Eiro fokusā

Sēklas mazdārziņu īpašnieki šobrīd var iegādāties tikai internetā

Eiro fokusā

Covid pandēmijas dēļ samazinās arī elektroenerģijas patēriņš

Saistībā ar ostu pārvaldības modeļa izmaiņām un Covid-19 dēļ investori ir piesardzīgāki

Liepājas ostā cerīgi raugās uz nākotni; Ventspils ostu plosa konflikts

Investori ir kļuvuši piesardzīgāki attiecībā pret to, kas saistīts  ar ostu pārvaldības modeļa maiņu un pandēmiju, skaidroja Liepājas un Ventspils pašvaldību pārstāvji. Pašlaik ar cerīgāku skatu nākotnē raugās Liepāja, kur jau vēsturiski situācija ir atšķirīga. Savukārt Ventspilī izveidojies konflikts starp Ventspils pašvaldību un Ventspils brīvostas pārvaldi, kas jau negatīvi ietekmē investoru piesaisti.

Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš runā par veiksmīgo sadarbību, kas bijusi iepriekš ar Ventspils brīvostu, kā arī Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statusu, piedāvājot investoriem atvieglojumus, tā veicinot investīciju piesaisti 20 gadu garumā. Rūpniecības sektors radīts no nulles, jo vēsturiski Ventspils nav izcēlusies ar apstrādes rūpniecību. Piesaistīti  investori no Šveices, Vācijas, Beļģijas, un pēdējais investors  piesaistīts no Baltkrievijas, kas ražos polikarbonāta loksnes.

"Sākot no tā brīža, kad Krievija slēdza naftas cauruli, mēs esam apzināti strādājuši, lai piesaistītu rūpnieciskās investīcijas, un dome kopā ar brīvostas pārvaldi precīzi un aktīvi strādājusi, lai šīs investīcijas pilsētā ienāktu.

Divdesmit gadu laikā ir izveidotas gandrīz 2000 jaunas darbavietas tieši rūpnieciskajā sektorā," stāstīja Vītoliņš.

Ventspilij no jauna radīta mašīnbūve un elektronika. Investīcijas tiek piesaistītas, būvējot jaunas ražošanas ēkas, izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, nākotnē Ventspilī plānots attīstīt industriālos parkus. Uz investīciju piesaisti tagad gan tiek mesta konfliktu ēna. Vītoliņš uzsvēra, ka attiecības ar brīvostas pārvaldi ir sarežģījušās, tāpēc Ventspils pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem, kas jau radījusi neapmierinātību Ventspils brīvostas pārvaldē, un situācija nav viennozīmīga.

"Mums attiecības, kopš ar valsts lēmumu esam izslēgti no valdes, ar brīvostas pārvaldi ir sarežģījušās. Brīvostas pārvalde atteicās no jau apstiprināta investīciju projekta, kur bija 1,5 miljoni eiro ES fonda atbalsta, projekts aizgāja uz citu pilsētu, tā Ventspils zaudēja vismaz 40 jaunas darbavietas.

Mēs esam pieņēmuši lēmumu un izveidojuši savu pašvaldības iestādi "Ventspils osta", kas tagad strādās ar investīcijām neatkarīgi no mūsu brīvostas pārvaldes.

Mēs pieņēmām par šīs iestādes vadītāju bijušo brīvostas pārvaldnieku Imantu Sermuli. Mums ir vairāk nekā trīsdesmit hektāri brīvas zemes, mēs strādāsim kā pašvaldība ar investīciju piesaisti," stāstīja Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks.

Gada laikā, kopš Ventspils osta atrodas valsts pārvaldībā, starp Ventspils brīvostas pārvaldi un pilsētas pašvaldību ir izveidojusies konfliktsituācija, kas apgrūtina investīciju piesaisti, arī esošo komersantu darbību ostā, skaidroja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

"Mēs nesmuki izskatāmies investoru priekšā šobrīd. Mēs nemēģinām strīdēties kā ostas pārvalde, jo neesam uzsākuši šo strīdu. Te iepriekšējo gadu aizvainojums varbūt nāk ārā, jo visu laiku norādījumi nākuši no vienas puses. Tagad, ja gribam sēsties pie viena galda ar vienlīdzīgām prasībām, arī tajā skaitā pret investoru un iespējām investoram radīt labvēlīgu vidi viņu investīcijām, pirmkārt, Venstpils brīvostas pārvaldei un Ventspils domei jānosēžas pie viena galda, kas šobrīd nav izdevies. Tā, manuprāt, ir lielākā problēma. Savukārt no ostas pārvaldes puses visi iesniegtie projekti ir realizēti, arī pilsētas plānotie investīciju projekti. Visbiežāk tiek pārmesta tā saucamā astotā industriālā ēka, ko atteicāmies būvēt,  bet mēs atteicāmies, jo nebija nomnieka," skaidroja Purmalis.

Tikmēr Liepājas situācija jau vēsturiski bijusi atšķirīga, salīdzinot ar Ventspili vai Rīgu, jo Liepājas osta tika veidota nevis uz brīvostas, bet bijušās militārās ostas bāzes, skaidroja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos Uldis Sesks.

Kaut gan arī Liepājai uzstājīgi nākas skaidrot nepieciešamību politiķiem valdībā nemainīt esošos ostas pārvaldības modeli, kas ļāvis piesaistīt investīcijas.

Ostas pārvaldības modeļa iespējamā maiņa izraisījusi piesardzīgu nostāju investoru vidū, taču šobrīd tomēr uzsākts arī pašmāju investora kompānijas UPB viens no lielākajiem būvniecības projektiem, investējot 11 miljonus eiro jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnē, kaut gan uztraukums joprojām pastāv, sacīja Sesks. 

"Uzticas šie uzņēmumi mums kā Liepājas domei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldei. Būvniecībā šobrīd ir divas esošas rūpnīcas, tūlīt uzsāksies "Jensen Metal" rūpnīcas būvniecība, un vēl septiņas rūpnīcas ir projektēšanā, tāpat arī "Liepājas metalurga" teritorijā. Tā ka, ja kādas pasaules kataklizmas nepatraucēs pašmāju valdībā ar kādām ne visai pārdomātām reformām, tad mēs esam diezgan droši, ka Liepāja iet stabilā attīstības virzienā. Ceram to arī noturēt," teica Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Kopumā Liepājai izdevies piesaistīt 41 vienas valsts investorus, kas ir ieguldījuši Liepājas SEZ uzņēmumu pamatkapitālā. Visaktīvākā bijusi Zviedrija, Dānija, Krievija un Nīderlande.

Visvairāk rūpnīcu uzbūvējuši tieši skandināvi, atzina Sesks.

"Ieguldījuši savu uzņēmumu pamatkapitālos 150 miljonus eiro. Tas ir tikai ieguldījums pamatkapitālos. Tas būtu vēl cits aprēķins, cik tad izmaksājusi katra no tām rūpnīcām. Pēdējo trīs gadu laikā ir uzbūvētas desmit rūpnīcas, 2020. gadā piecas," uzsvēra Sesks.

Gan Liepāja, gan Ventspils uzsver informācijas tehnoloģiju (IT) nozares attīstības nozīmi. Liepājā, piemēram, izveidots IT nozares uzņēmumu klasteris. Savukārt Ventspils vecpilsētā restaurēta ēka, kur tapusi platforma IT nozares uzņēmumiem, un top līdzīgs zinātnes centrs, kāds pazīstams Tartu, Igaunijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt