Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

5G attīstība pasaulē turpinās. Eiropa joprojām iepaliek

Eiro fokusā

Latgalē lielāko daļu apstrādājamās zemes lauksaimnieki nomā

Pērn sarucis iedzīvotāju parādu skaits

Latvijas iedzīvotāju parādu skaits pērn mazāks nekā gadu iepriekš

Pērn tiesu izpildītāji saņēma 119 293 izpildrakstus par iedzīvotāju parādiem. Tas bija par 2000 dokumentiem mazāk nekā 2019. gadā. Kopējā iedzīvotāju parādu summa bija 1,1 miljardi eiro, no tiem tiesu izpildītāji pērn atguva gandrīz pusi – 602 miljonus eiro. Viena parāda vidējā summa ir 300 līdz 500 eiro, visbiežāk parādnieks ir 35 līdz 55 gadus vecs, un galvenie pārkāpumi ir administratīvie sodi un uzturlīdzekļu piedziņa.

Kamēr lieta par privātpersonas parādu nav nonākusi tiesā, parādus piedzen tā dēvētie ārpustiesas parādu piedzinēji, kam licences izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Ārpustiesas parādu piedziņas asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis stāstīja, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, parādu skaits pagaidām nepieaug.

"Tie ir gan nebanku kreditētāji, gan banku kredīti – patēriņa un kredītkaršu kredīti, telekomunikāciju un komunālie parādi. Vidējais parāds ir, sākot no 50 līdz 500 eiro, banku kredītiem tie var būt arī 2300-5000 eiro, bet pamatā vidējais parāds ir 300 līdz 500 eiro. Ārpustiesas parādu atguvējiem nav tiesības bloķēt kontus vai pārdot kustamos vai nekustamos īpašumus.

Ārpustiesas parādu atgūšana balstās tikai un vienīgi uz vienošanos starp parādnieku un kreditoru. Izdevīgāk ir vienoties un nokārtot šīs saistības ārpustiesas ceļā, nekā, kad lieta nonāk tiesā un nāk klāt papildus izdevumi, kas parādu būtiski palielina," klāstīja  Lukaševskis.

Kā uzsvēra Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka – visiem parādniekiem ir viena kopīga iezīme – viņi izvairās no komunikācijas ar parādu piedzinēju.

"Iesakņojies mīts – ja es nesaņemu ierakstītu vēstuli, tad es neko nezinu un neviens nevar man neko izdarīt. Pirms lieta tiek nodota piespiedu izpildei, iestāde obligāti brīdina, ka ir nesamaksāts sods. Otra masveida problēma – cilvēks šo sūtījumu nesaņem un saka – ziniet, es jau 10 gadus šai adresē nedzīvoju. Bet kā lai ar tevi sazinās, ja tu neesi mainījis savu deklarēto adresi. Man pašai ir pieslēgta e-adrese un tas ir ļoti ērti. Uz e pastu atnāk ziņa, ka e-adresē ir jauns sūtījums, jāienāk sistēmā un jāpaskatās, ko tad tev kāds ir sūtījis," stāstīja Kruka.

300 eiro lielie parādi galvenokārt ir administratīvi sodi – par ceļu satiksmes pārkāpumiem, par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā, par malu zvejniecību, pases nozaudēšanu un citi. Kruka skaidroja, ka parādniekam tiek saglabāti mēneša ienākumi minimālās algas apmērā.

"Cilvēka rīcībā paliek nauda minimālās algas apmērā, kas šobrīd ir 500 eiro. Tas, kas ir noteikti jāpaziņo tiesu izpildītājam – ja ir vairāki konti bankās, kurā bankā viņš šo naudu saņem. Papildus ir arī summas, uz kurām nevar vērst piedziņu, piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsti. 500 eiro paliek cilvēka rīcībā, ja nerunājam par izņēmuma kategoriju – uzturlīdzekļu piedziņas lietās, kad tiek saglabāta tikai puse no minimālās darba algas – 250 eiro. Primārais mērķis ir ātri un efektīvi piedzīt līdzekļus bērna uzturam," norādīja Kruka.

Finanšu nozares asociācijas juridiskās komitejas loceklis Renārs Vīksna stāstīja, ka kavēto kredītu skaits līdz pērnā gada 3. ceturkšņa beigām nav palielinājies. Viņš skaidroja, ka bankas ir ieinteresētas parādus atgūt nevis caur tiesu, bet vienošanās ceļā.

"Visām bankām ir izstrādāts debitora process, kas ietver sevī gan īsziņas, gan e pastus, gan internetbankas paziņojumus. Protams, ir arī zvani, bet es gribu apgāzt priekšstatu, ka banku interesē maksimāli ātri lauzt kredītlīgumu un tikt pie izpildraksta tiesā un, protams, tālākā fāzē tas viss nonāk pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Primāri banka meklē, kā atrisināt šīs situācijas ārpus tiesas, kas jebkurā gadījumā ir dārgāks un garāks process," klāstīja Vīksna.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Kruka stāstīja, ka vienam parādniekam mēdz būt desmit parādi.

"Vai tā ir 1,2 vai 30 lietas, mēs nepārtraukti monitorējam personas ienākumus un aktīvus – vai neparādās kāda manta, piemēram, transportlīdzeklis vai nekustamais īpašums vai cita veida ienākumi vai manta, uz ko var vērt piedziņu. Pirmkārt tiek reģistrēta atsavināšanas aizlieguma atzīme un tad tiek vērtēts, vai nav jāvērš piedziņa uz šo konkrēto mantu vai konkrēto ienākumu, lai nodrošinātu, ka visi tiesas un citu iestāžu lēmumi tiek izpildīti," sacīja Kruka.

PTAC pērn saņēma 111 sūdzības par ārpustiesas parādu atgūšanu, bet uzsāktas tikai divas administratīvās lietas. Savukārt, par zvērinātiem tiesu izpildītājiem ierosinātas septiņas disciplinārlietas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt