Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Putnkopji ar bažām gaida gājputnu atgriešanos

Eiro fokusā

Grāmatvežiem, kas sniedz ārpakalpojumus, būs nepieciešama licence

Aizvadītais gads tūrisma nozarē: dažiem uzņēmējiem veiksmīgs, citiem - smagāka situācija

Aizvadītais gads tūrismā: dažiem uzņēmējiem veiksmīgs, citiem – smagāka situācija

Covid-19 krīzē smagi cietusi tūrisma nozare. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Latvijā atpūtās 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo tūristu, kas ir gandrīz par pusi mazāk nekā 2019. gadā, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā. Tomēr daļai lauku tūrisma saimniecību pērnā vasara, kad Latvijas laukos atpūtās vietējie iedzīvotāji, bijusi ļoti veiksmīga, smagākā situācijā ir viesnīcas un restorāni galvaspilsētā.

Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele vērtēja, ka gads kopumā bijis kā pa viļņiem – te augšā, te lejā. Lai gan pērn lauku tūristu mītnēs apkalpoti par 17,6% mazāk tūristi nekā gadu iepriekš, pērnā vasara daudziem tūrismā strādājošiem uzņēmējiem laukos bijusi veiksmīga.

"Ir pat saimnieki, kas teikuši, ka viņiem bija labākā sezona vēsturē. Vislabāk gājis tiem, kas ir tālāk no pilsētām, meža vidū, kur ir atsevišķas mājiņas vienai mājsaimniecībai.

Protams, kas tendēti   uz korporatīviem pasākumiem un kāzām – tiem ir gājis daudz grūtāk, daži ir slēgti līdz vasarai. Pils saimnieki izrēķinājuši, ka viņiem nav vērts gaidīt tos divus cilvēkus, kas atbrauc nedēļas nogalē. Protams, tiem, kam ēdināšana ir nozīmīga biznesa daļa, arī tie ir ciet. Tā kā situācijas ir ļoti dažādas. Bet mēs no visas tūrisma nozares esam ieguvēji tādā ziņā, ka Latvijas iedzīvotāji nevarēja braukt uz ārzemēm,  un viņi tiešām izmantoja situāciju, lai apceļotu Latviju un iepazītu vietas, kur nav bijuši," atzina Ziemele.

Pērn ārvalstu viesu skaits Latvijā, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 63,3%. Tas, protams, visvairāk ietekmēja viesnīcas un restorānus Rīgā. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste stāstīja, ka iedzīvotāji maz izmantojuši viesnīcas, kas bija pieteikušās pašizolācijai pēc atgriešanās no ārvalstīm vai kontakta ar Covid-19 slimnieku.

Šobrīd slēgtas 30 viesnīcas, bet, kamēr valstī nevarēs ieceļot ārvalstu tūristu un neatjaunosies restorānu un SPA darbība, lielas izmaiņas nav gaidāmas.

"Dažas no tām ir aizvērtas kopš pagājušā gada marta, bet nav likvidētas. Ja šī situācija turpināsies, netiks atjaunoti pakalpojumi, tad gan situācija var izvērsties gana kritiska. Šobrīd uzņēmēji izmanto apgrozāmo līdzekļu programmu, kam termiņš pagarināts līdz jūnijam. Protams, ka Rīgā situācija ir savādāka, jo ir neadekvāti augsti nekustamā īpašuma nodoklis. Rīgas uzņēmumi, cik var, maksimāli izmanto atbalsta programmas," stāstīja Graikste.

Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Ziemele stāstīja, ka Covid-19 pandēmija rosinājusi interesi par vietējiem lauku labumiem.

"Veido dažādus tirgus plačus savā mazpilsētā un apvieno kaimiņu piedāvājumus. Vietējās pārtikas pieprasījums ir ļoti pieaudzis. Saimnieki domā par to, lai palielinātu izklaides iespējas. Labi veicies atrakciju parkiem un mini zoo. Viss, kas notiek ārā un ir bez saskarsmes ar citiem cilvēkiem, ir pieprasīts. Kas ir uz palikšanu – tagad cilvēki grib kompleksu piedāvājumu – brokastis, ar karti staigā pa mežu un grib vakariņas tai vietā, kur aizbraukuši.

Tas norāda, ka cilvēki ir piekusuši paši taisīt sev ēst, bet tiem, kas strādā laukos, tas ir labi, jo dod vairāk ienākumus vienā saimniecībā," teica Ziemele.

Visvairāk ārvalstu viesu Latvijā pērn ieradās no Lietuvas un Igaunijas. Tas notika, pateicoties tam, ka vasarā Baltijas valstu pilsoņi varēja brīvi pārvietoties Baltijas teritorijā.

"Ļoti atzinīgi vērtējam pagājušā gada Baltijas burbuli, plus Somija. Tas ir devis gana labus rezultātus. Ja tam vēl pieplusotu Vāciju, tad pie tāda salikuma varētu strādāt. Ļoti ceram, ka šogad tomēr pamazām atgriezīsimies tradicionālajās sliedēs. Mēs esam par to, lai nozare strādātu un nestu pienesumu Latvijas ekonomikai," sacīja Graikste.

Ziemele uzsvēra arī, ka uzņēmēji laukos novērtē valsts atbalstu.

"Jauki, ka valdība palīdz. Mūsu uzņēmēji ir ļoti priecīgi par pabalstiem – dīkstāves un grantiem.

Vieni no maniem saimniekiem teica – ziniet, es apsēdos Ziemassvētkos pie eglītes un pateicu paldies valdībai, ka viņi man palīdz izdzīvot.

Tas, protams, šajā situācijā ir svarīgi uzņēmējiem. Mēs varbūt neesam tik prasīgi pret tiem apmēriem, bet pārsvarā visi saimnieki, kam ir bijusi vajadzība, atbalstu ir saņēmuši," atklāja Ziemele.

Lielākā daļa ārvalstu viesu – 66,7% apmeklēja Rīgu, galvaspilsēta bija populārākais tūrisma galamērķis arī Latvijas iedzīvotāju vidū. Tūristu iecienītas vietas bija  arī Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Siguldas un Salacgrīvas novadi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt