktrise Sarmīte Rubule, kura raidījumam “Kultūršoks” komentāru atteica, jo teātris pagaidām nav nācis klajā ar oficiāliem paziņojumiem. Savukārt aktieris Mārtiņš Počs sakāmo solīja apdomāt un tad sazināties, bet rezultātā raidījums palika bez aktiera atbildes.

Juris Žagars stāsta, ka teātra piedāvājums aktieriem ietver sadarbības turpināšanu – kā ārštata aktieriem.

“Un ar tiem aktieriem, ar kuriem mēs vienosimies, mēs arī turpināsim šādas attiecības. Ja mēs nevienosimies un ja tā būs štatu samazināšana, kas būs attiecīgi mūsu vienīgais instruments, ja mēs nevarēsim vienoties, tad mēs samazināsim štatus. Tad, protams, ārštata attiecības, visticamāk, nebūs iespējamas,” atzīmē Žagars.

“Skatoties uz šiem aktieriem, subjektīvi es nesaprotu, kāpēc tieši šie, jo viņi visi ir ļoti labi aktieri, ar ko var darīt labas lietas. Tas ir kaut kāds Žagara un Kairiša redzējums vai arī, iespējams, vēl kaut kādas šauras elites redzējums, kā visam ir jābūt. Gan Mārtiņš, gan Sarmīte taču ir tik spilgta un tik ļoti šarmanti, un Kaspars - viņš ir jauns un ļoti dziļš cilvēks pēc savas struktūras un dvēseles,” komentē Aija Dzērve.

Juris Žagars šo aktieru sarakstu pamato ar noslogojumu: “Es lūdzu trupas vadību apkopot datus par pēdējām trijām sezonām – kādas lomas un cik daudz ir katram aktierim dots spēlēt iepriekšējās trijās sezonās. Par galveno lomu mēs piešķīrām piecus punktus, par otrā plāna lomu trīs punktus. Tātad lielāka atstarpe starp galveno lomu un otrā plāna lomu. Par epizodi – divus punktus, par masu skatu dalībnieku – vienu punktu, un tīri matemātiski sarēķinājām summas.

Un šie aktieri atrodas lejas galā, tātad viņi faktiski ir bijuši vismazāk nodarbināti vismazākajās lomās šajā periodā.”

Žagars turpina: “Bet tas vēl nebūtu tas galvenais kritērijs, tālāk ir kritērijs – nākamā sezona. Vai šobrīd pēc šiem aktieriem ir pieprasījums nākamajā sezonā. Diemžēl, ņemot vērā, ka nākamā sezona vispār ir ļoti neskaidra, mēs vairāk vai mazāk varam plānot varbūt pirmos divus iestudējumus, kas notiks tālāk – mums nav skaidrs, un indikatīvi pieprasījuma nav pēc šiem aktieriem.”

Žagara pieeju aktieru darba izvērtējumam Atis Rozentāls vērtē atzinīgi: “Tas, ka vispār šāda veida izvērtēšana ir notikusi, balstoties uz punktu sistēmu, nevis vienkārši uz to, ka mākslinieciskais vadītājs pasaka, šis cilvēks (ne)iederas manā vīzijā, tas pat ļoti solīdi.

Jo principā mums bijuši gadījumi, kad arī šādas punktu sistēmas nav, un vienkārši nomainās mākslinieciskais vadītājs, un viņš saka – es neredzu šo aktieri savās izrādēs vai mana teātra izrādēs.”

Izvērtēšanas metodi apšauba Kaspars Zāle: “Man bija paredzēts diezgan nopietns darbs pie Regnāra Vaivara “Trīs draugos”. Man teica, ka nākotnē pienesums nav paredzēts – tā teikt nav korekti, jo šobrīd zinu, ka Regnārs ir gatavs strādāt ar mani, un tā ir pietiekami nopietna loma. Es zinu, kā arī Boriss Frumins ar mani ir gatavs strādāt, un es esmu apstiprināts Dailes teātra izrādē “Vecākais dēls” arī uz nākamo sezonu un attiecīgi arī vienai no galvenajām lomām.”

Viņš norāda: “Protams, tie argumenti bija, ka man jāpanāk pretī šajā situācijā teātrim un ka gan jau es sevi vēl pierādīšu, un ka esmu pirmais aiz strīpas, mani ņems atpakaļ, bet es tā padomāju, ka man jau nav nekādu garantiju tam visam.”

Paralēli četru mākslinieku atbrīvošanai martā Dailes teātris darbā pieņēmis jaunos aktierus Kārli Arnoldu Avotu un Tomu Veličko.

Patlaban rit pārrunas ar Valmieras Drāmas teātra pirmā plāna spēlmaņiem par pievienošanos Dailes teātra trupai.  

Juris Žagars stāsta: “Mēs esam uzrunājuši Elīnu Vāni un Imantu Stradu, viņi nav teikuši nē, bet juridiski darba attiecības mēs neesam noslēguši. Mēs patlaban plānojam, vismaz nākamajā sezonā, ka viņi pie mums strādās, un tātad viņiem ir paredzētas konkrētas lomas konkrētos iestudējumos.”

Viņš skaidro: “Tad, kad es izkritu no štata aktieru saraksta, tad attiecīgi mana vieta palika brīva. Manā vietā nāk Imants Strads. Un tāda tipa aktrise kā Elīna Vāne arī Dailes teātrim pilnīgi noteikti būs noderīga, jo šajā segmentā mums ir nepieciešamas spēcīgas aktrises.”

Žagars arī atklāj, ka Valmieras teātra aktieriem apliecinājis, ka viņi varētu turpināt spēlēt Valmieras teātra izrādēs.

Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena savukārt atzīmē, ka saprot Dailes teātra jaunās vadības izvēli uzrunāt Stradu un Vāni, jo Dailes teātra jaunais radošais direktors Viesturs Kairišs labi zina šos aktierus.

Viņa uzsver: “Bet no otras puses – šis jautājums tiešām viss karājas gaisā, jo es zinu, ka piedāvājums ir izteikts, esmu runājusi ar aktieriem, kā viņi to redz un vai tas ir iespējams.

Tā kā nekādi lēmumi nav pieņemti ne no viena puses, es nākošo sezonu plānoju, rēķinoties ar šiem aktieriem.”

“Jebkura šāda veida aktieru sastāva izmaiņas pat četru cilvēku ietvaros, tas ir 10% no trupas, nozīmē iekšēju pārformēšanos. Ja tagad, piemēram, ienāk trupā Elīna Vāne, es negribu vīt intrigas, bet trupā jau priekšā ir viņas kursa biedrene Kristīne Nevarauska, tātad konkurence jau saasinās,” komentē Atis Rozentāls.

Viņš atzīmē: “Protams, šobrīd izskatās, ka tie četri aktieri, kuri ir atlaisti Dailes teātrī, viņi varētu būt no nosacīti no tā saucamā otrā plāna. Viņu lomas pamatā ir bijušas otrajā plānā pēdējos gados, bet tai pašā laikā vietā, visticamāk, ka neņems otro plānu. Protams, ka tie ir vadošie teātra aktieri, un tā jau ir tā lieta šajās pārbīdēs...Protams, ka arī deviņdesmitajos gados,

ja mēs palasām teātra vēsturē, bija tas moments, ka Kārlis Auškāps izvērsa ārkārtīgi radikālu trupas maiņu – viņš atlaida diezgan daudzus aktierus, pat dažus savus kursabiedrus, un pieņēma darbā zvaigznes – Indru Briķi, Ģirtu Ķesteri, kas tajā brīdī bija vadošs Valmieras teātra aktieris.

Viņš uzaicināja Vitu Vārpiņu, kas bija jauna, daudzsološa aktrise. Tātad aktierus, kuri būtībā šobrīd veido Dailes teātra kodolu. Juris Bartkevičs pēc tam pievienojās un tā tālāk.”

Tikmēr Juris Žagars pagaidām vairās atbildēt, vai šīm atlaišanām varētu sekot arī citas. Viņš uzsver: “Skatīsimies, kā attīstīsies situācija, bet es domāju, ka vienā brīdī, ja situācija ieilgs, ja valsts neatrisina jautājumu, kā mēs varam arī valsts kapitālsabiedrība savus darbiniekus palaist dīkstāvē uz dīkstāves pabalstiem, tad vienā brīdī, protams, mūsu uzkrājumi, mūsu budžets arī tiks nodedzināts tādā pakāpē, ka mums būs jādomā arī par kādiem radikālākiem risinājumiem.”

Kultūras ministrija uzskata – šobrīd nav pamata panikai un sola nepieļaut situāciju, ka nauda beidzas ātrāk, nekā rasts risinājums, kā palīdzēt valsts kapitālsabiedrībām dīkstāves periodā. Pēc ierēdņu teiktā – katru valsts kapitālsabiedrības gadījumu vērtēšot atsevišķi. Patlaban tiek aplēsti zaudējumi, un rīcības plāns konkrētākas aprises varētu iegūt maijā, kad būs zināms, vai ierobežojumu termiņus valstī pagarinās. Tāpat kultūras iestādes turpina saņemt valsts dotāciju, un, piemēram, Dailes teātrim šogad valsts dotācija ir 2,7 miljoni eiro.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone uzsver:

“Kultūras ministrija ļoti labi zina dotācijas apjomus un finansēšanas plānus, kādi ir apstiprināti katrai valsts institūcijai, kapitālsabiedrībai, un šai situācijai mēs sekojam līdzi, šobrīd dotācija ir pietiekama, lai maksātu tekošos rēķinus, kādi ir šajos mēnešos.”

Vilsone skaidro, ka pašlaik tiek vērtēti krīzes radītie zaudējumi. “Un tajā brīdī, kad būs visa informācija apkopota un mēs arī sapratīsim, cik ilgs mums ir šis dīkstāves periods,-  jo pagaidām tas ir līdz 12. maijam, - mums ir jāizdara secinājumi, vai šis periods ir garāks mūsu sektoram vai ne, un atbilstoši pēc šīs visas informācijas saņemšanas Kultūras ministrija gatavos valdībai vēl vienu ziņojumu, kurā mēs risināsim jau šobrīd konkrēti valsts finansēto kultūras institūciju zaudējumus un zināmo ietekmi, ko veido dīkstāve.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti