Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana palīdz kultūras nozarei?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kurā novadā pēc administratīvi teritoriālās reformas būs Varakļānu novads?»

Kultūršoks: «Vai apdraudēta reģionālo koncertzāļu pastāvēšana?»

#Kultūršoks: Vai Covid-19 krīzē apdraudēta reģionālo koncertzāļu pastāvēšana?

Nopietnu trauksmi ceļ reģionālās koncertzāles, kuras atteikto dīkstāves pabalstu dēļ spiestas atlaist darbiniekus un nobažījušās, ka krīzes un izpratnes trūkuma dēļ apdraudēta to pastāvēšana.

ĪSUMĀ:

Reģionālās koncertzāles spiestas atlaist darbiniekus

Vidzemes koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska situāciju raksturo kā kritisku. Koncertzālei nācies atlaist vairāk nekā 60% darbinieku. Iestāde divas reizes pieteikusies dīkstāves pabalstiem saviem darbiniekiem, taču nevarēja uz to pretendēt, jo ir pašvaldības kapitālsabiedrība.

“Mēs dzīvojam no saviem iekšējiem resursiem, lietojam savus iekšējos resursus, kādi mums tie ir, un tie ir terminēti, un tas būs laiks ar konkrētu robežu, kad mēs atlaidīsim visus darbiniekus un kad mums tiešām būs jāaizslēdz koncertzāle ciet, un tad jau būs jāsāk jauna dzīve vai viss būs jāsāk no nulles punkta,” stāsta Zagorska.

“Šeit mums norisinās kolektīvās atlaišanas process, kurš drīz arī noslēgsies pēc pāris mēnešiem, ja mēs nesaņemsim jebkādu atbalstu vismaz noturēt mūsu darbiniekus.”

Latgales vēstniecība "Gors"

Cēsis šādā situācijā nav vienīgās, norāda Latgales vēstniecības “Gors” vadītāja Diāna Zirniņa. Arī “Goram” nācies pārtraukt darba attiecības vai vienoties par bezalgas atvaļinājumiem ar nu jau ceturto daļu darbinieku – 25 cilvēkiem.

“Skatoties uz visu šo nenoteiktību, kāda valda, mēs saprotam, ka šie nebūs pēdējie darbinieki, kuri tiks atlaisti vai nu arī mēs mēģināsim vienoties par mazākām slodzēm, mazāku darba samaksu,” spriež Zirniņa un atzīmē, ka

“iespējams, glābtā aviokompānija būs tā, kur šie atlaistie darbinieki nopirks biļeti vienā virzienā.”

Zirniņa stāsta – līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu martā licies, ka arī “Gora” darbiniekiem pienāksies dīkstāves pabalsti. “Tomēr ierēdniecībai un mūsu vēlmei visu salikt Excel tabulās un  izveidot dažādus kritērijus bija ļoti acīmredzamas sekas. Bija siets, un tikai statusa dēļ, ka tu strādā pašvaldības uzņēmumā, šim cilvēkam nekas nepienākas, un, ja mums jau uzreiz būtu šis atbalsts, tad mēs varētu šo dīkstāves periodu kaut kādā veidā izturēt,” norāda “Gora” vadītāja.

Uz dīkstāves pabalstiem pretendēt nevar

Kā skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone – kad valdība veidoja atbalsta mehānismus izejai no Covid-19 krīzes, pamata princips bijis palīdzēt tiem uzņēmumiem un sektoriem, kuriem nav ne valsts, ne pašvaldību dotāciju.

Līdz ar to arī dīkstāves pabalsti pēc būtības tika paredzēti uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām un darba devējiem, kas nesaņem valsts un vai pašvaldību dotācijas.

Tikmēr, piemēram, koncertzāle “Lielais dzintars” infrastruktūras un darbinieku uzturēšanai jau tērē turpmākajiem mēnešiem paredzētās dotācijas, kuras kādā brīdī beigsies pavisam, norāda koncertzāles vadītājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars"

“Mēs jau esam iztērējuši nākamo periodu ieņēmumus, un mēs dzīvojam uz nākotnes rēķina. Mēs savā veidā arī dzīvojam uz šo solījumu rēķina, ka vismaz kāda minimāla palīdzība būs valsts līmenī, lai mēs saglabātu savu darbību. Atstāt to šobrīd tikai uz pašvaldību pleciem ir visai liels izaicinājums, jo es ļoti šaubos, ka kāda konkrēta viena pašvaldība spēs nodrošināt reģionāla objekta darbību,” uzsver “Gora” vadītāja Diāna Zirniņa.

Tikmēr koncertzāle “Cēsis” dotācijas nesaņem, skaidro Inese Zagorska. Tuvu pie 50% koncertzāles finansējuma veido Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums satura veidošanai. Pārējo sastāda biļešu ieņēmumi.

Zagorska uzskata, ka nevar sagaidīt, ka šajā situācijā par koncertzāli atbildību uzņemsies Cēsu novada pašvaldība.

“Šī koncertzāle nav Cēsu pašvaldības koncertzāle, šī ir nacionāla un reģionāla koncertzāle.

Un tas ir tas, ko nesaredz Kultūras ministrija, un man liekas, ka Kultūras ministrijai vajadzēja šo problēmu saredzēt un novirzīt, lai šie dīkstāves pabalsti, kas bija vienīgais risinājums šajā ārkārtas situācijā, nonāktu pie mūsu cilvēkiem, pie mūsu darbiniekiem,” norāda Zagorska.

Kultūras ministrijā skaidro, ka reģionālajām koncertzālēm ir sava programma Valsts kultūrkapitāla fondā kvalitatīva kultūras satura nodrošināšanai. Kultūrkapitāla fonds šajā gadā šīm iestādēm piešķīris finansējumu vairāk nekā 800 000 eiro, un šis finansējums vēl aizvien ir šo koncertzāļu rīcībā, uzsver Dace Vilsone.

Viņa arī norāda: “Darbinieku došanās uz kādu laiku bezdarbnieka pabalstā – tā arī ir ļoti objektīva un normāla situācija, tieši šim mērķim arī sociālā nodrošināšana ir veidota, lai krīzes brīdī institūcija saviem darbiniekiem varētu dot iespēju – citu alternatīvu. Un mēs ļoti ceram, ka ļoti kvalitatīvi uzsāktais darbs un satura piedāvājums reģionālajās koncertzālēs, tiklīdz normāli varēs atsākt darboties, ka viss nostāsies savās vietās.”

Tomēr šī brīža situācija visā kultūras nozarē nozīmē veido lielu skaitu bezdarbnieku, spriež Inese Zagorska. Viņa atzīmē: “Es arī neizprotu šo gudrību – vai saņemt bezdarbnieka pabalstu, vai dīkstāves pabalstu.

Tā ir viena un tā pati nauda, tikai saglabājot savu profesiju. Un tas tagad nav noticis.”

Ārkārtējās situācijas apstākļos no darbinieku atlaišanas izdevies izvairīties jaunākajai no reģionālajām koncertzālēm – pērnvasar atklātajai Ventspils koncertzālei “Latvija”.

Taču, kā stāsta koncertzāles “Latvija” un teātra nama “Jūras vārti” vadītāja Sigita Migoļa, ar katru darbinieku noslēgtas vienošanās par izmaiņām darba līgumā, piemēram, pārdalot darba pienākumus.

“Teātra namā “Jūras vārti” ir dažādi remonti, tāpat ir lietvedības, kas mums bija vienkārši vairāku gadu garumā noliktas un kur vajadzēja daudz lielāku laiku tam visam pievērsties. Mēs katram esam atraduši šo darbiņu,” stāsta Migoļa.

Viņa skaidro: “Būtībā “SIA Kurzemes filharmonija” budžetu veido 60% gan pašvaldības dotācija, gan 40% ieņēmumi, uz doto brīdi mums nav samazināts pašvaldības finansējums darbības uzturēšanai, tomēr tas kopumā nesedz ieņēmumu iztrūkumu, kas radies Covid-19 krīzes dēļ.”

Koncertzāle "Latvija"

Citās lielajās pašvaldību iestādēs situācija dažāda

Apmaiņā pret solījumu atgriezties darbā pēc krīzes beigām bezdarbnieka statusā ir daļa Liepājas teātra darbinieku. Daži krīzi aizvada bezalgas atvaļinājumā, un šis vecākais latviešu teātris atradis arī veidu, kā nodarbināt savus ļaudis, lai tiem maksātu pamatalgu.

Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins skaidro: “Mēs uz dīkstāves pabalstiem neesam pat mēģinājuši pieteikties, zinot, ka mēs neatbilstam dīkstāves pabalstam. Tas, ko mēs esam darījuši – mēs esam brīdinājuši savu kapitāldaļu turētāju par to, ka mums ir iespējams izdzīvot ar esošo finansējumu līdz septembrim. Tālāk mums ir nepieciešams atbalsts, un esam saņēmuši teikumu no pašvaldības, ka nepagriezīs muguru. Jautājums ir tikai ciparos un pamatojumos.”

Iepriekšējās krīzes laikā Liepājas teātris kļuva par pašvaldības uzņēmumu – tā kapitāldaļas pilnībā pieder Liepājas pilsētas domei.

“Kad man uzdeva jautājumu, kā es uz to skatos, tai laikā es teicu – OK, man nav svarīgi, no kurienes nāk nauda, galvenais, ka viņa ir.

Tagad, laikam ejot, tomēr es teiktu, ka es balsotu šobrīd par to, ka Liepājas teātris kopā ar visiem teātriem piesaistīts Kultūras ministrijai ar valsts atbalstu,” vērtē Laukšteins.

“Tad būtu vienāda izvērtēšanas sistēma, Kultūras ministrijā tomēr ir par teātriem atbildīgi cilvēki, kuriem ir pieredze spriest un vērtēt teātrus. Šinī gadījumā man jau šo padsmit gadu laikā ir vairāki atbildīgie cilvēki nomainījušies Liepājas pašvaldībā, kuriem man ir nācies skaidrot, kāda ir tā teātra specifika un ka nevar rupji salīdzināt visas pašvaldības kapitālsabiedrības vienādi.”

Lai noturētu esošo komandu un darbiniekus, visu iespējamo dara pašvaldības iestāde “Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs”, kam dome saglabājusi finansējumu. Josta pagaidām tiekot savilkta uz mārketinga rēķina, un centrs esot arī atteicies no visiem publiskajiem pasākumiem, lai spētu darbiniekiem samaksāt algas.

Turpretī – kur ņemt naudu algām, galva nav jālauza VEF Kultūras pilij, kas ir nevis pašvaldības kapitālsabiedrība, bet Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam pakārtota kultūras iestāde. No domes saņemtā dotācija algām ir 435 tūkstoši eiro gadā. Un situāciju šobrīd glābjot arī fakts, ka ietaupījušies līdzekļi no nenotikušiem pasākumiem.

“Ja rudenī ieņēmumi atkal pildīsies, tad varēsim, es domāju, absolūti mierīgi izdzīvot ar pašreiz esošo dotāciju.

Ja gadījumā ir situācija, kad vispār līdz gada beigām nekādu ieņēmumu nav, nekas nevar normāli atsākties, mēs esam runājuši ar domi – aprēķinājuši to minimālo vajadzību, bet mūsu iestādes gadījumā tas nav nekāds lielais cipars, tā kā mēs salīdzinoši varam izdzīvot šo situāciju,” stāsta VEF Kultūras pils vadītāja Liene Kubiļus.

Liels dīkstāves pabalstu atteikumu skaits kultūras sektorā

Kultūras ministrijā atzīst, ka daudzie un dažādie nodokļu režīmi kultūras sektorā strādājošajiem situāciju sarežģī.

“Dīkstāves pabalstu aprēķinu veic dators, datorsistēma, un kultūras sektorā nodarbinātie parasti ir vienlaicīgi nodarbināti gan vairākās darbavietās, gan strādā vairākos nodokļa režīmos.

Un, protams, ka šādā datorizētā, mehāniskā datu apstrādes sistēmā ir ļoti grūti iekļauties mūsu sektoram, un to mēs arī redzam rezultātā – ir liels atteikumu skaits,” stāsta Dace Vilsone.

Valsts ieņēmumu dienests kultūras un izklaides nozares uzņēmumiem līdz šim visbiežāk dīkstāves pabalstu atteicis, jo aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro vai uzņēmumam bijis parāds.

Bet pašnodarbinātie atteikumus saņēmuši galvenokārt tādēļ, ka to sociālās apdrošināšanas iemaksas vidēji mēnesī bijušas mazākas nekā 20 eiro.

Divu mēnešu laikā no marta līdz maijam pēc darba devēju iesniegumiem kultūras jomas uzņēmumiem piešķirti dīkstāves pabalsti 1091 darba ņēmējiem par summu 653 864,71 eiro apmērā.

Vairāk nekā 200 pašnodarbinātie kultūras jomā saņēmuši dīkstāves pabalstu 154 652,44 eiro apmērā. Divos mēnešos noraidīti 845 darba devēju pieprasītie pabalsti, bet pašnodarbināto vidū atteikumu saņēmuši 148 cilvēki.

VID dati

VID dati

VID dati

VID dati

Vēstulē lūdz atbalstu darbības uzturēšanai

Šonedēļ tapusi četru reģionālo koncertzāļu vēstule, kas adresēta Ministru prezidentam, finanšu ministram, kultūras ministram un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājam. Tajā koncertzāles vērš uzmanību gan uz liegumu saņemt dīkstāves pabalstus darbiniekiem, gan arī iztrūkstošo finansējumu darbības saglabāšanai, un lūdz nodrošināt ar nepieciešamo atbalstu minimālai darbības uzturēšanai līdz pilnvērtīgas darbības atsākšanai. Aplēsts, ka reģionos esošo koncertzāļu darbībai nepieciešamais kopējais trūkstošais finansējums ir  699 472 eiro.

Papildus vēstulē minēts, ka koncertzāļu tīklā esošie uzņēmumi nodarbina 250 cilvēkus, pērn koncertzāles valsts budžetā iemaksājušas 1,3 miljons eiro nodokļos un to kopējais apmeklētāju skaits bijis 657 500.

Sigita Migoļa, koncertzāles “Latvija” un teātra nama “Jūras vārti” vadītāja stāsta, ka pirmā vēstule tapusi jau aprīlī – tajā lūgts atbalsts darbiniekiem dīkstāves pabalstu formā. “Nu un arī šobrīd top vēstule, kurā mēs tomēr prasām kaut kāda veida finansiālu atbalstu tieši no valsts puses, kas būtībā, dažādās sēdēs, sapulcēs runājot, kultūrai tiek solīts nodrošināt kaut kādu minimālu atbalstu, jo, lai mēs varētu turpināt tādā minimālā režīmā strādāt, mums tāpat ir jānodrošina gan infrastruktūra; līdz ar to, ja nenotiek pasākumi, tas nenozīmē, ka nav izdevumu,” uzsver Migoļa.

Kultūras ministrijā norāda, ka reģionālo koncertzāļu vajadzības tiekot ņemtas vērā – tās iekļautas ministrijas nozares stabilizēšanas plānā. Dace Vilsone skaidro, ka ministrijā tikuši apkopoti dati par krīzes ietekmi uz nozari: “Reģionālās koncertzāles jau arī iepriekš bez šīs vēstules bija sūtījušas savus rādītājus, ka, viņuprāt, šīs darbības ietekme ir saistīta teju ar 700 000 eiro.

Un šo informāciju mēs esam arī ņēmuši vērā, strādājot pie Kultūras ministrijas piedāvājuma nozares stabilizēšanas plānam.”

Vilsone turpina: “Šobrīd Kultūras ministrija strādā pie šī 32 miljonu [eiro] plāna saskaņošanas ar iesaistītajām institūcijām. Diskusija notiek gan finanšu ministra vadītajā darba grupā, gan arī ekonomikas ministra vadītajā darba grupā. Un tas, kas šobrīd notiek, tiek meklēti un tuvināti tie risinājumi, kas ir līdzīgi visām šīm ietekmētajām nozarēm, un katrā ziņā Kultūras ministrija savu piedāvājumu ir izstrādājusi, un mēs turpinām par šo mūsu piedāvājumu arī cīnīties.”

Vilsone uzsver, ka šis plāns aptver visu nozari, jo ministrijā saprot, ka krīze skar visu kultūras sektoru, nešķirojot pēc juridiskā statusa vai nodokļu maksāšanas veida.

Vidzemes koncertzāle "Cēsis"

Vidzemes koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska, komentējot reģionālo koncertzāļu situāciju šobrīd, norāda:

“Es domāju, ka šīs reģionālās koncertzāles, - iespējams, mums ir jāmaina juridiskais statuss un mums jākļūst par valsts kapitālsabiedrībām. Nu tagad mēs esam tiešām tā visneaizsargātākās, tās organizācijas, kuras stāv pa vidu starp pašvaldībām un starp valsti.”

Viņa uzsver, ka nākotnē vajadzīgs aizsardzības mehānisms, lai šādas situācijas neatkārtotos, jo reģionālo koncertzāļu infrastruktūrā ieguldīti lieli līdzekļi – Eiropas, valsts un pašvaldību finansējums.

“Varbūt mūs nākotnē var aizsargāt Koncertzāļu likums,” spriež Zagorska.

“Tad, kad mēs strādājam savā normālā režīmā, mēs nopelnām sev algas, mēs uzturam ēku, mēs neprasām dotācijas. Un tagad valdībai vajadzēja uz to paskatīties, un pie tam mēs runājam par vērtībām, taču ir jāsaprot vērtības. Šie miljoni, kas ir ieguldītas šajās infrastruktūrās. Un tas ir četras kultūras fabrikas, kurus mēs tagad likvidēsim, jo šis process notiek. Es domāju, ka drīz arī nenoturēsies “Gors” un Liepāja, notiek process, un jābūt risinājumam ļoti ātram.”

Tikmēr divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas un arī jau pēc vērienīgajām atlaišanām koncertzālēs – maija vidū – izmainīti dīkstāves pabalsta saņemšanas noteikumi, un līdz ar grozījumiem dīkstāves pabalstam iespējams pieteikt arī pašvaldību institūciju vai kapitālsabiedrību darbiniekus, kuru ieņēmumi no radošās darbības nepārsniedz 430 eiro mēnesī. Taču arī šiem kritērijiem koncertzāles nevarot kvalificēties.

KONTEKSTS: 

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija drīkst notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāk darboties muzeji un bibliotēkas.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem.

Covid-19 radītajā krīzē kultūras nozares atbalstam vajadzīgi 32 miljoni eiro - aprēķināts KM. Koalīcijas partijas nozares stabilizēšanas plānu konceptuāli atbalstījušas, aicinot precizēt tā izmaksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti