Dokumentālā filmu festivāla "Artdocfest/Riga" nosaukums citiem vārdiem nozīmē "Artdocfest – bez cenzūras", LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta režisors, festivāla vadītājs Vitālijs Manskis. Viņš skaidro, ka festivāla pārcelšana no Krievijas uz Latviju 2020. gadā bija saistīta ar spiedienu un cenzūras pastiprināšanos Krievijā. "Brīvības izspiešana, apdzišana Krievijā noveda pie tā, ka festivāls laida saknes Latvijā," saka Manskis.
Autora ziņas
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta “Kultūrdeva” jau 20. laidienā uz sarunu aicinājusi režisoru, žurnālistu, kinopoducentu, studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi, kuram studijā uz plaukta pēdējo dienu laikā ierindojušās divas balvas – "Kilograms kultūras" un "Lielais Kristaps". Abas par filmu “Emīlija. Preses karaliene”. Saruna notiek arī par filmu un Ginta producenta, arī žurnālista darbu, tomēr lielākā tās daļa sākumā aizrit par to, ko karš Ukrainā nozīmē šeit, kāda ir kultūras cilvēku atbildība šajā situācijā, ko Grūbe domā par "Prāta vētras" un Intara Busuļa pēdējo dienu paziņojumiem un kā šinīs dienās sadzīvot ar savu normalitāti.
Man patīk rokenrola kopējā sajūta, ko dod Dženisa Džoplina, Džimijs Hendrikss un Džims Morisons, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" uzsver džezfanka grupas "Very Cool People" tromboniste un vokāliste Laura Rozenberga. Ar rokenrola kopējo sajūtu grupa iecerējusi dalīties jaunajā koncertprogrammā "Vudstokas renesanse". Liepājnieki un Liepājas viesi to varēs izbaudīt jau 9. aprīlī.
Par Andra Kolberga romāna “Meklējiet sievieti” ekranizāciju režisors Armands Zvirbulis domājis ne reizi vien, un nu tas beidzot izdevies. Talkā viņam nācis arī aktieris Jurijs Djakonovs, ar kuru režisors iepriekš sadarbojies, topot seriālam “Sarkanais mežs”. Latvijas Televīzijas raidījumā “Kultūrdeva” abi komentē savstarpējās sastrādāšanās nianses, deviņdesmito gadu tematiku un kriminālžanra burvību. Studijas "Red Dot Media" daudzsēriju filmas "Krimināllieta iesācējam" pirmās daļas uz lielā ekrāna pirmizrādīs jau 24. februārī, savukārt mazajos ekrānos tās būs skatāmas no 11. marta.
"Dzejnieki nedzīvo tikai kaut kādā dzejas geto – dzeja un pētniecība, dzeja un mūzika, dzeja un vizuālā māksla, dzeja un teātris, performance, viss iespējamais. Ja dzeja draudzējas ar citām mākslām, top starpdisciplināri projekti, un tas arī raksturo mūsdienu dzejas specifiku," par dzeju mūsdienās stāsta dzejnieks, literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, kurš šogad sarīkojumā "NN nakts" saņēmis gada balvu kā mākslas kritiķis. LTV radījumā "Kultūrdeva" viņš stāsta, ka uzskata sevi par cilvēku, kuram patīk teksti, un tas arī visu izsaka. Kādās formās mīlēt tekstu, tas jau ir garastāvokļa jautājums.
Šobrīd LTV ir darba duna saistībā ar sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” ceremonijas tuvošanos, tā ir jau sestdien – 19. februārī. Tāpēc uz raidierakstu “Kultūrdeva” Henrieta Verhoustinska ir uzaicinājusi LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāju Ievu Rozentāli.
"Katram tēlam tika pieburta klāt leģenda viņa personībai, kas tēlojumu mums pašiem padarīja interesantu," par Kristīnas Vuss režisēto operu "Hamlets" LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta Polonija lomas atveidotājs, bass Krišjānis Norvelis. Mecosoprāns Ilona Bagele viņu papildina, par savu lomu sakot, ka jau sākotnēji iemīlējusi karalienes Ģertrūdes tēlu un katra sieviete varētu sevi atrast šajā Ģertrūdē.
Vairāk jūtos kā teātra un dziesmu komponists, kurš mīl paviesoties akadēmiskā vidē – tā par savu daiļradi LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta komponists Kārlis Lācis, kurš pandēmijas laikā nav zaudējis savu radošumu. Tapuši vairāki albumi, sadarbība ar simfoniskajiem orķestriem, kā arī top koncertprogramma par godu dzejnieces Māras Zālītes 70 gadu jubilejai "Tā runāja...".
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska sarunājas ar režisoru un operatoru – jeb vienkārši dokumentālistu Ivaru Zviedri.
"Nejūtos pietiekoši liela, lai es varētu teikt, ka esmu spējīga pietiekoši distancēties no subjektīvā pārdzīvojuma. Tāpēc godīgāk ir teikt, ka tas ir mans personīgais," par atmiņās balstīto izstādi "Kur manas kārtis kritušas", LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta māksliniece Ieva Kraule-Kūna. Par robežām starp publisko un privāto mākslā komentē arī māksliniece Ance Vilnīte: "Reizēm ir ļoti grūti. Tādā ziņā māksliniekam, man, manā publiskajā daiļradē ir atpazīstami grūtāki brīži, un tas ir brīnišķīgi, ka ir šis rīks, kā ar kaut ko tikt galā un izpausties".
"Amatiermākslas kolektīvi ļoti ilgu laiku nevarēja strādāt [klātienē] pat nelielās grupās. [..] Tad vienā brīdī es sapratu, ka šis veids, kādā mēs strādājam kvadrātiņos, ekrāniņos, ir izmantojams arī mākslas darba veidošanā," par multimediālās dejas izrādes "Latvju zīmēs rotāties" tapšanas impulsu LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta horeogrāfe Dagmāra Bārbale. Viņas teikto papildina režisors Reinis Suhanovs: "Es salīdzinājumam saku, ka Lielvārdes jostā viens redz Lielvārdes jostu, un Dagmāra ierauga to, ka katrā zīmē dzīvo cilvēks, dzīvība."
Šis ir ļoti sarežģīts laiks ne tikai Latvijas kino nozarei, bet arī Eiropas kino industrijai, Eiropas valstu nacionālajām kinematogrāfijām. Visi ir cietuši no tā, ka filmas teorētiski un praktiski ir iespējams veidot, ražošana turpinās, bet filmu izrādīšana kļuvusi ļoti specifiska, par situāciju Latvijas un pasaules kino izrādīšanā LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
"Mūsu skatītājs tomēr nav pieradis, nav pieradināts ikdienā lietot laikmetīgo mākslu, ar to sastapties, saskarties. Tā ir tā lielākā problēma," LTV raidījumā "Kultūrdeva" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce komentē laikmetīgās mākslas muzeja trūkumu Latvijā. Savukārt, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs šogad gatavojas divām izstāžu virsotnēm – Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstādei, kā arī mākslas vēsturnieka, mākslinieka Imanta Lancmaņa izstādei.
"Ārsts un baltais halāts ir mūsu laiku zīme šobrīd, un tajā brīdī, kad to materiālu paņēma repertuārā, tā galīgi nebija. Man ir interesanti, kā tēmas un sajūtas transformējas līdz ar mums caur šiem nu jau diviem pandēmijas gadiem," par Dailes teātra izrādi "Ārsts" stāsta aktrise Vita Vārpiņa, kura šogad saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu par izrādē atveidoto Rutas Vulfas lomu, kā arī Lilitas Bērziņas balvu un Triju Zvaigžņu ordeni.
Podkāsta “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta 17. epizodē sarunājas ar Zani Daudziņu. Zane jau divdesmit gadus ir Latvijas Kultūras akadēmijas jauno teātra studentu runas pasniedzēja. Nu jau vairākas aktieru paaudzes izgājušas viņas balseņu, šņāceņu un citu skaņu treniņam, arī koviddrošai skaņu izrunai. Runu Zane pasniedz arī Viestura Meikšāna runas skolā.
Komponists Marģeris Zariņš dzīvo kā trijās dimensijās reizē – pagātnē, tagadnē un nākotnē, stāstot par nesen izdoto Zariņa pirmo autoralbumu "Kremerata Baltica. Marģeris Zariņš", atzīmē diriģents Andris Veismanis. LTV raidījumā "Kultūrdeva" diriģents komentē mecosoprāna Ievas Paršas mijiedarbību ar komponista mūziku: "Sapfo dzeja, kas ir mūzikā, ko Marģeris Zariņš uzrakstījis, Ievai ļoti piestāv, tāpēc ka viņa pati tieši tā dzīvo. Viņa dzīvo kopā ar literatūru, tautas mākslu, daudz ko dara ar latviešu darbiem, rokdarbiem un arī komponē."
Mēs gribam fokusēties uz to, ko redzam kā avangardu – kaut ko eksperimentālu, dauzonīgu, kas bieži vien neierakstās tradicionālā priekšstatā, kādai jābūt literatūrai, par jauno žurnālu "Strāva" saka tā galvenais redaktors Ivars Šteinbergs. Līdzās viņam LTV raidījumā "Kultūrdeva" rakstnieks Aivars Kļavis, kurš šogad izdevis grāmatu "Avota laiks", atceras literatūras žurnāla "Avots" pirmsākumus.
Katra “Dabas koncertzāle” ir veltīta kādai dabas parādībai, un šogad tās ir invazīvās sugas. “Tas ir ļoti interesanti, ka saturu, kas nāk no zinātnes, mēģinām emocionalizēt un ielikt mākslā. Šī simbioze ir “Dabas koncertzāles” lielais noslēpums priekš mums pašiem. Mēs katru reizi nevis apliecinām, bet atklājam sevi,” LTV raidījumā “Kultūrdeva” par projektu stāsta mūziķi Ingus Ulmanis un Andris Sējāns.
Televīzijas raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska podkāsta “Kultūrdeva” 16. epizodē sarunājās ar dzejnieci un rakstnieci Ingu Gaili, kuras dzeja Henrietai ir īpaši līdzējusi tumšos brīžos. Inga ir tādu romānu kā “Stikli”, “Skaistās” un “Rakstītāja” autore – pēdējais no tiem ciklā “Es esmu...” par rakstnieci Ivandi Kaiju. Ingai ir arī dzejoļu krājumi “Kūku Marija”, “Migla”, “Lieldienas” un “Nakts”. Vēl ir vairākas izrādes pēc Ingas Gailes lugām, piemēram, “Āda” un “Mūsu Silvija debesīs” Ģertrūdes ielas teātrī. Vēl Inga raksta Satori.lv, interneta žurnālā “Punctum” un Rakstnieku savienības izdevumā “Konteksts”, ir viena no "Sieviešu stendapa" dibinātājām, kā arī Latvijas PEN kluba vadītāja.
"Mēs, sievietes, esam ļoti dažādas. Mūsos visās ir tā dīvainā puse, par ko vīrieši smejas, un arī tikpat dramatiskas mēs spējam būt savās sāpju izpausmēs. Tās gradācijas ir līdz bezgalībai," par Džankarlo Menoti monooperas "Telefons" un Fransa Pulenka darba "Cilvēka balss" sižetisko saistību LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta operdziedātāja Sonora Vaice, kura pati ir arī iestudējuma "Cilvēka balss. Telefons" režisore.
Kad es sāku spēlēt "Iļģos", mēs vēl nezinājām tādus vārdus "pasaules mūzika", un mani fascinēja, ka to lietu var darīt savādāk, par grupas "Iļģi" sākumu LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta mūziķis Māris Muktupāvels. Grupa šogad svin savu četrdesmit gadu jubileju un ir ierakstījusi garāko dziesmu latviešu folklorā – tai ir sešdesmit pieci pantiņi. Mūziķe, grupas "Iļgi" dibinātāja Ilga Reizniece skaidro: "Mums likās svarīgi ieskaņot šo dziesmu, lai tauta zina savus dārgumus, jo mums nav tāda tautas eposa."
Selfijs jeb pašfoto ir interesanta forma kinematogrāfiskai izpētei. Tu runājies ar citiem, skatoties acīs sev, un tas, kurš sarunājas ar tevi, arī skatās telefonā vai objektīvā. Man tas likās liels potenciāls, kurā vērts iedziļināties, – par filmu "Spogulī" LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta režisore Laila Pakalniņa, kura nesen atgriezusies no Baltijas filmu festivāla Ņujorkā un šobrīd veido jaunu filmu "Putnubiedēkļi".
Podkāsta jeb raidieraksta “Kultūrdeva” 15. laidienā pie Henrietas Verhoustinskas viesos ir cilvēks, par kuru, šķiet, Latvijā atpazīstamāks ir tikai Raimonds Pauls. Tas ir grupas “Prāta vētra” solists, fonda “Viegli” valdes loceklis, dziedātājs, komponists, dzejnieks, liepājnieks – pēdējā laikā – Renārs Kaupers.
"Repertuāra vijolei un čellam diemžēl ir diezgan maz. Mēs to gribam labot un ierakstīt savu digitālo albumu, un virzīt duetu – vijole un čells," stāsta vijolnieks Daniils Bulajevs, kurš šī gada vasaras izskaņā kopā ar čellistu Antonu Trocjuku publicējis Antonio Vivaldi skaņdarba "Vasara" 3. daļu. Čellists LTV raidījumā "Kultūrdeva" skaidro, ka veidot skaņdarbu aranžējumus šādā sastāvā ir dzinulis abu mūziķu sadarbībai.
Caur gleznotāju Raimondu Staprānu mēs runājam par sievieti, kas atspoguļojas vairākās manās filmās. Šai sievietei ir daudz darīts pāri, viņa ir daudz cietusi, daudz apmelota un tajā pašā reizē – neizprasta. Šī sieviete saucas Latvija – par topošo filmu "Sarkanais šķūnis" LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta režisors Pēteris Krilovs.
Populārās mūzikas straume ir kā jūra, un tad ir visas pārējās – strautiņi, upītes avotiņi –, kas plūst uz to, atdalās un krustojas savā starpā, komentējot grupas "Juuk" muzikālo stilu, stāstījumu LTV raidījumā "Kultūrdeva" iesāk grupas dalībnieks Edgars Šubrovskis, norādot, ka Latvijā nav daudz tādu ansambļu, ar ko grupai būtu "kopīga straume". "Tajā pat laikā, ja skatāmies alternatīvo strāvojumu, tad mēs dzīvojam tur," atzīst Šubrovskis.
Lai mūziklu žanrs attīstītos, iegūtu kādu noteiktu un apzinātu vietu Latvijā, nav jācenšas atdarināt Brodveju, uzskata komponists Jānis Lūsēns, kurš ir pieredzējis šī žanra autors, kā arī mūzikas un libreta autors jaunajam mūziklam “Zvaigznes bērns”. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" komponists kopā ar vokālo pedagoģi, dziedātāju Anniju Putniņu ir vienisprātis – lai attīstītu mūzikla žanru Latvijā, nepieciešami jaundarbi.
Vadīt cirku bez savas ēkas nozīmē lielāku atkarību no citiem un lielāku resursu patēriņu, stāsta Rīgas cirka vadītāja Liene Pērkone. Rīgas cirka ēka šobrīd ir renovācijas procesā, taču cirka vadība – Liene Pērkone un Mārtiņš Ķibers – LTV raidījumā "Kultūrdeva" pauda cerību, ka cirks durvis skatītājiem varēs vērt 2023. gada sākumā.
Uz "Kultūrdevas" raidieraksta 14. laidienu tā vadītāja Henrieta Verhoustinska ir aicinājusi mākslinieku Aigaru Bikši, kurš, starp citu, ir radījis Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" galviņu ar citplanētieti – tautumeitu. Tēlnieks Aigars Bikše zināms pēc dažādām skulptūrām publiskajā telpā, piemēram, "Divi Raiņi" pie Nacionālās bibliotēkas un milzīgās medmāsas skulptūras "Mediķi pasaulei", kas vēl nesen stāvēja pie Nacionālā mākslas muzeja. Aigars Bikše ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Saeimas deputāts no apvienības "Attīstībai/Par!".