Otrdiena, 30. aprīlis

Vārda dienas: Liāna, Lilija

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +16 °C, Z vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Henrieta Verhoustinska

LTV Kultūras raidījumu redakcija

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Tev vienmēr ir jābūt plānam B. Saruna ar operas vadītāju Egilu Siliņu
Tev vienmēr ir jābūt plānam B. Saruna ar operas vadītāju Egilu Siliņu
Latvijas Nacionālās operas solistu sastāvs ir ļoti labs, un par to varēs pārliecināties jaunajā Džuzepes Verdi operas “Simons Bokanegra” iestudējumā, kas šobrīd top opernamā, LTV raidījumā “Kultūrdeva” solīja Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītājs, basbaritons Egils Siliņš.
Vārds «mēģinājums» iegūst jaunu nozīmi. Saruna ar mūziķiem Jāni Šipkēvicu un Intaru Busuli
Vārds «mēģinājums» iegūst jaunu nozīmi. Saruna ar mūziķiem Jāni Šipkēvicu un Intaru Busuli
“Ne tikai kultūras nozarei ir ne tikai grūti, – bet ticiet man, kultūras nozarei ir īpaši sarežģīti,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Kultūrdeva” savu viedokli pauda mūziķis un grupas “Instrumenti” dalībnieks Jānis Šipkēvics, atzīstot, ka tic – arī ar Covid-19 pandēmiju viss atrisināsies. Tikmēr pat vārds "mēģinājums" mūziķiem ieguvis jaunu nozīmi. Kā atzīmēja Intars Busulis: “Tas tiešām ir mēģinājums, jo nevar visus sasaukt kopā.”
Balets ar distanci. Saruna ar horeogrāfiem Elzu Leimani un Aivaru Leimani
Balets ar distanci. Saruna ar horeogrāfiem Elzu Leimani un Aivaru Leimani
Par šo laiku māksliniekiem jācenšas domāt kā par pauzi, nevis "stop zīmi" – arī pasaulē ne viss ir apstājies, LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāstīja horeogrāfe, baleta soliste Elza Leimane un Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, kurš vienlaikus gan atzīmēja, ka ziņas, kas nāk, piemēram, no Amerikas Savienotajām Valstīm, kļūst arvien pesimistiskākas.
Roku darbs digitālajā laikmetā. Stāsta mākslinieki Aigars Bikše un Roberts Rūrāns
Roku darbs digitālajā laikmetā. Stāsta mākslinieki Aigars Bikše un Roberts Rūrāns
Mūsdienu digitālajā laikmetā ar roku veidotam mākslas darbam ir cita vērtība un lielāka radošuma iespēja, uzskata mākslinieki jeb šī laikmeta dokumentētāji – ilustrators, mākslinieks, “New York Times” pastāvīgais ilustrāciju autors Roberts Rūrāns un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, tēlnieks Aigars Bikše.
Šis «civilizācijas eksperiments» ir nolemts. Saruna ar režisoru Alvi Hermani
Šis «civilizācijas eksperiments» ir nolemts. Saruna ar režisoru Alvi Hermani
Esmu priecīgs, ka paspēju padzīvot kaut cik normālā pasaulē, LTV raidījumā “Kultūrdeva”, komentējot pārmaiņas, ko viņš redz sabiedrībā, atzina režisors, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, norādot: “Demogrāfiskā statistika parāda, ka šāda veida sabiedrība vienkārši izmirst. Tas ir tāds eksperiments, kas beigsies vienkārši ar izmiršanu.”
Šķiršanās latviešu gaumē. Stāsta jaunā LTV seriāla aktieri Rēzija Kalniņa un Gatis Gāga
Šķiršanās latviešu gaumē. Stāsta jaunā LTV seriāla aktieri Rēzija Kalniņa un Gatis Gāga
Šķiroties galvenais ir saglabāt savstarpējo cieņu un nenolaisties līdz zemākam līmenim, uzskata aktieris Gatis Gāga. Viņš un aktrise Rēzija Kalniņa iejutušies jaunās LTV komiskās ģimenes drāmas “Projekts: Šķiršanās” galvenajās lomās, attēlojot vidusšķiras pāri, kuru attiecībās pamatīgu krīzi radījuši Covid-19 pandēmijas ierobežojumi pavasarī.
Ekoloģiskais manifests «Kā jūra, kā zeme, kā debess». Stāsta «Pērkona» mūziķi Juris Kulakovs un Juri...
Ekoloģiskais manifests «Kā jūra, kā zeme, kā debess». Stāsta «Pērkona» mūziķi Juris Kulakovs un Juris Sējāns
Grupas “Pērkons” nupat pārizdotajā platē dzirdams restaurēts vecais rokoratorijas “Kā jūra, kā zeme, kā debess” ieraksts, kas joprojām izklausās jaudīgi arī mūsdienās un ir aktuāls ekoloģiskais manifests arī pēc gandrīz 40 gadiem. Kāpēc mūziķi izlēma atkārtoti izdot oriģinālo ierakstu, nevis ieskaņot jaunu? Juris Sējāns uzsver: “Gribējām arī šeit parādīt to, ka 38 gadus atpakaļ mēs bijām tikpat enerģiski kā šodien.”
Kino jaunā realitāte. Stāsta Riga IFF radošā direktore Sonora Broka un režisore Laila Pakalniņa
Kino jaunā realitāte. Stāsta Riga IFF radošā direktore Sonora Broka un režisore Laila Pakalniņa
Šobrīd redzamās Covid-19 pandēmijas ieviestās izmaiņas Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) norisē ir, pirmkārt, dekoratīvas, atzīmē festivāla radošā direktora Sonora Broka, skaidrojot: "Mums ir grēdas ar dezinfekcijas līdzekļiem, maskām, cimdiem, vizoriem un visu iespējamo. Vārdu sakot, mūsu brīvprātīgie ir tā ekipēti, ka tas man atgādina mūsu pagājušajā gada programmā izrādīto filmu “2001: Kosmosa odiseja”."
Grafiti un ielu māksla – demokrātiskas sabiedrības izpausme
Grafiti un ielu māksla – demokrātiskas sabiedrības izpausme
Ielu māksla un grafiti ir demokrātiskas sabiedrības izpausme – par to vienisprātis ir ielu mākslinieks Dainis Rudens un pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas mākslas vēstures docente Zane Grigoroviča. Kā uzsver Grigoroviča – pielāgojot likumdošanu, ar grafiti un ielu mākslu iespējams veicināt gan tūrismu, gan pilsētvides attīstību.
Trimdas latviešu mūzika – saturs pret kvalitāti? Saruna ar Aldi Ermanbriku un Arni Veisbārdi
Trimdas latviešu mūzika – saturs pret kvalitāti? Saruna ar Aldi Ermanbriku un Arni Veisbārdi
Kas trimdas latviešu atstātajā muzikālajā mantojumā ir svarīgāks – paustais saturs vai muzikālā kvalitāte? Viedokļi ir atšķirīgi, LTV raidījumā “Kultūrdeva” spriež grupas “Ducele” līderis Arnis Veisbārdis un Rīgas Skaņu ierakstu studijas vadītājs Aldis Ermanbriks, stāstot par šī mantojuma aktualizēšanu mūsdienās, ko paveikusi grupa “Ducele”, pārdziedot leģendārās trimdas latviešu grupas “Trīs no Pārdaugavas” dziesmas, savukārt rakstniece Nora Ikstena, balstoties uz “Trīs no Pārdaugavas” līdera Viļņa Baumaņa atmiņām, sarakstījusi grāmatu.
Kā runāt par mākslas vēsturi šodien? Saruna ar muzeju vadītājiem Māru Lāci un Kasparu Vanagu
Kā runāt par mākslas vēsturi šodien? Saruna ar muzeju vadītājiem Māru Lāci un Kasparu Vanagu
“Dzirdam atkal un atkal šo mantru, ka māksla runā pati par sevi. Ne nieka viņa nerunā pati par sevi,” atzīmē Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags sarunā ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci, apspriežot Valsts mākslas muzeja simtgadei veltīto izstādi Rīgas Biržā, muzeju pārmaiņas gadsimta laikā un to, kā muzeji turpinās mainīties.
Spēlējam tad, kad vēl nedrīkst. Saruna ar «Dzelzs vilku» un dziesmas pirmatskaņojums
Spēlējam tad, kad vēl nedrīkst. Saruna ar «Dzelzs vilku» un dziesmas pirmatskaņojums
Uzstāšanās Covid-19 pandēmijas laikā bijusi interesanta pieredze, kas vienmēr paliks atmiņā. Tā atzīst grupas “Dzelzs vilks” dalībnieki Juris Kaukulis un Kaspars Tobis, kuriem bija iespēja piedalīties gan autokoncertā, gan klātienes koncertā, kurā klausītājiem jāievēro distance vienam no otram. Savukārt 7. novembrī Rīgā plānotie Jura Kaukuļa jubilejas koncerti noslēgs tūri, kura Latvijas pilsētās skaļi izskanēja jau gada sākumā, pirms pandēmijas.
Arhitekts Andis Sīlis: Koncertzāles skandāls ar laiku patīk arvien vairāk
Arhitekts Andis Sīlis: Koncertzāles skandāls ar laiku patīk arvien vairāk
“Bieži esmu saskāries ar domāšanas veidu vai reakcijas veidu tādās melnbaltās kategorijās,” norāda arhitekts Andis Sīlis, kura koncertzāles projekts uz AB dambja savulaik konkursā tika atzīst par labāko. LTV raidījumā "Kultūrdeva" Sīlis skaidro, ka publiskās diskusijas par Kultūras ministrijas ieceri par akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 “ir ideāls piemērs, lai mēs visi kopā saprastu, ka nav ne melns, ne balts.”
Ainars Mielavs un Rūdolfs Macats piesaka «220 voltu» startu pie klausītājiem. Saruna ar mūziķiem
Ainars Mielavs un Rūdolfs Macats piesaka «220 voltu» startu pie klausītājiem. Saruna ar mūziķiem
Grupas “Ainars Mielavs” dalībnieki Ainars Mielavs un Rūdolfs Macats uz jauno grupas albumu “220 volti” skatās dažādi. Mielavam “220 volti” nozīmē cilvēkus, kuri dzīvo spriegumā un no kuriem “var norauties”, savukārt Macatam “220 volti” ir poētisks dzīvības apzīmējums. Taču tas, ka katram var būt sava versija, “mākslā ir tas labākais”, atzīmēja Mielavs.
Vai sievietes liek šķēršļus cita citai? Stāsta aktrises Daneviča, Aizupe un Tropa-Fišere
Vai sievietes liek šķēršļus cita citai? Stāsta aktrises Daneviča, Aizupe un Tropa-Fišere
Dailes teātra aktrise Dārta Daneviča, neatkarīgā aktrise Anta Aizupe un Jaunā Rīgas teātra aktrise Inga Tropa-Fišere kopā spēlē izrādē “Heda. Human”, kas veidota kā viedokļu kolāža par dzimumu lomām un to stereotipiem mūsdienu sabiedrībā. Kāda ir viņu personiskā pieredze ar izrādē šķetināto tematiku, aktrises stāsta LTV raidījumā “Kultūrdeva”. Kā atzīmē Dārta Daneviča: “Patiesībā, tās šķēršļu licējas sievietēm bieži vien ir pašas sievietes.”
Pandēmijas laiks – iespēja apstāties un pavērot. Saruna ar deju skolas «Dzirnas» vadītāju, horeogrāf...
Pandēmijas laiks – iespēja apstāties un pavērot. Saruna ar deju skolas «Dzirnas» vadītāju, horeogrāfu Agri Daņiļeviču
Deju skolas “Dzirnas” vadītājs, pedagogs un horeogrāfs Agris Daņiļevičs pandēmijas laikā atradis laiku lietām, kam iepriekš tā trūcis. Kaut arī “Dzirnu” pozitīvā pieredze rāda, ka attālināta mācīšanās ir iespējama, Daņiļevičs uzskata – dejā nevar iztikt bez savstarpēja kontakta un kopā būšanas. “Ļoti ceru, ka mēs nākamajā vasarā varēsim īstenot skolēnu deju svētkus, ka tas nepaies secen,” uzsver horeogrāfs.
Operdīva Kristīne Opolais: Šobrīd mana galvenā loma ir mammas tēls
Operdīva Kristīne Opolais: Šobrīd mana galvenā loma ir mammas tēls
Pasaulslavenā operdīva Kristīne Opolais pandēmijas laiku pavada Latvijā. Viņa gatavojas jaunām lomām un izvērtē pagrieziena punktus savā karjerā, atzīstot, ka veiksmes atslēga ir mērķtiecīgs komandas darbs. Taču, kā atzīmē Opolais, mūsdienās opera vairāk ir bizness, kas tiecas uz ātru rezultātu, tāpēc viņa labprāt gatavo koncertprogrammas, jo tajās viņa pati var būt sev režisore. 2021. gadā Latvijas skatītāji atkal varēs tikties ar dziedātāju uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves, jo viņa piedalīsies Džuzepes Verdi operas “Aīda” izrādē.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti