Diskusija. 100g kultūras

100 g kultūras diskusija. Vai personīgā brīvība un privātums joprojām ir vērtības?

Diskusija. 100g kultūras

100 g kultūras diskusija. Vai un kur šobrīd jāceļ Rīgā koncertzāle?

100 g kultūras diskusija. Kā kultūrai izdzīvot vasaru?

Kultūra veselības svaru kausos. Kā nozare izdzīvos Covid-19 krīzes ēnā?

Epidemiologi uzsver, ka ierobežojumi kultūras jomā jāatceļ piesardzīgi un pakāpeniski, tikmēr nozares pārstāvji norāda – tiek aizskartas viņu tiesības uz darbu un ierobežojumiem jābūt samērīgiem. Par to, kā kultūras nozarei pārdzīvot vasaru Covid-19 krīzes ēnā un kādā kultūras ainā dzīvosim pēc pandēmijas, LTV interneta pārraidē “100 g kultūras diskusija” sarunājās grupas “Triānas parks” dziedātāja Agnese Rakovska, festivāla “Positivus” rīkotājs Ģirts Majors, finanšu ministra padomnieku Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”), kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un epidemiologs, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Sarunu vadīja LTV kultūras žurnāliste Gunta Gaidamaviča.

ĪSUMĀ diskusijā paustais:

  • Perevoščikovs: Ierobežojumi kultūras pasākumu jomā jāatceļ piesardzīgi un pakāpeniski.
  • Puntulis: Šī ir epidemioloģiska krīze, nevis ekonomiska vai politiska krīze. Uz jautājumu, kāpēc citās valstīs ierobežojumi tiek atcelti ātrāk nekā pie mums, jābūt ļoti skarbam un jāsaka: citās valstīs cilvēkus gulda masu kapos.
  • Puntulis: Kultūras jomā pasākumi tiek plānoti diezgan tālu uz priekšu, bet šobrīd plānot uz priekšu būtu bezatbildīgi.
  • Majors: Atļaut pasākumus līdz 200 cilvēkiem ir labāk nekā nekas, bet neatrisina problēmas nozares uzņēmumu saimnieciskajā darbībā.
  • Rakovska: Šobrīd tiek aizskartas Satversmē noteiktās tiesības uz darbu. Nosakot ierobežojumus, jāievēro samērīgums.
  • Rakovska: Vēlamies saprast, pēc kādām kalkulācijām nonākts pie cipara – 25 apmeklētāji.
  • Perevoščikovs: Pieredze ar citām slimībām liecina, ka, izmeklējot uzliesmojumus, 25 ir optimāls skaits, lai šo uzliesmojumu pārbaudītu.
  • Perevoščikovs: Salīdzinājums ar veikaliem nav korekts, jo tajos kontakts vai atrašanās tuvumā inficētam cilvēkam ir īslaicīgāka nekā kultūras pasākumā.
  • LKA aptaujas dati: Aptuveni 25% radošo personu Covid-19 krīzē ir cietušas radikāli: nav darba vispār, nav ienākumu vispār.
  • LKA aptaujas dati: Ap 13% radošo profesionāļu saka, ka varbūt vajadzēs apsvērt nepieciešamību pamest sektoru.
  • Puntulis: Ir veikts aprēķins, kāds ir nepieciešamais papildu finansējums valsts kultūras institūcijām. Līdzīgi strādāts ar privātiem producentiem. Brīvmākslinieku atbalstam izstrādāts un valdības apstiprināts atbalsta mehānisms caur Radošo savienību padomi.
  • Rakovska: Viena no sliktākajām lietām, ko uzrādījis pandēmijas laiks, ir tas, cik “daudz un dažādos fraktāļos” sašķelta ir kultūras nozare Latvijā.
  • Majors: Pasākumus ar mazu apmeklētāju skaitu ir jēga rīkot, jo koncertzāles un teātri nevar gadu vienkārši nestrādāt.
  • Perevoščikovs: Šobrīd statistiski ir iespēja, ka, ja pasākumā ir 500 cilvēku, viens no viņiem var būtu infekciozs.
  • Dālderis: Šobrīd attieksme pret visiem uzņēmumiem ir vienāda – netiek segti zaudējumi vai negūtā peļņa. Specifiskais atbalsts kultūras jomai jāīsteno, nediskriminējot citu jomu uzņēmumus.
  • Majors: Pasākumu padomē izvērtē daļēju palīdzību komunālo maksājumu segšanai un palīdzību, lai noturētu darbā tos cilvēkus, kuri nekvalificējās dīkstāves pabalstam.
  • Puntulis: Tas ir Kultūras ministrijas mērķis, izmantot šo laiku, lai radošie cilvēki savā radošumā kļūtu spēcīgāki.
  • Dālderis: Kultūras joma tiks smagi ietekmēta visā pasaulē, tas radīs izmaiņas līdzšinējās kultūras baudīšanas un radīšanās tradīcijās.
  • Majors: Ir būtiski, lai tas, kas tiek darīts šajā laikā, nebanalizē kultūru.

Kāpēc tieši šādi ierobežojumi?

Par ierobežojumu atvieglojumiem, kas nosaka, ka no 13. maija pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk par 25 cilvēkiem pasākumā, Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba LTV raidījumā “Kultūršoks” izteicies: “Patiesībā tas ir pateikt – varat strādāt, varat nestrādāt. Es gribu saprast, kāda ir atšķirība starp lielveikalu un starp kultūras iestādi. Es saprotu, ka mēs ilglaicīgi esam vienā telpā, bet ir taču kaut kādi veidi, kā to noteikt. Šobrīd ir sajūta, ka vienīgie, kas izplata slimību, ir kultūras iestādes, jo mēs vienīgie esam pilnībā izslēgti no darbības.”

Komentējot šo un citu kultūras darbinieku viedokli, diskusiju aizsāka Jurija Perevoščikova atgādinājums, ka Latvijā tik laba epidemioloģiskā situācija ir tikai tādēļ, ka laicīgi un apņēmīgi no 12. marta tika ieviesti būtiski socializēšanās ierobežojumi.

“Kultūra sākas no momenta, kad mēs novērtējam cilvēku tiesības uz veselību, uz dzīvību, kad mēs rūpējamies par citiem cilvēkiem, kam var rasties smagas sekas saslimšanas rezultātā, arī tas ir kultūras daļa,” emocionāli teica valsts galvenais epidemiologs.

Perevoščikovs piekrita, ka pēdējie dati, neskaitot iestādes, kurās ir Covid-19 uzliesmojumi, ir optimistiski. Tomēr viņš atzina: “Mēs nevaram pateikt, ka situācija arī tuvākajā laikā būs stabila”. Piemēram, viena no pastiprināta riska grupām ir cilvēki, kas atgriežas no ārzemēm.

“Vīruss nav mainījies. Mēs neesam kļuvuši stiprāki pret to, šai ziņā viss ir tāpat kā pirms četriem mēnešiem. Tāpēc ir svarīga divu metru distance, kuru vajag ievērot.”

Perevoščikovs aicināja ierobežojumus kultūras pasākumu jomā atcelt piesardzīgi un pakāpeniski.

Tikmēr Igaunijā sabiedrībai ir darīts zināms rīcības plāns, – ja situācija būs stabila, no 1. jūnija iekštelpās pulcēties varēs līdz 50 cilvēkiem, bet no 1. jūlija pat līdz 500 cilvēkiem. Savukārt ārtelpās Igaunijā jau tagad drīkst pulcēties vienkopus līdz 100 cilvēkiem, bet no 1. jūlija – pat līdz 1000. Vācija augustā varētu atļaut pasākumus līdz 2000 apmeklētāju. Latvijā šobrīd tālākā zināmā perspektīva ir 9. jūnijs, tomēr plāns, kas notiks pēc tā, nav zināms. Kāpēc Latvijā nav iespējama šāda tālejoša skaidrība, lai cilvēki – gan kultūras pasākumu rīkotāji, gan apmeklētāji – zinātu, ar ko rēķināties?

Perevoščikova teikto, ka dažādi ierobežojumu mīkstināšanas scenāriji tiek apspriesti arī Latvijā, Ministru kabinetā, komentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis. Viņaprāt, diskusijas “teikuma priekšmets” ir "epidemioloģiska krīze" (to ministrs sarunas laikā atkārtoja četras reizes – red.).

“Epidemioloģiskā krīze, nevis ekonomiskā vai politiskā krīze. Ja jūs sakāt, ka Igaunijā tiks atļauts līdz 1000 cilvēkiem brīvdabas pasākumos, tad es jums atbildēšu – cāļus skaita rudenī.

Ja jūs sakāt – citās valstīs ir atļauts tas un tas, kāpēc pie mums nav, – tad, piedodiet, man ir jābūt ļoti skarbam un jāsaka: citās valstīs cilvēkus gulda masu kapos.”

Puntulis arī izteicās, ka, pateicoties epidemiologu un mediķu izvērstajiem piesardzības pasākumiem, daudziem nav jāstāv pie tuva cilvēka smagas slimības gultas kapa un jāpārmet sev iestāšanās par ierobežojumu atcelšanu.

Puntulis uzsvēra, ka lēmumus par ierobežojumu mīkstināšanu valdība pieņem, vadoties pēc mediķu, epidemiologu un citu jomas ekspertu norādījumiem.

Ministrs atteicās no tālejošām prognozēm par turpmāko ierobežojumu mīkstināšanu. “Tas būtu, kā man vaicāt Perevoščikova kungam, kā vīruss uzvedīsies rīt vai parīt, kad un cikos tas beigsies. Jūs neviens nevarat precīzu prognozi pateikt, varat tikai cerēt uz labu iznākumu. Ja es pieņemšu lēmumu, ka jūlijā tiks atļauti pasākumi līdz 1000 cilvēkiem, organizētāji ieguldīs pasākuma organizēšanā lielu naudu, bet Perevoščikova kungs trīs dienas pirms pasākuma pateiks, ka rādītāji ir slikti un 1000 cilvēku pasākums būs jāatceļ – tad organizētāji cietīs zaudējumus. [..]

Kultūras joma ir tāda, ka tajā viss tiek plānots diezgan tālu uz priekšu, bet šobrīd plānot uz priekšu būtu bezatbildīgi.”

Arī festivāla “Positivus” rīkotājs Ģirts Majors piekrita, ka šī vasara lielu pasākumu organizēšanas ziņā ir izslēgta. “Visi nopietnie ārzemju mākslinieku koncerti, tūres – neviens šo gadu vairs neskaita.”

“Ja viss vilksies ilgāk kā pusgadu (no marta), gadu, tad krīze būs smaga. Pirmkārt cietīs privātas organizācijas, piemēram, privātas koncertzāles.” Majors arī atgādināja, ka pasākumu nozare ir vienīgā Latvijā, kas apturēta pilnībā un apturēta kā pirmā un, visdrīzāk, tiks atjaunota kā pēdējā.

“Atļaut pasākumus līdz 200 cilvēkiem ir labāk kā nekas, bet neatrisina neko ar [nozari saistīto uzņēmumu] saimnieciskajā darbībā,” uzsvēra Majors.

Mūziķe Agnese Rakovska aprīļa beigās valdībā iesniegusi 300 mūziķu parakstītu vēstuli, aicinot ļaut mūzikas nozarē strādājošajiem atsākt koncertēšanu, un intervijās ir teikusi, ka lēmums par pieļaujamo apmeklētāju skaitu nav ticis pietiekami pamatots un izskaidrots. Dziedātāja arī “100g kultūras diskusijā” vēlreiz uzsvēra, ka daudzi viņas kolēģi vēlas sadzirdēt šo pamatojumu.

“Uz mani un maniem kolēģiem, kas ir izvēlējušies strādāt šai profesijā un kuri veic saimniecisko darbību, attiecas Satversmē noteiktās tiesības uz darbu, kas tiek aizskartas ļoti būtiski. Un par to atbildība ir jāuzņemas konkrētiem cilvēkiem.

Tajā brīdī, kad jūs kaut ko ierobežojat, lai kādu glābtu, tur jādarbojas svaru kausiem.

Tāpēc mūsu vēstulē tika minēts tāds tiesvedībā sastopams jēdziens kā samērīgums. Samērīgumu kaut kā mēra, rēķina, kalkulē. Mēs varam aprēķināt nozares zaudējumu šajā posmā, tāpēc mēs vēlamies saprast, pēc kādām kalkulācijām Veselības ministrija kopā ar Kultūras ministriju nonāk pie cipara 25 apmeklētāji,” pauda Rakovska.

Kamēr Puntulis vēlreiz uzsvēra, ka ir epidemioloģiskā krīze un samērīgumu nosaka cilvēku dzīvības, kas komentārus neprasot, Rakovska salīdzināja notiekošo ar filmu, kurai ir sižets, bet pāri iet pavisam cits, ar to nesaistīts skaņu celiņš: “Kultūras cilvēki dzīvo sirreālā vidē: viņi redz, ka apkārt viss notiek, tanki pa ielām nebraukā, nav krīzes, bet tas, kas šobrīd notiek ar nozari, ir pilnīgs bankrots.” Dziedātāja arī pārmeta kultūras ministram pārspīlējumus:

“Izmantot apgalvojumu, ka, ja tu gribi spēlēt koncertu, varbūt mirs kāds tavs radinieks, tā ir ļoti nesmuka retorika.”

Pereviščikovs atgādināja, ka pandēmijas laikā lielākajā daļā valstu, arī Latvijā, atļautā pulcēšanās bija samazināta līdz 2 cilvēkiem. Ierobežojumus katra valsts mīkstina atkarībā no savas [veselības nozares] kapacitātes. “Mūsu pieredze ar citām lipīgām slimībām, piemēram, salmonelozi, liecina, ka, izmeklējot to uzliesmojumus, lai tiktu pie visām kontaktpersonām, kas kontaktējušās ar saslimušajiem, 25 ir optimāls skaits, lai var šo uzliesmojumu pēc tam pārbaudīt. Vēl ir būtiski, ka 25 attiecas uz jebkuru pasākumu telpās. Protams, ir zāles, kur var [droši] ietilpināt lielāku cilvēku skaitu, tomēr atkal – 25 ir skaits, kuram var nodrošināt šo drošo attālumu”, uzsvēra Perevoščikovs.

Viņš arī atgādināja, ka grūti prognozēt, kas notiktu pasākumā ar lielāku cilvēku skaitu pirms un pēc norises šaurākajās pulcēšanās vietās, piemēram, pie ieejas zālē vai labierīcībās. Perevoščikovs atsaucās uz ziņu par kora mēģinājumu Amerikas Savienotajās Valstīs, kur pēc apmēram 60 cilvēku kopdziedāšanas lielākā daļa pēc laika izrādījušies inficēti.

Epidemiologs tomēr atteicās atzīt, ka šis 25 cilvēku pulcēšanās ierobežojums ir tādēļ, ka epidemioloģiskās izmeklēšanas kapacitāte Latvijā ir vāja:

“Tas ir standarta pasākums, mazinot epidēmijas riskus. Pulcēšanas pasākumi ir visriskantākie. Ir jābūt ļoti piesardzīgiem, arī atgriežoties pie iepriekšējā stāvokļa.” Viņš norādīja – jo lielāks sapulcējušos cilvēku skaits, jo lielāks arī inficēto skaits, ja telpā atrodas ar Covid-19 saslimušais.

Nauris Puntulis piekrita SPKC Infekcijas slimību riska analīzes departamenta direktoram, ka ierobežojumus nenosaka veselības aprūpes vājā kapacitāte, un atsaucās uz savu kolēģi, dziedātāju Antu Jankovsku, kas dzīvo Itālijā – valstī, kuras veselības aprūpes sistēma atzīta par vieno no labākajām Eiropā. Kolēģe telefona sarunās emocionāli uzsvērusi, ka Latvijā nedrīkst pieļaut kļūdas, kas pandēmijas sākumā pieļautas Itālijā, kur sabiedrība nav novērtējusi un nopietni uztvērusi jaunā vīrusa iespējamās sekas.

Agneses Rakovska gan iebilda, ka tad jāslēdz arī lielveikali, kuri arī ir pulcēšanās vietas.

“Mēs redzam reālās bildes no dzīves, un mūsu [mūziķu] aizvainojums rodas no tā, ka šī bilde nesakrīt ar to, ko jūs sakāt.

Ja reiz ir epidemioloģiskā krīze, tad slēdzam ciet visu un visi solidāri sēžam mājās,” skeptiski izteicās mūziķe.

Tomēr Perevoščikovs salīdzinājumu ar veikaliem uzskata par nekorektiem, jo tajos kontakts vai atrašanās tuvumā inficētam cilvēkam ir īslaicīgāka nekā kultūras pasākumā un attiecīgi mazāks inficēšanās risks. “Bet, protams, mēs aicinām cilvēkus pēc iespējas retāk iet uz lielveikaliem, uzturēties tur pēc iespējas mazāku laiku un pēc iespējas ātrāk pa to pārvietoties,” piezīmēja Perevoščikovs.

Kā pulcēšanās ierobežojumi ietekmē kultūras nozari?

Pandēmijas ierobežošana atkarīga no cilvēku apzinīgas un atbildīgas rīcības. Uz Ģirta Majora jautājumu, vai pasākumu rīkotājiem varētu palīdzēt iespējamā Covid-19 izsekošanas lietotne, Perevoščikovs atbildēja apstiprinoši, tomēr norādīja, ka tas atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku lejuplādēs savos tālruņos šo aplikāciju. Viņš uzsvēra: “Zelta standarts ir nemainīgs – cilvēks, kurš inficēts ar Covid-19, ir izolējams. Tad infekcijas ķēde tiek pārtraukta. Cilvēki, kas bijuši ar inficēto kontaktā ilgāk par 15 minūtēm slēgtā telpā, būtu apzināmi, brīdināmi un arī izolējami.”

Perevoščikovs gan nenoliedza, ka muzejos ieviestā elektroniskā apmeklētāju reģistrēšanās un, piemēram, teātra biļešu elektroniska iegāde varētu atvieglot cilvēku apziņošanu potenciālas inficēšanās gadījumā un tas var ļaut palielināt šādu iestāžu apmeklētāju skaitu.

Finanšu ministra padomnieks, savulaik arī kultūras ministrs un arī mūzikas notikumu producents Ints Dālderis atzīst, ka šovasar neuzņemtos producēt nekādus pasākumus, pat ja tas būtu viņa vienīgas iztikas avots. “Lai kā es mīlētu mūziku, un es esmu ar to nodarbojies visu mūžu, es saprotu, ka tomēr ir par to svarīgākas lietas. Šobrīd ar to ir jāsamierinās un jāietur pauze.”

Dālderis arī piekrita diskusijas vadītājai, ka, salīdzinot ar pagājušo vasaru un arī kopīgo skaitu, šogad noteikti samazināsies kultūras nozarē strādājošo cilvēku skaits, lai gan viņa rīcībā nav aprēķinu, kas ļautu secināt, par cik procentiem. “Tas būs tiešā veidā atkarīgs no tā, cik ātri tiks atrasta vakcīna vai medikamenti, kas palīdzēs tikt galā ar vīrusu,” uzskata FM padomnieks. “Tas, ka mēs Latvijā esam spējuši vīrusa izplatību ierobežot, vēl neko nenozīmē globālā mērogā. Kā mēs redzam, pasaulē saslimušo skaits aizvien pieaug”.

Negaidīti izskanēja kultūras ministra Naura Puntuļa iebildums, ka kultūras nozarē neviens darbu nav zaudējis un

“nav neviena baltā plankuma, kurš nebūtu apzināts un neviena no nozares, kam netiktu sniegta palīdzība, vai tas būtu valsts [institūcijā strādājošais], vai privātajā sektorā, vai brīvmākslinieks.”

LTV pieejami Latvijas Kultūras akadēmijas pētījuma pavisam svaigie, vēl nepilnīgi apstrādātie dati par Covid-19 krīzes ietekmi uz kultūras nozarē strādājošajiem.

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētnieki šobrīd apkopo kultūras un radošā sektora organizāciju un radošo personu aptaujas, kurā piedalījās vairāk nekā 2 tūkstoši respondentu, rezultātus.

Tie rāda, ka:

  • aptuveni 1/4 (25%) radošo personu ir cietušas radikāli: nav darba vispār, nav ienākumu vispār.
  • Aptuveni 1/3 ir tādi, kas arī cietuši, bet kuru darbība notiek un ienākumi ir, bet samazinājušies.
  • Covid-19 ārkārtas situācijas ierobežojumi būtiski nav skāruši  tikai aptuveni 1/4 no radošajām personām.
  • Atbalstam ir pieteikušies tikai ~20%, no kuriem puse to ir dabūjuši, pusei  - atteikums. (Te gan jāņem vērā, ka ~50% no izlases saņem darba algu valsts/pašvaldību sektorā, līdz ar to atbalsts viņiem īsti nepienākas).
  • Ap 40% saka, ka atbalsts būs nepieciešams tuvākajā laikā.
  • Ap 13% radošo profesionāļu saka, ka varbūt vajadzēs apsvērt nepieciešamību pamest sektoru.

Pēc šo faktu uzklausīšanas ministrs laboja teikto: “Es neapgalvoju, ka neviens nav palicis bez atbalsta. Es apgalvoju, ka neviens nav palicis bez uzmanības!”

Ministrs uzsvēra, ka ir veikts aprēķins, kāds šobrīd ir nepieciešamais papildu finansējums valsts kultūras institūcijām, un cer, ka Ministru kabinets šo papildu finansējumu apstiprinās. Līdzīgi ir strādāts ar privātiem producentiem. Brīvmākslinieku atbalstam izstrādāts un valdības apstiprināts ir atbalsta mehānisms caur Radošo savienību padomi, Radošo personu atbalsta likumu. “Caur šo mehānismu pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā tiks atbalstīti arī neakadēmiskās jeb populārās mūzikas pārstāvji, kuri līdz šim nekad caur Kultūras ministriju nav atbalstīti,” uzsvēra kultūras ministrs.

Agnese Rakovska savukārt cer, ka jaunais atbalsta pasākumu kopums palīdzēs arī tiem daudzajiem mūziķiem, kuri līdz šim palikuši aiz borta un kuri naudu pelna iknedēļas nelielos koncertos.

Viņa uzskata, ka viena no sliktākajām lietām, ko uzrādījis pandēmijas laiks, ir tas, cik “daudz un dažādos fraktāļos” sašķelta ir kultūras nozare Latvijā.

Kā tiek pieņemti lēmumi par ierobežojumiem?

Gunta Gaidamaviča atgādināja, ka pirms pāris nedēļām Nauris Puntulis ir paudis pielaidīgāku viedokli par pieļaujamo cilvēku skaitu pasākumos. Kultūras ministrs noliedza, ka būtu mainījis savas iepriekš paustās domas. “Es joprojām domāju, un arī šodien valdības sēdē teicu, ka viena privātballīte ar 25 cilvēkiem, kur tiek lietots alkohols un notiek apkampšanās un distances neievērošana, no epidemioloģiskā viedokļa ir bīstamāka kā koncerts, kur 25 un varbūt arī vairāk cilvēku sēž, izretojoties drošā attālumā cits no cita. Man nav izdevies šo viedokli Veselības ministrijā aizstāvēt, epidemiologi domā savādāk.”

Epidemiologs Perevoščikovs gan iebilda, ka “ja mēs domājam, ka Igaunijā vai kur citur epidemiologi vienmēr ir tie, kuri pieņem lēmumu... Es taču esmu runājis ar igauņu epidemiologiem, mums regulāri notiek telekonferences.

Par tiem 500 un vairāk cilvēkiem – tie nav epidemiologu lēmumi, tie noteikti nav arī viņu ieteikumi. Tos pieņem citi. Mūsu valstī, cik saprotu, epidemiologi vairāk saklausīti.”

Agnese Rakovska seko līdzi arī tam, kas notiek ASV, un ir secinājusi, ka arī tur cilvēki dalās divās daļās – tajā, kas uzskata, ka jāatjauno normāla dzīve, un tajā, kas aicina uz piesardzību. “Mēs nevaram dzīvot neziņā un būt piesardzīgi mūžīgi! Vai arī tad esam piesardzīgi līdz galam, neejam pie manikīra, pie friziera, jo arī tur pavadām gana ilgu laiku, un pie manikīra caur asinīm var inficēties ar vēl daudz dažādām slimībām. Šobrīd atveras sporta zāles un baseini – mēs zinām, ka tās ir potenciālas legionelozes izplatīšanās vietas. Man personīgi ir bijusi pieredze ar šo slimību un elpošanas problēmām reanimācijā, tā ka es spēju iejusties šai situācijā.”

Vai ir jēga rīkot mazapmeklētus pasākumus?

ASV laikraksts “Financial Times” ziņojis, ka pirmo koncertu Arkanzasā pēc pārtraukuma rīkoja blūzroka mūziķis Treviss Makrīdijs (Travis McCready). Tajā publika sadalīta mazās kopā atnākušo grupās, ievērojot distanci starp tām. Rezultātā zāles piepildījums ir 20 procenti. Šādi pasākumi gan nevar būt peļņu nesoši.

Tomēr Ģirts Majors uzskata, ka pasākumus ar mazu apmeklētāju skaitu ir jēga rīkot, jo koncertzāles un teātri nevar gadu vienkārši nestrādāt. Viņš skaidroja:

“Tas arī ir retorisks jautājums: kādā pasaulē mēs pamodīsimies, ja teātri, akadēmiskās kultūras vietas būs slēgti skatītājiem vairāk nekā gadu?

Piekrītu, ka [pandēmijas] krīzes sākumposmā ir jārisina daudz globālāki jautājumi. [..] Taču nākamais solis – ieviest masu pasākumos, liela skaita cilvēku pulcēšanās pasākumos daudz dažādas kontroles. Jāmeklē risinājumi, kāda veida kontroles ir iespējamas. Piemēram, Singapūrā tu nevari ieiet lielveikalā, neuzrādot ieslēgtu izsekošanas aplikāciju. Tās ir lietas, kas varētu mums palīdzēt dzīvot pilnvērtīgāk.” Majors arī salīdzināja kultūras jomu ar aviācijas nozari, kura, lai atsāktu darbību, ievieš dažādas papildu kontroles un pulcēšanās ierobežošanas metodes.

“Apzināt un izolēt slimus cilvēkus – pie tā vajadzētu strādāt, lai, kaut ar mazāku jaudu un mazāku apmeklētāju skaitu, tomēr varētu rīkot kultūras pasākumus.

Tas atjaunotu kultūras asinsriti, un tas noteikti ir labāk, kā nedarīt neko,” uzsvēra Majors.

Perevoščikovs pieļauj lielāku cilvēku skaitu kultūras vietās, bet uzsvēra, ka pārejai uz maksimālu ar drošu distanci izvietojamu pasākuma dalībnieku skaitu jābūt pakāpeniskai. “Mēs nevaram atcelt visus ieviestos drošības pasākumus, kamēr mēs neizvērtējam situāciju [ar vīrusu]. Šobrīd statistiski ir iespēja, ka, ja pasākumā ir 500 cilvēku, viens no viņiem, varbūt pat pats to nezinot, var būtu infekciozs. Jo mazāk pasākumā dalībnieku, jo mazāka iespēja, ka kāds no viņiem var pārnēsāt infekciju,” skaidroja epidemiologs. Viņš ir pārliecināts, ka vasarā un rudenī mūs gaida pavisam citāda dzīve kā līdzšinējos ārkārtas stāvokļa mēnešos, taču ļoti daudz ir atkarīgs no pasākuma organizatora, lai tiktu ievērotas visas epidemioloģiskās drošības prasības.

Kādu finansiālu atbalstu var sagaidīt kultūras pasākumu nozare?

Mūzikas nama “Daile” vadītāja Anda Zadovska Latvijas Radio uzsvērusi, ka ārkārtējās situācijas laikā neviens kultūras pasākumu vietām nav atcēlis komunālos maksājumus un citus rēķinus.

Finanšu ministra padomnieks Dālderis gan izvairījās tieši atbildēt, vai atbalsts, ko saņem kultūras iestādes un institūcijas, ir adekvāts, taču uzsvēra, ka “Kultūras ministrija ir biežs viesis Finanšu ministrijā un arī valdībā virza idejas par dažāda veida atbalstu kultūras jomai, tai skaitā kultūras vietām un organizatoriem.

Par daļu atbalsta pasākumu jau esam vienojušies, nākamais etaps būs tieši kultūras vietu un institūciju atbalsts. Nav vienkārši atrast vienu horizontālu risinājumu.

Šobrīd Finanšu ministrija uzskata, ka attieksme pret visiem uzņēmumiem ir vienāda – netiek segti zaudējumi vai negūtā peļņa, līdz ar to šis specifiskais atbalsts kultūras jomai ir uzmanīgi “jānotārgetē”, lai nebūtu tā, ka mēs diskriminējam citu jomu uzņēmumus, atbalstot vienu nozari vairāk nekā citas.” Dālderis paredzēja sarunas par šo iespējamo atbalstu vistuvākajā laikā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis atgādināja, ka Kultūras ministrija ir nodibinājusi Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomi, par kuras vadītāju demokrātiskā ceļā ir ievēlēts klātesošais Ģirts Majors, kurš var komentēt sadarbību ar Kultūras ministriju. Majors diplomātiski bilda, ka sadarbība ir ļoti konstruktīva un ka šobrīd īpaši tiek strādāts, lai pierādītu, ka kultūras jomas uzņēmumi ir būtiska tautsaimniecības nozare.

“Neviens vairs nenāk ar utopiskiem uzstādījumiem par negūtām peļņām vai zaudējumu kompensāciju.

Mūsu uzstādījums: ja darbība ir apturēta – nevis ierobežota – ilgāk kā pāris mēnešus (tas ir vismaz pusgads, par ko mēs šodien runājam), tad ir stāsts par šo uzņēmēju dzīvotspējas programmu, kas ļautu pēc šī pusgada vai vairāk uzņēmējiem atsākt savu darbību. Ir runa par daļēju palīdzību komunālo maksājumu segšanai un palīdzību, lai noturētu darbā tos cilvēkus, kuri nav varējuši kvalificēties dīkstāves pabalstam ļoti dažādu iemeslu dēļ.” Majors vēlreiz uzsvēra, ka kultūras pasākumu nozarē tomēr ir atšķirīga situācija kā citu nozaru uzņēmējdarbībā, piemēram, ēdināšanas un tūrismā nozarē. “Protams, tur milzīgi zaudējumi, tomēr šais nozarēs nav pilnīgs darbības pārtraukums.”

Vai ir pamatoti, ka atbalsta plāns ar izskanējušajiem 32 miljoniem eiro neparedz kompensēt negūto peļņu, bet tikai nenotikušos pasākumos ieguldītos līdzekļus? Dālderis uzsvēra, ka arī šāda tipa kompensācija tiek apspriesta, bet tomēr attiecībā uz visām nozarēm, jo arī, piemēram, kafejnīcai ir ieguldījumi, kas veikti, rēķinoties pavisam ar citu situāciju.

Viņš arī atgādināja, ka 32 miljoni – tas ir aprēķins par papildu līdzekļiem visam gadam, bet šobrīd valdībā ir notikusi vienošanās par 10 miljoniem valsts institūcijām.

“Šobrīd notiek diskusijas gan par kino nozares atbalstu jaunām filmām, gan cita veida pasūtījumiem, gan papildu līdzekļiem stipendijām radošajām personām,” skaidroja Dālderis.

Ints Dālderis atgādināja, ka arī dīkstāves pabalstus pārstās izmaksāt reizē ar ārkārtas stāvokļa beigām, un valdībā notiek diskusijas, kas aizstās šo pabalstu.

Kā pandēmija mainīs kultūras jomu?

Atbildot uz jautājumu, vai samazinātā apmeklētāju skaita dēļ un arī cilvēku baiļu dēļ tikt inficētiem kultūra kļūs elitāra, kultūras ministrs Nauris Puntulis prognozēja, ka, iespējams, kultūras pasākumi uz kādu laiku zaudēs savu masveidīgumu, taču ir pārliecināts, ka tie nezaudēs savu kvalitāti.

“Tas ir mans un Kultūras ministrijas mērķis, izmantot šo laiku, lai radošie cilvēki savā radošumā kļūtu spēcīgāki.

Nedomāju, ka kultūra kļūs elitāra, šobrīd atļautie muzeja apmeklējumi noteikti par to neliecina. Savu artavu ienesīs jaunatrastie digitālie risinājumi, taču nekas nespēs aizstāt “dzīvu” uzstāšanos. Esmu noskatījies [internetā] virkni izcilu Ņujorkas ''Metropolitan'' operas iestudējumu, taču to nevar salīdzināt ar iespaidu, ko guvu Dzintara Soduma balvas pasniegšanā Ikšķilē, pēc divu mēnešu pauzes kā klausītājs dzirdot dzīvu mūziku. Būs izmaiņas, bet es tās redzu drīzāk pozitīvas.” Tomēr kultūras ministrs uzsvēŗa, ka ir paredzēti līdzekļi digitālo risinājumu izstrādei, par kuru apjomu notiek sarunas ar Finanšu ministriju.

Dālderis piekrita, ka digitālie risinājumi nevar aizstāt dzīvo klātbūtni un kultūras joma tiks smagi ietekmēta visā pasaulē, un tas radīs izmaiņas līdzšinējās kultūras baudīšanas un arī radīšanās tradīcijās.

Grupas “Triānas parka” mūziķe Agnese Rakovska uzskata, ka dzīvā kultūra jau kļuvusi elitāra: “50 eiro par “Koncertu pirmajā rindā” 20 klausītājiem “Hanzas peronā” – tas ir diezgan solīdi.”

Tomēr Ģirts Majors tic, ka “agrāk vai vēlāk viss atkal būs normāli. “Ir būtiski, lai tas, kas tiek darīts šajā laikā, nebanalizē kultūru, jo daudzas pasākumu formas, ko mēs mēģinām radīt kā alternatīvas, tas ir forši kā brīvā laika pavadīšana, bet man ir svarīgi, lai kultūra nekļūst banāla. [..]”

Arī Perevoščikovs ir optimistisks un atgādina, ka arī iepriekš visu vēsturisko kataklizmu laikā kultūra ir pārvarējusi grūtības un izdzīvojusi, un grūtajos laikos kultūra bijusi “cilvēkiem kā logs, caur kuru tikt pie gaismas.

Mēs sadzīvosim ar vīrusu un atradīsim ceļu, kā ļaut cilvēkiem baudīt kultūru.”

KONTEKSTS: 

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija drīkst notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāk darboties muzeji un bibliotēkas.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem.

Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.

Covid-19 radītajā krīzē kultūras nozares atbalstam vajadzīgi 32 miljoni eiro - aprēķināts KM. Koalīcijas partijas nozares stabilizēšanas plānu konceptuāli atbalstījušas, aicinot precizēt tā izmaksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti