Pēc pēdējo gadu notikumu radītā, kā pats to sauc, gavēņa, radošai darbībai atkal gatavs pievērsties mūziķis un komponists Uldis Marhilevičs. Šobrīd kopā ar ilggadējo kolēģi Aivaru Hermani viņš gatavojas kopkoncertam ar Latvijas Radio bigbendu, kurā izpildīs "Remix" instrumentālās kompozīcijas.
Autora ziņas
"Fakts, ka tas ir radīts ar mākslīgo intelektu, pēc brīža jau vairs nebūs nekāds jaunums, tā būs ikdiena, un ar to vairs skatītāju uzmanību nepaņemt. Pats svarīgākais būs tas, kas vienmēr – saturs, motivācija, konteksts, izpildījums," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" prognozē fotomākslinieks Arnis Balčus. Šī gada Rīgas Fotomēnesī Balčus mudina skatīties un domāt, kā mākslīgais intelekts redz Latviju. Kā veidojas mākslīgā intelekta "viedoklis" par cilvēku, un kāpēc attēlos redzamo cilvēku sejās ir tik baisas grimases? Mākslīgais intelekts ir jauns "instruments", ar kura starpniecību ir intriģējoši uzdot jautājumus gan katram par sevi, gan par Latvijai svarīgām tēmām. Filozofs Ilmārs Šlāpins apliecina, ka tas ir tikai sākums komunikācijai ar mākslīgo intelektu un cilvēkiem ir jāmācās to pielietot. Viens no biedējošākajiem jautājumiem: vai mākslīgais intelekts var iziet ārpus cilvēku kontroles?
"Mūžīgais jautājums, vai tu savu mākslu taisi aiz slāpēm vai no garlaicības? Un vienmēr ir bijis pašsaprotami, ka veidot mākslu aiz garlaicības labāk nevajag," jautāts par Smiļģa un Pētersona laika teātri, saka Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš. Uz šo un citiem "mūžīgajiem" jautājumiem par dzeju un aktiera darbu – saruna raidījumā "Kultūrdeva".
"Dziesmas ir kā labs iniciators refleksijai" – tā par soulmūzikas grupas "The Soulful Crew" jauno albumu "Textures" izsakās basģitārists Valters Sprūdžs. Par jauno veikumu, kā arī par gospeļmūziku, americana stilu un pat elektrodžezu Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" sarunājas Sprūdžs un dziedātāja Kristīne Prauliņa.
"Mēroga lieta neizmaina neko daudz, ja tu tam gatavojies pēc būtības. Lielums dažreiz vienkārši izraisa bailes, un bailes, kā zināms, saēd nervus, dvēseli un visu pārējo. Tādēļ nedrīkst baidīties," LTV raidījumā "Kultūrdeva" saka scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, kurš sasniedzis savas karjeras pilnbriedu. Šosezon viņš ir pievienojies Latvijas Nacionālā teātra radošajai komandai, nupat iestudējis izrādi "Baltiešu armija" un uzņēmies gaidāmo Dziesmu svētku noslēguma koncerta "Kopā augšup" režiju.
"Tā mākslinieka būtība, man liekas, Imants viņu ļoti precīzi ieraudzījis – ka viņam vienmēr jābūt bišķiņ virs zemes un jābūt jaunu teritoriju meklējumos. Visu laiku jābūt tajā urdošajā nepiepildītībā – ka tev nav gana, ka visu laiku kusties, esi uz priekšu ejošs un tālumā redzošs, un tad jau beigās tas parādās viņa dzejoļos," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" saka mūziķis Goran Gora jeb Jānis Holšteins-Upmanis. Bet par mākslīgā intelekta radītu Imanta Ziedoņa balsi, kas dzejnieka jubilejas gadā rauga piepildīt vienu no Ziedoņa sapņiem – kļūt par dārznieku, stāsta muzeja vadītāja Rūta Šmite.
"Dziesmas bez vārdiem" ir tikai viens no vairākiem projektiem, kuros šobrīd iesaistīts maestro Raimonds Pauls. Dienas kārtībā ir koncertizrādes ar Andri Keišu, Imanta Ziedoņa jubilejas koncerts, sadarbība ar jauno dziedātāju Paulu Saiju. "Daudz bieži vien piedāvā [uzstāties], izmantojot to, ka es vēl varu paspēlēt, vēl kustos, varu aizlīst līdz klavierēm, vēl šo to," ar smaidu par savu aizņemtību darbos LTV raidījumā "Kultūrdeva" saka Raimonds Pauls.
"Par sievietēm rakstu, jo varbūt tas ir mazākais pretestības ceļš. Lai uzrakstītu par vīrieti, man vēl pagaidām drosmes pietrūkst," LTV raidījumā "Kultūrdeva" saka rakstniece Dace Rukšāne. Viņas jaunākā romāna "Džikī" galvenā varone ir sieviete, kura ieradusies Rīgā, lai sāktu jaunu posmu savā dzīvē. PSRS vēl nav sabrukusi, bet jaunā sieviete, tāpat kā viņas māte Emīlija, kas ir Rukšānes romāna "Krieva āda" varone, dievina franču smaržas.
Politiķu gļēvums, neizlēmība, atsevišķu personu ekonomiskais izdevīgums – tie ir "100 g kultūras" diskusijas "Karš un miers krievvalodīgo kultūrtelpā Latvijā" dalībnieku nosauktie iemesli, kāpēc 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā joprojām ir divkopienu sabiedrība. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Ukrainas karš ir detonators pārmaiņām Latvijas sabiedrībā, kuras viņš ir nolēmis panākt vispirms ar latviešu valodas lomas nostiprināšanu. Portāla "Satori" redaktors, filozofs Igors Gubenko uzskata, ka esam pārmaiņu procesā ar grūti paredzamu rezultātu.
"Repa klausītāji vispār ir ļoti kritiski. [..] Vispār nav tur iecietības, uzreiz tevi noraksta, kolīdz ir dažas kļūdas. Un tā ir augsta latiņa, kas ir jātur," LTV raidījumā "Kultūrdeva" spriež mūziķis Gustavo. Kā beidzās Fiņķa vienīgā dalība repa cīņā, kurš Gustavo šobrīd ir Gustavo, kā top hiphopa video un kas ir repa a cappella – sarunā ar hiphopa māksliniekiem Gustavo un Fiņķi.
"Vienmēr esmu domājis, ka arhitektūrai ir uzdevums kaut ko vēstīt, vai tas ir kas tēlains vai laikmetīgs, stāsts par šīs dienas iespējām, estētiku, kaut kas tāds, kas runā nevis vienkārši ar skaitļiem, bet runā ar citiem veidiem, tēlainību, metaforu," sarunā LTV raidījumā "Kultūrdeva" spriež pazīstamais arhitekts Andris Kronbergs.
"Man liekas, ka veids, kā radīt dziļāku interesi par vēsturiskiem vai muzejiskiem priekšmetiem, ir ļaut izmantot krājumu tādā veidā, lai muzeja lietotājs var saprast, kā veidojas vēstījums vai stāsts, ka viņš pats tā veido savu argumentāciju, kādus faktus viņš izvēlas. Mums ļoti bieži izstādē vienkārši ir gatavs artefakts patēriņam, un bieži, protams, ir arī ļoti neveiksmīgi mēģinājumi nodot vēstījumu vai stāstu. Šī iesaiste ekspozīciju veidošanā, lai apgūtu kritiskās domāšanas prasmes, iespējams, arī ir jauns virziens muzejos," pārdomās dalās Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja vadītājs Kaspars Vanags. Par laikmetīgu muzeju darbību LTV raidījumā "Kultūrdeva" sarunājas Kaspars Vanags un Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.
"Ap mani ir izpletusies telpa, un es jūtos brīvs, cik nu vien cilvēks var justies," saka aktieris Ģirts Krūmiņš, kurš pēc daudzu gadu darba Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) to pameta, lai ceļotu pie sevis. Nu pirmizrādi piedzīvojušas divas aktiera izrādes – producentu kompānijas "Katlz Riga" veidotās "Kaimiņš" "Willa teātrī" un "Vientuļās planētas sala" Ģertrūdes ielas teātrī.
"Manā uztverē glezniecība ir noslēpumu pilna, un tie noslēpumi dodas rokā tikai tam, kas cīnās, māksliniekam ir jācīnās," LTV raidījumā "Kultūrdeva" spriež gleznotājs Imants Vecozols. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāta viņa retrospektīvā izstāde "Gaismas laušana", kurā skatāmie darbi aptver septiņu gadu desmitu radošo darbu.
"Domāju, ka mēs nevaram mācīties no vēstures, kurā trūkst balsis, kurā nav pārstāvēti visi tās dalībnieki un ilgāku laiku nav bijusi pārstāvēta puse iedzīvotāju balsu. Mums trūkst sieviešu liecību, arī citu cilvēku. Un tāpēc mēs nevaram mācīties no vēstures. Lūk, tas ir tas, kāpēc es rakstu," LTV raidījumā "Kultūrdeva" teic rakstniece un dzejniece Inga Gaile.
"Mēs sapņojam par Ziemeļpolu vienpadsmit, četrpadsmit gadu vecumā, tad tiek lasītas grāmatas par Amundsena ceļojumiem, polārajām ekspedīcijām, un ar to arī aizraujas. Varbūt šī filma ir savā ziņā aicinājums šos sapņus izdzīvot jebkurā vecumā," filmas "Saules spīd 24 stundas" ideju iezīmē režisors Juris Poškus. Filma nule piedzīvojusi pirmizrādi.
"Es savu mūžu nebiju tik daudz domājis par publiku kā tagad, pēdējā gada laikā. Mani tas neinteresēja, es tik cepu kā bliņas tās izrādes; skatīsies, neskatīsies, tas mani tik ļoti neuztrauca. Bet tagad esmu pirmo reizi sapratis, ka teātrim nākamībā būs daudz, daudz mazāk publikas nekā līdz šim," sarunā LTV raidījumā "Kultūrdeva" saka režisors un Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Nule pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvoja Alvja Hermaņa režisētais uzvedums "Jenūfa", bet JRT, iebilstot pret kārtējo rekonstrukcijas darbu pagarināšanu, pieteicis jauniestudējumu streiku.
"Tu nezini kā reaģēs publika, tas ir tas interesantais, kad skudriņas skrien pa muguru un tu gribi, lai viņas skrien. Bez tā es negribētu kāpt uz skatuves" – sajūtas, izpildot jaunas dziesmas, raksturo Juris Kaukulis, grupas "Dzelzs vilks" vokālists un ģitārists. Grupa izdevusi albumu "Jauni", tas grupai ir jau piecpadsmitais. Kā šis albums tapa, kā to ietekmēja pandēmija, kas gaidāms koncertos, par jauno video klipu un atmiņu kladi – saruna ar grupas mūziķiem Juri Kaukuli un bundzinieku Mārci Judzi.
"Mana rokraksta forma ir mainījusies, bet tas, kas mani satrauc... Varbūt, ka tas ir galīgi nekomerciāli, bet man gribas pateikt savu vārdu: karam nē!" teic māksliniece Frančeska Kirke. Laiku, kad tapa izstādes "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" darbi, māksliniece Frančeska Kirke atceras kā laiku, kad varēja runāt, atstājot pagātnē Ēzopa valodu, mākslinieki pauda savas izjūtas, nostāju un cilvēki uz izstādēm plūda straumēm, jo tas bija veids, kā gūt informāciju un emocionālu piepildījumu. Šobrīd uzmanība ir izkliedēta un mākslinieks vairs neatrodas centrā, ir citi laiki, tomēr mākslas process rit savu gaitu un māksliniece savos darbos turpina sarunu par pasaules politiskajiem procesiem.
"Mocarta melodijas svilpo sētnieki uz ielas, tajā pašā laikā arī augsti izglītoti mūziķi viņu ļoti mīlēja, tur bija viss iekšā. Tad mēs mēģinām šo pašu zelta ceļu noiet, to pa vidu. Ka normālam cilvēkam ir saprotams, ko mēs rādām, kādu filmu, bet lai tajā būtu iekšā arī vairāk kaut kas," principu, kas stāv aiz "Animācijas brigādes" darbības, raksturo Māris Putniņš. "Animācijas brigādē" tapusi jauna pilnmetrāžas animācijas filma "Lielais Indriķis", kuras mākslinieks un producents ir Māris Putniņš, bet režisors Jānis Cimmermanis.
No 10. februāra dziedātājs Igo atsāks savai 60 gadu jubilejai veltīto koncerttūri, kā arī jau plāno koncertnotikumus vasaras sezonai. Igo zināms ne tikai kā dziedātājs un mūziķis, viņš ir arī vairāku dzejas krājumu autors un mākslinieks. Savu radošo degsmi viņš īsteno pašradītajā mūzikas un mākslas centrā "Ceplis" un aicina siltajā sezonā doties turp ekskursijā.
"Ir skaidra tā tendence, ka arī mazais var būt skaists, ka Dievs ir detaļās un vienkāršība krāšņo dzīvi," raidījumā "Kultūrdeva" teic arhitekts Jānis Dripe, kurš ir pārliecināts, ka šodien vairs neskatāmies pēc dārgiem, ambicioziem projektiem, bet vēlamies būt taupīgi, skatāmies uz dabas resursiem, saviem resursiem un pasaules vērtībām kopumā.
"Manuprāt, vēsture vienmēr slēpj lielākus naratīvus nekā tagadne. [..] Vienmēr tā teritorija, kas ir noslēpumaina, tā ir kino teritorija, tur vari atbrīvot gan vizuālo, gan semantisko garu," savu aizraušanos ar vēsturisku filmu veidošanu raidījumā "Kultūrdeva" skaidro kino režisors Dāvis Sīmanis, kurš veido filmu "Marijas klusums", kas veltīta leģendārajai latviešu izcelsmes aktrisei Marijai Leiko, kas kļuva slavena Vācijā, spēlējot gan mēmajā kino, gan pie tādiem teātra režisoriem kā Ervīns Piskators un Makss Reinhards. Leiko konkurenti Irmu Balodis filmā atveido aktrise Inese Pudža.
"Tas ir tas, ko Normunds [Naumanis] teica: kritika ir mākslas sastāvdaļa. Es to gribētu mazliet citādi pārdēvēt – refleksija par mākslu ir mākslas sastāvdaļa," par teātra kritikas lomu raidījumā "Kultūrdeva" saka teātra zinātniece un pētniece Edīte Tišheizere, kura savu darbību teātra kritikā sāka astoņdesmitajos gados.
"Visi žanri teātrī ir labi, izņemot garlaicību. Tā ir tāda zināma patiesība. Manuprāt, teātris tieši ar to ir interesants, ka tas var būt dažāds," uzsver tautā iecienītais teātra un kino aktieris Imants Strads, kurš jaunajā Dailes teātra izrādē "Kur pazuda valsts" iejuties prezidenta Kārļa Ulmaņa lomā. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" Strads stāsta par aktierdarbu skatuves un audiovizuālajā mākslā un apdomā teātra sūtību mūslaikos.
"Tas bija ļoti emocionāls moments – brīdis, kad uz lielās UNESCO skatuves kā vieni no pirmiedzīvotājiem, starp peruiešiem, starp jaunzēlandiešiem, maoriem, starp sāmiem un citiem, beidzot uzkāpa lībieši, kas šodien ir viena no visapdraudētākajām pirmiedzīvotāju tautām pasaulē un viena no divām tautām Eiropas Savienībā, kam ir pirmiedzīvotāju statuss," ar savām sajūtām, kas piedzīvotas ANO izsludinātās Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades atklāšanas pasākumā, dalās Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Par lībiešu kultūru un nupat sākušos Lībiešu mantojuma gadu Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta Valts Ernštreits un dziedātāja, komponiste Elīna Ose.