Diriģente Eimija Andersone ir Ņujorkas orķestra „Orchestra Moderne NYC” dibinātāja un muzikālā direktore. “Wall Street Journal” mūzikas kritiķis Normans Lebrehts viņu nodēvējis par „šībrīža visvairāk ievēroto simfoniskā orķestra diriģenti”, citi apskatnieki novērtē viņas līdzsvaroto pieeju starp mierīgām un dinamiskām simfoniskās mūzikas intonācijām. Kopā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, “Sinfonietta Rīga” un citiem piesaistītajiem orķestra mūziķiem viņa šobrīd ieskaņo projektu “Varones: Pārmaiņu balsis”, klātesot arī komponistei Lolitai Ritmanis, kuras trīs skaņdarbi arīdzan iekļauti šajā muzikālajā programmā, kas veltīta sieviešu tiesību aizstāvēm visā plašajā pasaulē.
Skaņu režijas telpā Lolita Ritmane pārliekusies pār notīm un klusi diriģē līdzi aiz stikla notiekošajam, kur orķestris ar austiņām uz ausīm uzmanīgi seko diriģentes Eimijas Andersones rokai. Tiek ierakstīta viena no 20 daļām koncertuzvedumam “Women Warriors: The Voices of Change” jeb “Varones: Pārmaiņu balsis”.
Diriģente Eimija Andersone stāsta, ka doma par šādu koncertu viņai radusies pirms pāris gadiem, lasot par amerikāņu pilsoņtiesību aktīvisti Faniju Lū Heimeri (Fannie Lou Hamer), kurai kā melnādainai sievietei Misisipi vēl 1962. gadā liedza balsot vēlēšanās.
“Šis stāsts mani ļoti aizkustināja,” atzīst Andersone.
Viņa sāka pētīt sieviešu tiesību aktīvistu vēsturi un nolēma uzrunāt komponistes sievietes veidot kopīgu muzikālu stāstu par to.
Diriģente vērsās pie Lolitas Ritmanes, vienas no Sieviešu–filmu komponistu apvienības dibinātājām. Tapa koncertuzvedums, kam mūziku veidojušas astoņas Holivudas komponistes.
Andersone saka: gribu iedvesmot meitenes cīnīties par labāku pasauli un apzināties savu vērtību.
Andersone atklāj: "Ar šo programmu vēlamies uzsvērt, cik būtiska meitenēm un sievietēm ir iespēja gūt izglītību. Simts miljoniem meiteņu katru gadu pasaulē ir liegts lasīt un rakstīt, viņām nav ļauts rakstīt savu vārdu vai pat paņemt rokā zīmuli valdošās kultūras dēļ. Tas attur pasauli sasniegt tai pieejamo potenciālu. Ja mēs spētu katru gadu izglītot simts miljonus meiteņu, padomājiet, par ko viņas varētu kļūt – par zinātniecēm, ārstēm, atklājējām, vizionārēm! Šobrīd pasaulē mums jārēķinās ar tik daudzām problēmām: nevienlīdzību, kariem, klimata pārmaiņām, demokrātijas vājumu, vārda brīvību. Ņemsim vērā, ka sievietes sastāda pusi no zemeslodes iedzīvotājiem! Ja mēs spētu izglītot šīs meitenes, iemācītu viņām rakstīt un lasīt, mēs, iespējams, varētu kādas no šīm problēmām atrisināt.
Redziet, koronavīruss ir kļuvis par pandēmiju – ja mums būtu vairāk ārstu vai zinātnieču…
Tie ir tie cilvēki, kuri mums ir nepieciešami, lai mēs spētu atrisināt tās grūtības, ar kurām mums nākas saskarties! Otrs mūsu projekta mērķis ir godināt tās sievietes, kuras ir cīnījušās par izglītības iespējām jau 800 gadu tālā pagātnē."
“Mēs stāvam uz mūsu priekšgājēju pleciem. Paskatieties uz visām tām drosmīgajām sievietēm, kas daudzu gadsimtu garumā ir cīnījušās par vienlīdzīgām tiesībām! Iedomājieties, Serbijas karaliene 13. gadsimtā dibināja meiteņu skolu! Viņa jau tolaik saprata, ka meitenēm ir vajadzīga izglītība. Šis skaņdarbs ir veltīts visām sievietēm, kuras kādā vēstures posmā ir iestājušās par mūsu tiesībām,” uzsver Andersone.
To stāstot, Eimijas Andersones acīs uz brīdi sariešas asaras. Arī viņas pašas karjera kā simfoniskā orķestra diriģentei ir šādas apņēmības piemērs.
“Daudzas grūtības esmu atstājusi pagātnē. Es par tām vairs negribu domāt. Būt diriģentam – tas prasa lielu apņēmību, drosmi un talantu. Bet ir vajadzīga arī veiksme un spēja iekarot savu vietu šajā profesijā, kur dominē vīrieši.
Man vajadzēja pierādīt, ka esmu divreiz labāka par vīrieti, lai būtu tiesīga stāvēt uz diriģenta podesta.
Tas nebija viegli, bet pēdējos gados saņemu arvien vairāk atzinības, un jūtos to godam nopelnījusi,” stāsta Andersone.
Ar Lolitu Ritmani diriģente iepazinusies, pirmatskaņojot viņas “Uvertīru gaismai” Ņujorkas Kārnegī zālē. Uz jautājumu, kādēļ skaņdarbu “Varones: Pārmaiņu balsis” viņa izvēlējās ieskaņot Rīgā, Andersone atbild:
“Lolitai bija spoži panākumi ar “Dvēseļu puteni”, un viņa daudz stāstīja par šejienes lieliskajiem mūziķiem. Tāpēc man tas likās pilnīgi dabiski – braukt uz Rīgu un strādāt ar Lolitas ieteiktajiem mūziķiem, satikties ar Airu Birziņu un viņas meiteņu kori.” Andersone piemin Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori “Tiāra”. Tas dzirdams vienā no trim skaņdarba daļām, ko komponējusi Lolita Ritmane.
“Beigās ir tāda dziesma “We Rise”, kurai Eimija rakstīja tekstu. Šajā dziesmā meitenes dziedāja piedziedājumu. Mūsu soliste Ņujorkā bija Brodvejas dziedātāja Džiliana Hasserta (Gillian Hassert),” stāsta komponiste.
Ritmane neslēpj, ka šis koncertuzvedums viņai bijis emocionāls pārdzīvojums. “Tas bija ļoti emocionāli. Nekad nebiju domājusi, ka es būšu tā, kas cīnās par sieviešu tiesībām. Cilvēki pret mani ir izturējušies ar ļoti lielu respektu.
Bet, kad man tagad reizēm raksta jaunas meitenes un saka paldies, ka es to daru un palīdzu viņām ieraudzīt, ka arī viņas to spēj, – tas ir ļoti spēcīgi,” atzīst Ritmane.
Projektā “Varones: Pārmaiņu balsis” piedalījušās arī komponistes Nathalie Bonin, Miriam Cutler, Anne-Kathrin Dern, Sharon Farber, Mandy Hoffman, Penka Kouneva un Starr Parodi.
Latvijas Radio tapušais ieraksts būs pieejams it visur, kur pieejams internets, vienlaikus Emija Andersone astoņdesmit minūšu garo simfoniski interaktīvo piedzīvojumu plāno izrādīt vairākās pasaules koncertzālēs. Lolita Ritmane ir pārliecināta, ka viena no tām būs arī Latvijā.
