Nākamajā gadā stāsies spēkā grozījumi vairākos likumos, kas ierobežos nelicencēto interneta azartspēļu rīkotājus. Decembrī testa režīmā, bet no nākamā gada 1. janvāra bankas atteiks maksājumus nelicencēto azartspēļu spēlētājiem, bet gada beigās informāciju par nelegālo spēļu dalībniekiem apkopos un vērtēs arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Autora ziņas
Saeimā top Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojekts. Tā mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, sakārtot nozari un mazināt tajā ēnu ekonomiku. Plānots izveidot arī īpašu reģistru, kas ļautu nākotnē rūpīgāk kontrolēt nekustamā īpašuma mākleru kvalifikāciju un prasmes.
Eiropa piedzīvo lauksaimnieku protestu vilni – aizvadītajās nedēļās zemnieki izbraukuši ielās ar traktoriem un bloķējuši pilsētas masu protestos Vācijā, Francijā, Īrijā, Lietuvā un citās valstīs. Lai pievērstu uzmanību situācijai laukos, plašu zemnieku neapmierinātību izsaukušas vairākas lietas. Starp tām plāni ierobežot pesticīdu izmantošanu un ievest stingrākas vides aizsardzības prasības. Daudzi arī uzskata, ka uz lauksaimnieku pleciem uzveļ pārāk lielu atbildību un viņus padara par grēkāžiem diskusijās par cīņu pret klimata pārmaiņām.
67 eiro ir lielākā summa, ko kāds taksometra vadītājs pieprasījis tūristam par braucienu no lidostas līdz Rīgas centram. Bijuši rēķini arī par 40 un 50 eiro. Lai šādas situācijas neatkārtotos, šovasar tika veikti grozījumi Autopārvadājumu likumā un izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka prasības taksometriem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā. Lidostā "Rīga" atzīst, ka pēc šiem ierobežojumiem situācija taksometru jomā lidostas teritorijā ir būtiski uzlabojusies.
Pēdējos desmit gados krietni uzlabojusies eiropiešu attieksme pret starptautisko tirdzniecību. Tagad kā personīgi ieguvēji no tās jūtas lielākā daļa eiropiešu. Arī Latvijā, kaut mēs par starptautisko tirdzniecību esam mazāk pozitīvi noskaņoti, nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Kas šajos desmit gados mainījies un kāpēc? Kādus ieguvumus un zaudējumus eiropieši redz starptautiskajā tirdzniecībā?
Ar 2021. gadu būtiskas izmaiņas gaidāmas pasažieru pārvadājumu jomā. Ja vien valsts rīkotie iepirkumi strīdu dēļ nekavēsies, pasažieru pārvadājumu tirgus tiks pārdalīts, būs virkne stingrāku prasību pēc braucamo kvalitātes un komforta pasažieriem. Tāpat plānots daļu maršrutu atvērt tā sauktajam brīvajam tirgum, kur valsts vairs nepiedalīsies ar dotācijām. Tādējādi varētu legalizēt, piemēram, kompānijas "Lux Express" jau ieviesto strīdīgo praksi, ka pasažierus no Rīgas uz Daugavpili un atpakaļ ved caur Lietuvu, piedāvājot zemākas cenas nekā valsts nolīgtais pārvadātājs.
Iepriekšējos gados bijām pieraduši, ka jauns gads sākas ar būtiskām pārmaiņām nodokļu sistēmā, bet nākamajā gadā tiks ieviesti vien pāris jauninājumi. Pie tam – tie saistīti ar jau iepriekš ieplānotām izmaiņām. Eksperti gan vērtē, ka diferencētais neapliekamais minimums, kas nākamgad būs 300 eiro mēnesī un ko piemēros mazo algu saņēmējiem, nevienlīdzību sabiedrībā nemazinās un ka vislielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem.
Eiropas Savienībā (ES) transports rada gandrīz 30% no kopējā CO2 izmešu daudzuma. Vairāk nekā divas trešdaļas no tā rada tieši ceļu transports. ES izvirzījusi ambiciozus mērķus cīņā pret klimata izmaiņām. Tostarp attiecībā uz jauno automašīnu izmešiem. Vienlaikus pieaug elektroauto popularitāte, tomēr tas nozīmē arī arvien lielāku pieprasījumu pēc retiem metāliem akumulatoru ražošanai – tiek meklēti jauni veidi to iegūšanai, piemēram, okeāna gultnē. Taču procesā jāņem vērā arī negatīvā ietekme uz ekosistēmu.
Gandrīz 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju veic maksājumus ne tikai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai, bet arī veic uzkrājumus 2. pensiju līmenī. No nākamā gada 1. janvāra šiem cilvēkiem radīsies iespēja mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto naudu. Iedzīvotāji Latgalē par gaidāmajām pārmaiņām, lai arī ir dzirdējuši, tomēr neko daudz nezina. Latgales aptaujātos cilvēkus dara bažīgus nestabilitāte valsts pārvaldē, biežās likumdošanas maiņas, kas nevieš ticību nākotnei.
Pasaulē aizvien populārāka kļūst iepirkšanās interneta veikalos. Pētījumu kompānijas "Kantar" veiktā aptauja liecina – ārvalstu interneta veikalos iepirkušies 80% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet pēdējā pusgada laikā to darījuši 58%. Interneta veikalos visbiežāk pērk apģērbu, mobilos tālruņus un to aksesuārus, preces mājokļa labiekārtošanai, apavus, sporta preces un skaistumkopšanas produktus. Kā droši iepirkties internetā?
Saeima nupat lēma, ka depozīta sistēma Latvijā tiks ieviesta no 2022. gada 1. februāra. Gan vietējie iedzīvotāji, gan mazie uzņēmēji Latgalē pagaidām par gaidāmajām izmaiņām neko daudz nezina, taču viedokļi par šādas sistēmas ieviešanu atšķiras.
Vēlme daudz operatīvāk pieņemt lēmumus – tas ir galvenais arguments, ar ko 70 veikalu aiziešanu no zīmola «top!» pamato jaundibinātā uzņēmuma "Latvian Retail Management" īpašnieki. Lielākoties Kurzemē un dažviet Latgalē nu veikalu izkārtnēs parādīsies nosaukums "Citro", un jaunie saimnieki pircējiem sola gan modernizēt tirgotavas, gan tajās vairāk iekļaut vietējos ražojumus. Kādēļ veikalu īpašnieki maina zīmolus, un vai mainās arī pircēju paradumi?
Starptautiskajā lidostā "Rīga" šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika posmu pērn par 4,6% audzis lidojumu skaits un par 10,7% – apkalpoto pasažieru skaits, sasniedzot 5,96 miljonus pasažieru. Pasažieriem gan nākas samierināties ar garākām rindām, jo pirms 45 gadiem celtā lidostas ēka kļuvusi par mazu tik lielam pasažieru skaitam.
Lai gan bezdarbnieku ir vairāk nekā brīvo darbavietu, līdz 5,7% nokritušais bezdarba līmenis rāda, ka tas ir visai tuvu dabiskajam. Tas nozīmē, ka pie šādiem rādītājiem sākt trūkt darbaspēka, bet strādājošo noturēšanai ir jāceļ algas, jo izdevīgāku piedāvājumu dēļ palielinās darbaspēka migrācija. Taču trūkums ir ne tikai mazāk kvalificēto darbinieku segmentā. Pašlaik ir vērojams arī spēcīgu līderu deficīts. Kādas tam ir sekas, un ko darīt?
Sesto gadu grantu programmu "Impulss" savā pilsētā īsteno Daugavpils dome. Gadā šiem mērķiem atvēlēti gandrīz 60 000 eiro. Grantu programma ir atvērta tiem uzņēmumiem, kas darbojas ne vairāk par diviem gadiem, spēj piedāvāt inovatīvas biznesa idejas un radīt pilsētā jaunas darba vietas. Uzņēmums var pretendēt uz summu līdz 7 000 eiro, un šogad uz šādu atbalstu pieteikušies gandrīz 30 Daugavpils uzņēmēji.
Aptuveni 10 Latvijas zvejas kuģu nāksies sagriezt metāllūžņos, bet ap pussimtam zvejnieku meklēt jaunu darbu – tādas sekas nozare un arī atbildīgā ministrija paredz pēc ilgās diskusijās tapušās regulas par zvejas iespējām Baltijas jūrā nākamajam gadam. Regula paredz to, kas jau bija zināms un sagaidāms – būtībā aizliegt Baltijas jūras austrumu daļas mencu zveju, kā arī samazināt daļas reņģu un brētliņu ieguves apjomus. Kā to kompensēt zvejniekiem, un ko par to saka dabas aizsargi?
Eiropā un arī pasaulē samilzusi pārtikas izmešanas atkritumos problēma. Eiropas Savienībā (ES) atkritumos nonāk miljoniem tonnu ēdiena, kas naudas izteiksmē ir miljardiem eiro zaudējumi. Bloks apņēmies mazināt šo problēmu, taču dalībvalstis cīnās katra pa savam – vienas pieņem likumus, kas veikaliem aizliedz atkritumos izmest vēl ēdamu pārtiku, citur tas ir brīvprātīgi. Kāda ir Eiropas un arī Latvijas pieredze?
Lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu mežu kopšanu un atjaunošanu, valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) izsludināja konkursu meža stādīšanas, jaunaudžu kopšanas, agrotehniskās kopšanas un atjaunoto platību aizsardzības pasākumu veikšanai tuvāko piecu gadu laikā. Konkursa rezultātā ap 200 privātpersonu un uzņēmumu pieteicās vienam vai vairākiem mežsaimniecības darbiem, un tas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Latvijas Universitātes (LU) migrācijas pētnieku grupa septembrī uzsākusi lielāko migrācijas tematikai veltīto aptauju, kurā tiek aicināti piedalīties gan tie tautieši, kas pastāvīgi vai daļēji dzīvo ārpus Latvijas, gan tie, kas pēc dzīves vai darba ārzemēs ir atgriezušies Latvijā. Šāda mēroga aptauja Latvijā tiek veikta otro reizi.
Lietuvā darbību sācis pirmais neatkarīgais bankomātu tīkls, proti, tas nepieder bankām, bet bankas to kopīgi izmanto. Tas ir pirmais Baltijas valstīs, un Lietuvā šim bankomātu tīklam dots nosaukums "Medus". Patlaban to izmanto divas bankas – "Citadele" un "Šiauliu bankas". Šādi neatkarīgi bankomātu tīkli jau darbojas citās Eiropas valstīs, piemēram, Somijā, un Zviedrijā. Pie mums uz to gan raugās piesardzīgi, un bankas Latvijā patlaban nopietni neapsver šāda kopīga bankomātu tīkla izveidi.
No 1. oktobra uzņēmēji var saņemt aizdevumus nedzīvojamo ēku jaunbūvei vai renovācijai. Finansējumu nedzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai izsniegs finanšu institūcija "Altum". 30 miljonus eiro ieguldīs Eiropas investīcijas banka, savukārt Ekonomikas ministrija uzņēmējiem piedāvās papildu grantus.
Finanšu nozares asociācija vērš uzmanību saistībā ar atkārtoti notikušiem tā dēvētās pikšķerēšanas mēģinājumiem nolūkā izkrāpt naudu no banku klientiem. Pašlaik tiek piedzīvots kārtējais pikšķerēšanas vilnis. Tā sauktais fišings (pikšķerēšana) ir nelikumīgs veids, kad ar viltu mēģina iegūt slepenu informāciju, piemēram, interneta vietņu lietotāju vārdus, paroles, kredītkaršu numurus. Patlaban krāpnieku uzmanību pastiprināti izpelnījušies "SEB bankas" klienti. Kā atpazīt pikšķerēšanas gadījumus un neiekrist ļaundaru nagos?
No 2021. gada ienākumu deklarācijas varēs iesniegt tikai elektroniski, paredz valdībā atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par nodokļiem. Paredzēts visus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) adresētos iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas iesniegt tikai elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Taču joprojām ir liela daļa iedzīvotāju, kuriem nav izpratnes par iespēju darboties elektroniskā vidē. Kāda situācija ir novērojama Liepājā?
Ārvalstu investīcijas Latvijā turpina pieaugt. Uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms ir pārsniedzis 15 miljardu eiro slieksni. Tomēr tas joprojām ir mazāk nekā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Tikmēr Eiropas Savienībā (ES) no ārpusbloka valstīm visvairāk ieguldījumu ir no ASV, Šveices un Kanādas, tomēr tirdzniecības kari un citas globālās ekonomikas neskaidrības ir iedragājušas apjomus.
Septembra sākumā tika atklāta tirdzniecības centra ''Alfa'' jaunā piebūve, mēneša vidū noslēgts līgums par Daugavas stadiona ledus halles būvniecību, bet nākamā gada beigās plāno sākt daudzus miljardus vērto "Rail Baltica" projektu. Vai visiem šiem darbiem pietiks darbaspēka, un kādi vēl izaicinājumi gaida būvniecības nozari nākotnē? Būvniecības asociācijas vadītājs Normunds Grīnbergs kā lielāko nozares problēmu min nestabilitāti.
Nesenais uzbrukums ar droniem Saūda Arābijas naftas pārstrādes rūpnīcai un atradnēm radījis vēl vienu diplomātiskās un drošības spriedzes mezglu Persijas līča reģionā. Taču ko tas nozīmē globālajām naftas cenām un kā tas ietekmē pasaules ekonomiku? Satricinājumi Tuvajos Austrumos vienmēr augšupvērsti ietekmējuši naftas cenas, taču ir arī faktori, kas naftas cenas spiež uz leju. Naftas cenu kāpums pēc uzbrukuma Saūda Arābijā bijis īslaicīgs, kas saistīts ar augošo naftas piedāvājumu, īpaši no ASV puses.
Rīgā šopavasar atvērts Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kontaktpunkts "EIT Food". Tā mērķis ir atbalstīt inovācijas pārtikas, vides un veselības jomā. Jau noslēdzies pirmais jauno ideju un jaunuzņēmumu konkurss, kurā piešķirti granti 15 000 eiro apmērā. 1. vietu un 10 000 eiro piešķirti par ierīci, kas nosaka, vai pārtikas produkts ir lietojams uzturā vai ne.