Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

5 miljoni eiro nebūs „apēšanas nauda”

Eiro fokusā

Par spīti ierobežojumiem tūroperatori sāk piedāvāt ceļojumus uz kūrortiem

Arī Latvijā ražotāji arvien vairāk atsakās no sprostos turētu vistu olām

Arī Latvijas putnkopji arvien vairāk atsakās no vistu turēšanas sprostos

Sekojot dzīvnieku labturības tendencēm pasaulē, arī Latvijā ražotāji atsakās no vistu turēšanas sprostos. Par to, kādos apstākļos tiek turētas vistas, pircēji var pārliecināties pēc cipara uz olu kastītes. Cipars "3" nozīmē, ka vistas tiek turētas sprostos, cipars "2" –  ka vistas brīvi pastaigājas pa kūti, cipars "1" – vistas dodas arī pastaigās brīvā dabā. Vai pircēji Latvijā pievērš uzmanību vistu labturībai, un vai iepērkoties noteicošais faktors joprojām ir olu cena?

AS "Balticovo" ar trīs miljoniem vistu ir lielākais olu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Ziemeļeiropā. Uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps stāstīja, ka fermu modernizēšana uzsākta pirms trīs gadiem un investīcijās ieguldīti 15 miljoni eiro. Jaunajās novietnēs vistas varēs gan brīvi pastaigāties pa kūti, gan arī iziet svaigā gaisā.

"Rietumeiropas valstis jau sen no mums sagaida ne tikai olas, kas nāk no ārpus sprostu vides, bet arī augstas pievienotās vērtības produktus kā olu kulteni, olu masu, olu baltumus vai vārītas, lobītas olas.

Beidzot mēs arī Latvijā un Baltijā redzam, ka patērētāji ir gatavi maksāt arī par vistu labturības apstākļiem.

Mums jau ir uzbūvēta viena ārpus sprostu jaunputnu novietne. Madonā un arī Vilcē mums ir divas brīvās turēšanas apstākļu novietnes, kur katram putnam atvēlēti vēl četri kvadrātmetri āra pastaigu laukuma. Kūtī būs 20 000 putnu un astoņi hektāri platības, kur vistām ganīties. Jācer uz ekonomisko valsts veselību un cilvēku pirktspēju, ka spēs to novērtēt un atļauties," sacīja "Balticovo" pārstāvis.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe skaidroja, ka daudzi uzņēmumi, īpaši pārtikušajās pasaules valstīs, apņēmušies pēc 2025. gada vairs neizmantot sprostos turētu vistu olas.

""Balticovo'' ir viens no tiem, kas ne tikai zaļajā virzienā, bet visos tirgus virzienos skatās. Viņu produkcija ir atbilstoša tirgus prasībām, viņiem ir visa veida šķidrās olas, pankūku varianti un vārītas olas baltumi. Ne par velti viņi ir vieni no lielākajiem mūsu eksportētājiem. Piemēram, pirktspējīgākajā pasaules daļā – Ņujorkā, Manhetenā – pārtikas veikalos vispār nevar nopirkt gandrīz nevienu preci bez nosaukuma "bio".

Lielāka pirktspēja sāk parādīties "mileniāļu" paaudzei. Tā ir tā paaudze, kura domā zaļi, ilgtspējīgi, ar korporatīvu sociālo atbildību –

tie ir jēdzieni, kas ienākuši mūsdienu uzņēmējdarbībā," skaidroja Gulbe.

Veikalu tīkla "Rimi" pārstāve Elīna Šakirova stāstīja, ka jau šobrīd puse no veikalā nopērkamajām olām ir brīvos turēšanas apstākļos dētas olas.

"Pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc brīvos apstākļos turētu vistu olām pieaudzis uz pusi. Aktualizējot dzīvnieku labturības jautājumus, šobrīd vairākos ''Rimi'' veikalos ir izveidots īpašs stends brīvos turēšanas apstākļos dētajām vistu olām, tādējādi papildus informējot mūsu pircējus. Šobrīd strādājam pie tā, lai atteiktos no sprostos dētu olu tirdzniecības līdz 2025. gadam," atzina "Rimi" pārstāve.

Alūksnes putnu fermā ir 425 000 vistu. Vienā novietnē vistas tur sprostos, divās jaunajās novietnēs vistas varēs brīvi pārvietoties pa kūti. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs stāstīja, ka uzņēmums attīstībā investējis 15 miljonus eiro, bet uzsvēra, ka arī sprostos turētu vistu olas uzturvērtības ziņā neatpaliek no pārējām.

""Rimi" tīklā visstraujāk notiek pāreja no 3. uz 2. numuru, pārējie tīkli atpaliek. Bet mēs arī redzam, piemēram, ka "TOP" veikalos arī interese par 2. numura olām pieaug. Bet vēl joprojām lielākā daļa – 7,8 cilvēki no 10 – izvēlas 3. numuru. Es kā ražotājs neko sliktu par sprostos dētām olām nevaru teikt. Vistas saņem absolūti pilnvērtīgu barību, dzīves apstākļi ir labi – ventilācija, svaigs gaiss. Vienīgi – vistas var pārvietoties savā būrī, bet no patērētāja viedokļa uzturvērtība nemainās. Putnu gaļas ražotāju asociācija veikusi testu, piemēram, 2. numura olās ir vairāk D vitamīna. Bet, lai cilvēks sajustu starpību, viņam vajadzētu fūri ar olām apēst, lai lielāku D vitamīna devu saņemtu," sprieda Dovgijs.

LTVC vadītāja Gulbe vērtēja, ka olas ir lēts, bet ļoti veselīgs produkts un arī Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, olu patēriņš palielināsies.

"Japānā, piemēram, cilvēks gadā apēd 320 olas, Amerikā 280, mēs vēl mazāk. Olas ir produkts, kam patēriņš pieaug. Tas ir produkts ar plašu nākotni," uzskata Gulbe. Viņa uzsvēra – Latvijā pirktspēja joprojām ir zema, pircēji pērk to, ko var atļauties, tāpēc jābūt iespējai veikalā nopirkt arī lētākas jeb sprostos turētu vistu olas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt