Akordeons ir instruments, kura žanriskā amplitūda, pateicoties komponistu un izpildītāju meklējumiem un sadarbībai pasaules mērogā, arvien paplašinās. Daudziem akordeona mūzika saistās tieši ar Franciju vai arī ar Argentīnas tango un Astoru Pjacollu, lai gan viņš spēlēja nevis akordeonu, bet bandoneonu.
Taču, kā uzsver Sidorova, mūsdienu komponisti meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un mūzikas valodu, atklājot citas instrumenta iespējas.
Ir daudz mūsdienu komponistu, kuri raksta mūziku akordeonam – Ksenija Sidorova atklāj, ka ļoti gaida komponista Artura Maskata jauno skaņdarbu akordeonam un orķestrim.
Pati mūziķe atzīst – ka savus videoierakstus viņai ne vienmēr ir viegli skatīties, taču tas ir jādara. No malas viss izskatoties citādāk un bieži nesakrītot ar to izjūtu, kas bijusi spēlējot. Tāds skats no malas ir “meistarklase sev pašai”, pauž mūziķe. Viņa uzsver – ir būtiski, kas spēlējot notiek ar seju un ķermeņa kustībām.
Uz jautājumu, vai akordeons ir sievišķīgs instruments, mūziķe atbild, ka pēc nesenās meitiņas nākšanas pasaulē viņa citādi redz sievietes ķermeni:
“Es tagad redzu, ko mēs varam, ko vispār var mūsu ķermenis.”
Arī par savu mūzikas instrumentu, Sidorovai mainījies redzējums: “Bija posms, kad es sešus mēnešus nekur nelidoju, es biju mājās ar bērnu. Un pēc tam, kad man bija jāpaceļ akordeons lidmašīnā, es domāju – tas ļoti daudz sver, es pat aizmirsu, kā tas ir – katru dienu [ar akordeonu] šurp un turp, uz augšu, uz leju kustēties.”
Mūziķe uzsver, ka akordeons kā instruments pieprasa īpašu fizisko sagatavotību: “Mūsu karjeras ilgums ir atkarīgs no veselības.”
Ksenijas Sidorovas akordeons kopā ar tā ādas apvalku sver ap 21 kilogramu. Vēl ir arī ratiņi, kurus viņa lieto lidostās, bet ierasti instrumentu pārnēsā uz pleciem.
“Katrā profesijā ir mīnusiņi [..] mums tas ir svars,” atzīst Ksenija Sidorova. Akordeons ir instruments, kas īpaši jāpieskata, daudz izmaksā arī tā skaņošana, tāpēc viņai ir tikai viens akordeons – “kā bērns”.