Eiro fokusā

"Dzintars" pārtapis par "H.A. Briegers". Jauno īpašnieku biznesa plāni

Eiro fokusā

Par spīti pandēmijai 3. pensiju līmenis piedzīvojis izaugsmi un konkurences kāpumu

Ziemas uzņemšana augstskolās: vai studentu izvēle sakrīt ar darba tirgus prasībām

Ziemas uzņemšana augstskolās: vai studentu izvēle sakrīt ar darba tirgus prasībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Noslēgusies ziemas uzņemšana Latvijas augstskolās. 32 augstākās izglītības iestādes un to filiāles ziemas uzņemšanā studentiem piedāvāja uzsākt mācības 189 programmās – gan profesionālajās, gan akadēmiskajās programmās, sākot ar koledžu un beidzot ar doktorantūru. Vai studentu izvēlētās mācību programmas sakrīt ar darba tirgus prasībām un prognozēm?

Ziemā augstskolas piedāvā ierobežotu programmu skaitu. Piemēram, Latvijas Universitāte (LU) studentus uzņem tikai četrās programmās. Studentu servisa departamenta direktors Jānis Saulītis stāstīja, ka programmas aktualitāti nosaka studentu pieprasījums, tāpēc biznesa programmās šoziem uzņemti ārvalstu studenti, bet programmētāji nepieciešami darba devējam.

"Šogad tika atvērta grupa sadarbībā ar uzņēmumu "Accenture" – programmētājiem pirmā līmeņa profesionālajā programmā. Protams, ja grupa tiek atvērta, tiek piedāvāts arī jebkuram citam sākt mācīties. Šogad tiek uzņemti 90 cilvēki programmētājos.

Šajā akadēmiskajā gadā uzņemšanā vasarā populārākā programma pēdējos piecus gados bijusi datorzinātnes bakalaurs.

Otrajā vietā bija psiholoģija, tad biznesa vadība, tiesību un komunikāciju zinātnes, ārstniecība, ekonomika, angļu filoloģija, starptautiskā ekonomika, bioloģija," stāstīja Saulītis.

Neskatoties uz Covid-19 un to, ka mācības notiek attālināti, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) piecās programmās šoziem uzņemts par 16% studentu vairāk nekā pērn. Studentu servisa vadītāja Indra Treija stāstīja, ka programmu aktualitāti apliecina fakts, ka visi studenti atrod darbu jau pirms diploma saņemšanas.

"Mēs esam uzņēmuši 293 jaunus ārvalstu studentus no 29 valstīm. Lielākoties tie ir no Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Itālijas.  Un šiem studentiem 1. semestris būs pilnībā attālināti. Ja runājam par vietējiem studentiem, populāra ir tiesību zinātne, arī vasaras uzņemšanā. Ārvalstu studentiem, protams, tā ir medicīna un zobārstniecība. Tās ir visvairāk piedāvātās un pieprasītās studiju programmas.

Šobrīd trūkst sabiedrības veselības speciālistu. Grūti prognozēt, kas notiks pēc četriem gadiem, bet šobrīd šie speciālisti ir ļoti, ļoti pieprasīti," atzina Treija.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu servisa uzņemšanas nodaļas vadītāja Inesa Bušovska stāstīja, ka augstskola ziemas uzņemšanā piedāvā astoņas programmas, ko studenti apgūst neklātienē vai nepilna laika studijās.

"Populāras ir uzņēmējdarbības vadīšana un nekustamā īpašuma pārvaldība, būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana, arhitektūra. Vasarā, protams, pēdējos gadus līderi ir informācijas tehnoloģiju (IT), datorsistēmu studiju programmas, arhitektūra, seko uzņēmējdarbība un muitas un nodokļu administrēšanas programma, aviāciju un automobiļu transporta programmas. Šobrīd vairāk interesējas par medicīnas inženierijas programmu.  Inženieri ir ļoti pieprasīti. Vienīgais, kas satrauc jauniešus, – kā būs studēt, jo jāzina matemātika un fizika. Bet RTU sagatavojam papildu stundas, lai var atgūt nokavēto un programmu pabeigt," teica Bušovska.

Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols vērtēja, ka globāli ekonomika virzās uz zinātņu ietilpīgām nozarēm un ražošanas procesiem, kas rada pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem speciālistiem.

Dažādu jomu IT speciālisti, kas šobrīd ir populārākā profesija gan LU, gan RTU, turpmāko gadu laikā būs ļoti pieprasīti.

"Ja mēs paskatāmies Eiropas līmeni, tad aizvadīto 10 gadu laikā augstākās kvalifikācijas profesijās ir izveidojušās gandrīz 10 miljoni darbavietu. Tas nozīmē apmēram 1 miljonu darbavietu gadā. Līdzīgas tendences, gan mazākos apmēros, vērojamas arī Latvijā. Ja raugāmies no ekonomikas struktūras, joprojām ir liels īpatsvars vidēji un vidēji zemo tehnoloģiju nozarei, bet atpalicība pamazām mazinās. Zaļais kurss un digitalizācijas tendences ir vērojamas jebkurā nozarē, līdz ar to nākotnē tur var veidoties būtisks darbavietu skaits. Otrs ir inženierzinātņu specialitātes, kas saistītas ar inovācijām. Mūsu prognozes līdz 2027. gadam – ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju profesijās var izveidoties 18 000 papildu darbavietu. Lai gan aizvien vairāk jauniešu izvēlas tā dēvētās STEM jomas, tomēr joprojām piedāvājums nesedz vajadzības," sacīja Ozols.

EM pārstāvis uzsvēra arī, ka augstskolām, organizējot īsus kursus un apmācību moduļus, jāiesaistās arī pieaugušo izglītībā, īpaši papildinot nodarbināto prasmes IT jomā, kas būs nepieciešamas ikvienā nozarē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti