Finanšu institūcija "Altum" krīzes seku mazināšanai uzņēmumiem piedāvā garantijas banku kredītu brīvdienām, garantijas banku aizdevumiem lielajiem komersantiem, aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, eksporta kredītu garantijas un citas. "Altum" Centra reģiona vadītāja Diāna Lopeta stāstīja, ka "Altum" finanšu portfelis pērn palielinājās par 30%.
"Vīrusa pandēmija nav apstādinājusi biznesu, taisni otrādi – uzņēmēji saved kārtībā savas finanses, un krietni vairāk uzņēmumu saņem šo atbalstu. Redzam pieprasījumu gan pēc Covid-19 ietekmes pārvarēšanas atbalsta programmām, gan arī ikdienas programmām, kas ir aizdevumi biznesa uzsākšanai, energoefektivitātei. Pagājušā gadā auguši apjomi arī mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes aizdevumiem un lauksaimniecības zemes iegādei, gan programmā mazajiem aizdevumiem lauku teritorijās. Piešķirtā finansējuma apjoms, salīdzinot ar 2019. gadu, ir audzis vairāk nekā par 80%, kas ļoti priecē. Pieprasīti ir arī Covid-19 apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, un kopumā 2020. gadā apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programmā esam piešķīruši vairāk nekā 560 aizdevumus par kopējo summu 97 miljoni eiro," sacīja "Altum" pārstāve.
Lopeta atzina, ka 45% uzņēmēju nekvalificējas atbalsta saņemšanai, jo nespēj izpildīt četrus galvenos nosacījumus.
"Ir svarīgi saprast, vai uzņēmumam nav uzsākta bankrota vai maksātnespējas procedūras un dažādas citas lietas, kas liecina par uzņēmuma maksātnespēju. Otra lieta – pārliecināties par uzņēmuma finanšu veselību, iepriekšējā gada zaudējumi nedrīkst būt lielāki kā puse no pamatkapitāla. Trešā lieta – svarīgi saprast, ka vērtējam ne tikai pašu uzņēmumu, bet visu uzņēmuma grupu, tai skaitā māte un meitas kompānijas. Ceturtā lieta – jāatceras par nodokļu disciplīnu. Pieļaujamais parāds ir līdz 1000 eiro, ja ir lielāki nodokļu parādi, tad jāvienojas ar VID par saskaņotā maksājuma kārtību. Ja šie četri soļi ir izpildīti, tad var pretendēt uz atbalsta saņemšanu," skaidroja Lopeta.
Kā "Altum" atbalsta programmas vērtē uzņēmēji? Latvijas Tirdzniecības un rūpniecība kameres (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāstīja, ka "Altum" speciālisti regulāri piedalās dažādos mācību semināros un, lai saņemtu valsts naudu, uzņēmējiem jāspēj izpildīt programmu nosacījumi.
"Atbalsta programmas ir būvētas tā, lai riski mazinātos, līdz ar to tur ir virkne finanšu rādītāju noteikumi, kuriem ir jākvalificējas.
Piemēram, uzņēmums nevar būt grūtībās nonācis, kam ir pietiekami nopietnas finanšu problēmas pirms tam citu iemeslu dēļ. Krīzes rīki domāti tam, lai palīdzētu uzņēmumiem, kas cietuši krīzes dēļ. Līdz ar to nebūtu pareizi, ja kvalificētos uzņēmumi, kam bijušas problēmas iepriekš citu iemeslu dēļ," skaidroja Endziņš.
"Altum" finansē uzņēmumus jomās, ko nefinansē komercbankas, un atbalsta programmas veido Ekonomikas un Finanšu ministrija. LTRK valdes priekšsēdētājs Endziņš vērtēja, ka šobrīd tirgū pietrūkst atbalsta lieliem projektiem.
"Tiem Latvijas ražotājiem, kas šobrīd spēlē KHL hokeja līgā, lai paceltos uz NHL līmeni, vajadzīgas ļoti nopietnas investīcijas. Es zinu uzņēmējus, kuriem, lai strādātu nākamajā izaugsmes kārtā, jābūvē rūpnīcas un jāinvestē summas, kas ir 40 un 50 miljonus lielas un pietiekami gariem termiņiem. Šādiem projektiem tāda tirgus nepilnība veidojas, un visiem spēlētājiem kopā – gan kredītiestādēm, gan "Altum" un nozares asociācijām jādomā, kā veidot tādu sistēmu, lai mēs tiktu nākamajā spēles līmenī, kas ļautu attīstīties un palielināt produktivitāti daudz straujāk, lai šāda veida investīcijas atmaksātos," teica LTRK valdes priekšsēdētājs.
No pagājušā gada marta, kopš pandēmijas sākuma, "Altum" programmās uzņēmējiem gan krīzes seku pārvarēšanai, gan citās programmās pieejami 897 miljoni eiro.
